Tradīciju spēks un novatorisms
Inese Baranovska
Par izstādi “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā”
Līdz 2026. gada 17. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma krāšņa izstāde “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā”, kuras pamatā ir darbi no Francijas Nacionālā Mēbeļu fonda (Mobilier National) un Daum Manufacture radīto Art Deco perioda stikla vāžu izlase no Esterkinu ģimenes kolekcijas. Šī Latvijas kultūrtelpā vēl nepieredzēta izstāde, kuras iespaidīgo dizaina tēlu radījis Artūrs Analts, spilgti demonstrē Francijas līderību un tās nostādnes dekoratīvās mākslas un dizaina tradīciju pēctecībā, kur pamatā ir radošs dialogs starp dizainera idejām un amatnieku meistarību. Francija var lepoties ar dziļām lietišķās mākslas, dažādu amatniecības prasmju un gobelēnu aušanas tradīcijām. Arī 20. un 21. gadsimtā šī vērtīgā pieredze tiek rūpīgi kopta un saglabāta. Pat mūsdienu spraigais dzīves ritms, nepielūdzami straujais tehnikas progress un mainīgā realitāte nespēj ietekmēt šo stabilo vērtību, kas, saglabājot autentiskas tradīcijas un gadsimtiem koptas augstas amatniecības prasmes, pārsteidzoši spēj pielāgoties jaunāko laiku mākslas valodai.
Skats no demonstrāciju telpas Francijas Nacionālajā Mēbeļu fondā Parīzē. Foto: Inese Baranovska
Latvijas muzejiem šī jau ir trešā sadarbība ar unikālo Francijas Kultūras ministrijas pārvaldībā esošo prestižo Francijas Nacionālo Mēbeļu fondu. 2018. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas triennāles paralēlās programmas ietvaros bija skatāmā izstāde “Gobelēnu krāsas”, savukārt 2023. gadā stafeti pārņēma Rundāles pils muzejs – izstāde “Ziedošie gobelēni” bija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja organizētās 7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas triennāles “QUO VADIS?” satelītprojekts. Abu izstāžu kuratore bija Francijas Nacionālā mēbeļu fonda kolekciju departamenta inspektore Marī Elēna Masē-Bersani (Marie-Hélène Massé-Bersani).
Aušanas process. Francijas Nacionālajā Mēbeļu fonda arhīva foto
Abas izstādes piedāvāja daudzveidīgu ieskatu Francijas Nacionālā Mēbeļu fonda tekstiliju kolekcijā, atspoguļojot katra vēsturiskā perioda estētisko vērtību oriģinalitāti, spēju uzturēt gobelēnu aušanas augstākas prasmes un attīstīties līdzi modernajiem laikiem. 2018. gada izstādē līdzās darbiem, kas tapuši pēc slavenu mākslinieku skicēm, tika eksponēti arī latviešu mākslinieka Egila Rozenberga divi darbi, kas pēc ekspertu komisijas izvēles nesen bija tapuši manufaktūrās Parīzē un Bovē. Šobrīd pēc mākslinieka meta radītais gobelēns “Refleksijas – pārdomas 1948-13”, kas iekļauts Francijas Nacionālā Mēbeļu fonda kolekcijā, rotā Francijas Republikas vēstniecības Latvijā telpas.
Leonetto Cappiello (1875–1942). Pavasaris. Gobelēns. 1934. Vilna. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
Art Deco elegance un modernitāte izceļ šo Buvē manufaktūrā laikā no 1932. līdz 1934. gadam austo gobelēnu, kas tapis pēc Leoneto Kapiello dizaina. Leoneto Kapiello bija itāļu izcelsmes franču plakātu mākslinieks un gleznotājs, kurš galvenokārt dzīvoja un strādāja Parīzē. Pateicoties viņa inovācijām plakātu dizainā, Kapiello bieži dēvē par “mūsdienu reklāmas tēvu”.
Minētie notikumi bija pamats arī turpmākai radošai sadarbībai ar speciālistiem Francijā. Tādēļ 2024. gadā kopā ar Francijas institūtu Latvijā tika aizsākta jauna iecere – izstāde, kur līdzās gobelēniem būtu apskatā arī otra nozīmīgā Nacionālā Mēbeļu fonda kolekcijas daļa – mēbeles. Šoreiz mums tika sniegta iespēja pašiem izvēlēties periodu un mākslas objektus kopā ar Francijas Nacionālā fonda kolekciju inspektoriem Lusilu Montanju (Lucile Montagne) un Žerālu Remī (Gérald Remy).
