Reportāža no Market Art Fair Liljevalka galerijā Stokholmā
Kristina Lindemann
20/04/2015
Šogad Market Art Fair, kas ir lielākais galeriju tirgus Skandināvijā, svinēja desmito gadskārtu. Tas bija atvērts no piektdienas līdz svētdienai un jau otro reizi notika pazīstamās Liljevalkas galerijas telpās zaļajā Jūrgordenas salā. Liela daļa no galerijām, kas piedalījās šogad, ir gadatirgus dalībnieces jau daudzu gadu garumā. Šogad īpaši plaši bija pārstāvētas Dānijas galerijas – no 35 dalībniekiem dāņu galerijas veidoja 40%.
Viena no interesantākajām tirgus daļām bija Market Studio – galerijas pagrabstāvā tika demonstrētas piecas filmas, ko bija veidojuši Enrike Martiness Selaja (Enrique Martínez Celaya), Jākobs Dālgrens (Jakob Dahlgren), Sonja Larsone/Mollija Kīna (Sonja Larsson/Molly Kien), Takeši Murata (Takeshi Murata) un Džons Skūgs (John Skoog). Paralēli filmu demonstrācijai Market Studio notika arī kuratoru, galeristu, mākslinieku un autoru diskusijas.
Džona Skūga filma Reduit, 2014 (John Berggren galerija) stāstīja par kādu ciema savādnieku, rādot koka stumbra tuvplānus un izbijušas fermas mūrētas ārsienas; to pavadīja tumšas, basu pilnas skaņas.
Pirmā stāva tēlniecības zālē visvairāk uzmanības izsauca vibrējošā, gluži ekstātiskā Leontīnes Arvidsones (Leontine Arvidsson) skulptūra, kas stiepās pār pusei no lielās gala sienas līdz pat jumtam. 1974. gadā dzimusī māksliniece, ko pārstāv Stokholmas galerija Annaellegallery, veido skulptūras no izliektiem stieņiem, kas atgādina uz papīra sazīmētus ķeburus.
Islandes galerija Hverfisgallerí prezentēja divus nelielus, bet enerģiskus, jauktā tehnikā veidotus Dāvida Ērna Halldorsona (Davíð Örn Halldórsson) darbus uz papīra. Šis grafiti mākslinieks gan vairāk pazīstams ar lielizmēra ārkārtīgi krāšņiem un konkrētai vietai radītiem darbiem.
Kopenhāgenas galerija Specta piedāvāja Dāvida Svensona (David Svensson) papīra kolāžu sēriju Absent Stories, kurā tukšas grāmatu lapas, nodzeltinātas visdažādākajos toņos, veido sarežģītus tonālus kārtojumus un stāsta par to, kas reiz bijis un tagad šķiet neaizsniedzams.
Stokholmas galerija Andersson Sandström piedāvāja divus spēcīgus vācu māksliniekus: Tatjanu Falsangu (Tatjana Valsang) un Vilhelmu Mundu (Wilhelm Mundt).
Uztveres eksperimentu meistars Olafurs Eliasons (Olafur Eliasson) bija izstādīts gan Islandes galerijā i8, gan Kopenhāgenas/Berlīnes galerijā Niels Borch Jensen.
Dāņu galerijas Bo Bjerggaard stendā bija apskatāmas dāņu mākslinieka Tala R (Tal R) ekspresīvās gleznas un austrieša Ervina Vurma (Erwin Wurm) humorīgās un reizē noslēpumainās skulptūras.
Zviedru galerijā Elastic bija pārstāvēts norvēģu mākslinieks Jone Kvī (Jone Kvie) ar organiski veidotām skulptūrām.
Berlīnes/Stokholmas galerijas Nordenhake stendu piepildīja smalkas klikšķošas skaņas, kas nāca no Jonasa Dālberga (Jonas Dahlberg) filmas, kas tika demonstrēta cilpā. Dālberga specializācija ir miniatūru pasauļu ‘padarīšana’ par reālām. Filma ir tikai nedaudz garāka par minūti, un tajā redzams mūzikas automāta tuvplāns.
Stokholmas galerijas Andréhn-Schiptjenko stendā bija eksponēti zviedru mākslinieces Kārinas Elbergas (Carin Ellberg) maigie pasteļgleznojumi, kuru poētiskie nosaukumi bija uzskricelēti uz stenda sienām.
Oslo/Stokholmas galerija Riis bija eksponējusi tikai vienu darbu – superlielu Andreasa Eriksona (Andreas Eriksson) abstraktas ainavas gleznojumu uz audekla.