Purvīša balvas nominanti. 2018. gada pirmais ceturksnis
12/04/2018
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. martam, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi Romānu Korovinu par personālizstādi “Meistara Vu un Meistara Lī satori” un Kristapu Ancānu par izstādi “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”.
1a_Romāns Korovins. Meistars Vu un Meistars Lī (bērnība). 2011. Fotogrāfija. Autora īpašums. Foto: Romāns Korovins
1b_Romāns Korovins. Meistars Vu un Meistars Lī (bērnība). 2011. Fotogrāfija. Autora īpašums. Foto: Romāns Korovins
Romāns Korovins nominēts par personālizstādi “Meistara Vu un Meistara Lī satori”
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.)
NOMINĀCIJAS PAMATOJUMS: “Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” izvēli skaidro Inese Baranovska.
2a_Romāns Korovins. Pirmā meditācija. 2016. Fotogrāfija. Autora īpašums. Foto: Romāns Korovins
2b_Romāns Korovins. Pirmā meditācija. 2016. Fotogrāfija. Autora īpašums. Foto: Romāns Korovins
“Asprātība pelēko ikdienu pārvērš par absurda teātri. Te vienmulībai tiek iepūsta dvēsele un „nekas” pārveidots par antropomorfiem piedzīvojumiem, kuros, kā runā, var izsekot arī garīgās atklāsmes ceļu. Intriģējošie, humora piesātināti pavērsieni vērojami ne vien darbu saturā, bet arī izstādes iekārtojumā,” papildina Sniedze Kāle.
ARHĪVS: Video: ieskats Romāna Korovina izstādē “Meistara Vu un Meistara Lī satori”
Kristaps Ancāns nominēts par izstādi “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)” Mākslas stacijā “Dubulti”
(23.03.–05.05.2018.)
NOMINĀCIJAS PAMATOJUMS: “Šī ir pirmā autora personālizstāde Latvijā. Ancāns Dubultos rāda darbu kopumu, kur var redzēt gan objektus, gan instalācijas, ready-made fragmentus, autortehnikā radītas lietas. Atšķirībā no citiem autoriem, kuriem ne sevišķi patīk dot nosaukumus saviem veikumiem, Ancāns ir daiļrunīgs, tā pievēršot uzmanību kādām pavisam paradoksālām un negaidītām mākslas darba komunikācijas iespējām (Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ieaugušas zālē). Tomēr ne literārie aspekti, ne atsauces uz katolicisma praksi (Latīņu krusta formā saliktās kastes, kurās atrodas plastilīna bumbas, kuras var nolasīt kā pasaules, kā individuālus visumus, kas nesatiekas) mani valdzina visvairāk šī autora izstādē. Valdzinājums nāk no absolūtās brīvības sajūtas, ar kādu Ancāns savieno materiālus, savieno konceptus. Šiem savienojumiem piemīt bērnišķīga, tīra neparedzamība, kas nedomā par estētisku piekāpšanos. Tie atgādina veidu, kā bērni uzdod jautājumus, bieži negaidot atbildi, bet tādā veidā paši cenšoties definēt sev svarīgas lietas,” stāsta Astrīda Rogule.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 mākslas notikumus, tai skaitā:
Zanes Zelmenes izstāde “Simulacrum” RIXC galerijā (23.02.–14.04.2018.);
Andria Indāna un Lauras Prikules audiovizuālā izstāde "Pasauļu Vērotājs" Melnajā Caurumā topošajā Tallinas ielas radošajā kvartālā, Tallinas ielā 6 (25.01.–15.02.2018.);
Martas Kalniņas & Ievas Filatovas izstāde “Varbūt varētu” LOW galerijā (01.03.–09.03.2018.);
Ernesta Kļaviņa darbs “Izklaides algoritms” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
Kriša Salmaņa instalācija “Aust” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
Leonarda Laganovska darbi izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
Andra Eglīša darbs izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
Artūra Virtmaņa instalācija izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.).
EKSPERTI 2017. – 2018. GADĀ
No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Nākamā Purvīša balva tiks pasniegta 2019. gada aprīlī. Balvas sākotnēji tika radīta ar mērķi atzīmēt un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