Rauls Difī (1877–1953), Andrē Grū (1884–1966). Krēsls no mēbeļu komplekta “Parīze”. Elizejas lauki.1933. Vilna, tekstils, lakots dižskābarža koks ar zelta apdari. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
Leģendārais mēbeļu komplekts “Parīze” tika pasūtīts 1924. un 1925. gadā, bet pabeigts 1933. gadā. Komplektā ietilpa dīvāns, četri mazi un četri lieli atzveltnes krēsli, četri krēsli un aizslietnis.
Kā eleganti neformālā sarunā atzīmēja Žerārs Remī (Gérald Remy) – Nacionālais Mēbeļu fonds ir unikāls, tā ir organizācija, kas spējusi pastāvēt un radoši attīstīties jau četrus gadsimtus! Tā ir Francijas Kultūras ministrijas paspārnē esoša nacionālas nozīmes institūcija, kas ir Anrī IV 1604. gadā dibinātās un Luija XIV 1663. gadā reorganizētās Garde-Meuble de la Couronne – visu monarhijas mēbeļu un interjera priekšmetu pārvaldītājas – mantiniece. 1937. gadā Mobilier National pārziņā nonāca Gobelēnu manufaktūra (1662. gadā dibināja Luijs XIV), Bovē manufaktūra (dibināta 1664. gadā) un Savonrī manufaktūra (dibināta 1627. gadā), kā arī mežģīņu darbnīcas Alensonā un Pijanvelē (pievienotas 1976. gadā). Savukārt 1964. gadā pēc Kultūras ministra Andrē Malro ierosmes Mobilier National ietvaros izveidoja l'ARC, Atelier de Recherche et de Création – pētniecības un radošo darbnīcu, lai veicinātu laikmetīgās mākslas un dizaina klātbūtni valsts iestādēs. Pēdējo 50 gadu laikā, simt dizaineru radīti, te tapuši 600 prototipi.
Jean Lurcat (1892–1966), Éric Bagge (1890–1978). Odaliska. Kamīna aizsargs. 1933. Gobelēns, vilna, koks. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
Kompozīciju auda Buvē manufaktūras studenti, savukārt sarkankoka pamatne tikai veidota pēc arhitekta un dekoratora Ērika Bages dizaina, kurš bija studentu darbnīcas zīmēšanas pasniedzējs. Mākslas akadēmijas goda locekļa Žana Lirsā darbi ir pazīstami visā pasaulē. Viņam bija nozīmīga loma gobelēnu mākslas atdzimšanas veicināšanā 20. gs. vidū Francijā un Eiropā.
2025.gada 1. janvārī visas nozīmīgās Francijas manufaktūras tika apvienotas. Jaunizveidotā Manufactures nationales, Sèvres & Mobilier National ir valsts pārvaldes institūcija, kas pieder Francijas Kultūras ministrijai. Tajā ietilpst Gobelēnu manufaktūra un muzejs Parīzē, Buvē manufaktūra, Sevras porcelāna manufaktūra un muzejs, kā arī citas struktūrvienības. Tās misija ir nodrošināt unikālu kolekciju saglabāšanu, restaurāciju, amata prasmju un zināšanu nodošanu tālāk. Šī iestāde ir nozīmīga kultūras mantojuma vieta, kā arī galvenais virzītājspēks Francijas dekoratīvās mākslas un dizaina attīstībā mūsdienās, iemiesojot sevī franču tradīciju prestižu, izcilas meistarības spožumu, kā arī laikmetīgā dizaina un mākslinieciskās jaunrades vitalitāti.
Jean-Camille Bellaigue (1893–1931), Georges Bourgeois (1898–1937). Krēsls un aizslietnis no dizaina sērijas “Aviācija”. 1937. Gobelēns, vilna, nerūsējošais tērauds. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
Plakātu mākslinieka un ilustratora Žana Kamila Belēga sērija “Les Avions” tika austa Buvē manufaktūrā no 1927. līdz 1930. gadam, metāla konstrukcijas izstrādāja dizainers Žoržs Buržuā saukts Džo un ražoja Thonet.
Šodien Francijas Nacionālais Mēbeļu fonds ne tikai nodrošina Francijas Republikas reprezentācijas telpu un prezidenta rezidenču iekārtojumu, bet veic arī muzejiskas funkcijas – glabā un restaurē vēsturiskos priekšmetus, organizē izstādes Francijā un ārvalstīs. Fonda misija ir saglabāt un atjaunot savu kolekciju, ko veido iepirkumi un pasūtījumi, kas savulaik veikti karalisko un impērijas mītņu uzdevumā, bet šodien ir Francijas Republikas oficiālie pasūtījumi reprezentācijas interjeru vajadzībām. Kolekcijas kopapjomu veido vairāk nekā 200 000 interjera priekšmetu un tekstiliju, artefaktu saglabāšanas rīcībā ir septiņas restaurācijas darbnīcas, kas specializējas gobelēnu, paklāju, mēbeļu sēdvirsmām darināto gobelēnaudumu, dekoratīvo tekstiliju, mīksto mēbeļu, koka mēbeļu, lustru un bronzas priekšmetu atjaunošanā, turpinot nodrošināt izcilo tradīciju, zināšanu un prasmju pārmantošanu.
Christian Ghion (1958). Klubkrēsls. 2013. Oglekļa šķiedras apvalks, epoksīda sveķi, laka. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
Šis eksperimentālais krēsls tapa Pētniecības un jaunrades centrā ARC (Atelier de Recherche et de Création). Tā vizuālā monumentalitāte ir pretstatā ar izvēlētā materiāla fizisko vieglumu. Dizainera radošā daudzpusība devusi iespēju sadarboties ar tādiem vēsturiskim zīmoliem Daum, un Nespresso, kā arī nažu ražotājiem Laguiole un Nontron.
Jaunās izstādes “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā”, mērķis ir sniegt iespēju skatītājiem novērtēt nemainīgās tradīcijas un kanonus, kas tiek glabāti un loloti kā Francijas nacionālās kultūras dārgumi. Mākslinieki no paaudzes paaudzē turpina piedāvāt savas skices, kas pārtopot gobelēnos, arhitekti un dizaineri konstruē jaunus interjera priekšmetus. Valsts manufaktūru tradīcijas balstās ciešā dialoga veidošanā starp amatnieku, dizaineru un mākslinieku. Piemēram, audēji piedalās kopdarba jaunradē, viņi ir interpreti šī vārda viscēlākajā nozīmē. Noaustais gobelēns ir nevis kopija, bet oriģināls darbs, kur jaunā kvalitātē izpaužas katras skices potenciāls. Jauns materiāls, jauni izmēri, krāsotāju veikums un audēju talants piešķir darbam patiesu oriģinalitāti un īpašu izteiksmību. Šīs vērienīgās lielformāta kompozīcijas pārsteidz ar neierobežoto iespēju diapazonu, pārvēršot tekstilmākslas šedevros kā ekspresīvas abstrakcijas, tā foto reālisma darbus un grafiskus zīmējumus. Gluži kā tālajā pagātnē gobelēnu materiālu plastika un specifiski dziļais krāsu spektrs spēj fascinēt arī 21. gadsimta skatītāju.
Filips Starks (1949) .Krēsls. 1983. Metāls, audums, tekstilmateriāls. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
Šo krēsla modeli Filips Starks radīja Francijas prezidenta Fransuā Miterāna pirmā stāva privātajiem apartamentiem Elizejas pilī
Izstādes rāmējums – no Art Deco līdz mūsdienām – tika izvēlēts apzināti, jo tieši 2025. gadā apritēja simts gadi kopš Parīzē Francijas valdība sarīkoja ambiciozu Starptautisko modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādi (Exposition Internationale des Arts Décoratifs e tIndustriels Modernes) ar vienu konkrētu mērķi – parādīt un godināt franču laikmetīgo dizainu. Šī novatorisko ideju izstāde veicināja Art Deco stila rašanos, kas būtiski ietekmēja 20. gadsimta dizainu visā pasaulē. To raksturo drosmīgi, simetriski raksti, tīras līnijas un aerodinamiskais, plūsmveida dizains, kas ievērojami iespaidojis arhitektūru, mēbeles un modi līdz pat šodienai. Gadsimtu pēc debijas Parīzē Art Deco kustība joprojām iedvesmo ar modernitāti, eleganci un formas brīvību, radot nostalģijas sajūtu, savienojot pagātnes un tagadnes perspektīvas. Izstāde demonstrē vēsturiski nozīmīgus dizaina un amatniecības paraugus no Francijas Nacionālā Mēbeļu fonda kolekcijas, sākot no Art Deco perioda līdz mūsdienām. Pārstāvēti tādi slaveni autori, kā Leoneto Kapjello (Leonetto Cappiello, 1875–1942), Rauls Difī (Raoul Dufy, 1877–1953), Žans Lirsā (Jean Lurçat, 1892–1966), Sonja Delonē (Sonia Delaunay, 1885–1979), Viktors Vazareli (Victor Vasarely, 1906–1997), Silvēns Dibisons (Sylvain Dubuisson, 1946), Filips Starks (Philippe Starck, 1949) un citi ievērojami franču dizaineri, mākslinieki un arhitekti. Katrs objekts apzināti izcelts kā autonoms artefakts, nevis konkrēta interjera sastāvdaļa, veidojot iedvesmojošu stāstu par tradīciju spēku, kas aizvien spēj pārradīt pasauli un laiku, kurā mēs dzīvojam.
Kopskati no izstādes. Foto: Kaspars Teilāns
