Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Sākusies darbu pieteikšana biennāles “Marīna 2021”
glezniecības konkursizstādei
Līdz 5. aprīlim
QBA (Martin Kaares), Izvirdums I, 2018. Audekls, akrils. 70 x 100 cm
No 9. jūlija līdz 29. augustam Jūrmalā plānota 3. starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle “Marīna 2021”, kas ar daudzveidīgām vizuālās mākslas izstādēm piepildīs Jūrmalas mākslas telpas, darbos atspoguļojot cilvēka mijiedarbību ar jūru.
“Marīna 2021” tēma “Es un jūra” iezīmē mūsu katra personīgās attiecības ar jūru. Jau kopš sendienām jūras varenība, stihiskais spēks un noslēpumainā zemūdens pasaule bijusi neizsīkstošs mītu avots pie jūras dzīvojošām tautām. Arī latviešu mīti vēsta, ka pasauli Dievs un Velns radījuši, izmantojot jūras dzelmes dūņas. Lai kāda būtu mītu izcelsme, tie liecina par cilvēku un jūras ciešo mijiedarbību. Kā zinātne, tā māksla šodien cenšas meklēt atbildes uz jautājumiem: kādas mums katram ir attiecības ar dabu, ar jūru un vai tās ir saudzējošas un uz nākotni vērstas? Savienībai Es un jūra ir sena pagātne, bet vai arī bezgalīga un skaista nākotne?
Mākslinieki, attīstot tēmu “Es un jūra”, aicināti piedalīties biennāles centrālajā notikumā – glezniecības konkursizstādē Jūrmalas pilsētas muzejā. Darbus konkursizstādei var pieteikt līdz šī gada 5. aprīlim. Darbi tiks vērtēti divās kategorijās: profesionāli mākslinieki – galvenā balva 1000 eiro (pēc nodokļu nomaksas) un mākslas studenti – balva 500 eiro (pēc nodokļu nomaksas). Godalgotajiem māksliniekiem būs arī iespēja rīkot personālizstādi Jūrmalas pilsētas muzejā. Konkursa nolikums pieejams: www.jurmala.lv – Kultūra – Izstāžu projekti – Biennāle “Marīna 2021”.
Jāatgādina, ka 2019. gada konkursizstādē piedalījās 149 mākslinieki no deviņām valstīm. Žūrija profesionālu mākslinieku kategorijā balvu piešķīra igauņu gleznotājam QBA (Martin Kaares), mākslas studenta kategorijā balvu saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas studente Jana Šandibina. 2017. gada biennāles konkursizstādes laureātes: Madara Neikena profesionālu mākslinieku kategorijā un Anete Kalniņa mākslas studenta kategorijā.
Kristiānas Dimiteres izstāde “WOOF, WOOF!”
Galerijā “Alma”
25. janvāris–15. marts
No 25. janvāra līdz 15. martam galerijā “Alma” būs skatāma Kristiānas Dimiteres izstāde “Woof, Woof!”
Izstādes pieteikumā rakstīts: ““Es nicinu cilvēkus, kuri mājās tur suņus. Viņi ir gļēvuļi, kuriem pašiem nepietiek drosmes cilvēkam iekost.” - Augusts Strindbergs
Iespējams, Strindberga teiktajā ir saskatāma liela daļa taisnības, ja runa ir par tādiem cilvēkiem, kuriem suns šķiet līdzīgs signalizācijas iekārtai vai ierocim. Tomēr pat profesionālais franču ciniķis Mišels Velbeks, veidodams savu personālizstādi Parīzes Tokijas pilī, nespēja neveltīt vienu no ekspozīcijai atvēlētajām telpām savam iemīļotajam korgijam Klementam. Sunīti 2011. gadā aukstasinīgi nogalināja naidīgi noskaņoti musulmaņi, šādi cenšoties iebiedēt it kā islamofobisko rakstnieku. Velbeka izstāde Rester-Vivant sastāvēja lielākoties no viņam raksturīgām zobgalībām un mizantropiskiem komentāriem. Taču tās noslēdzošā daļa – Klementam veltītā istaba – bija neviltotas sentimentalitātes pilna.
(..)
Kristiānas Dimiteres gadījumā suņi arī kalpojuši par sava veida aizvietojumu cilvēkiem. Bērnībā bokseris Argo viņu sargāja, Džanis aizstāja Argo zaudējumu, un Brīnu Kristiāna izglāba, pretī saņemdama pazemību un uzticību. Tādēļ šķiet, ka Strindbergs ir palaidis garām ko ļoti būtisku. Izteikdams savu kareivīgo domu, viņš ir aizmirsis par beznosacījuma mīlestību un uzticību, kādu tikai un vienīgi suns var dāvāt savam saimniekam un otrādi. Kur vēl kļūdījās Strindbergs: ja runa ir par Kristiānu Dimiteri, viņai noteikti nevarētu piedēvēt gļēvumu vai nespēju kādam pēc vajadzības iekost.
Kristiāna Dimitere ir izveidojusi trīs pieminekļus suņiem. Viņi visi tagad ir miruši. Šīs skulptūras – baltās, matētās, monumentālās formas – ir kā katra suņa dvēseles atspulgs. Pie Dieva viņus nogādājis baltais putns, bet dīvainā kārtā pārņem sajūta, ka šie suņi nemaz nav miruši. Skulptūrās tie ir ievietoti tādā kā starpstāvoklī. Figūras ir statiskas, bet vienlaikus ārkārtīgi aktīvas. Suņu ekscentriskie vaibsti un fluīdi veidotie ķermeņi rada iespaidu, ka aplūkojam dzīvas vienības. Taču ir skaidrs arī tas, ka lūkojamies uz rēgiem.
(..)
Kristiāna Dimitere savā mākslā neaizraujas ar jūgendiskām formām. Tāpat viņai nepiemīt mačiska fiksācija uz klaju dekadenci. Viņas darbus sastāda pilnīgi autonoma dzīves laikā iegūtos iespaidos un kaislībās balstīta tēlu sistēma. Savā ziņā Kristiāna Dimitere ir klasiski postmoderna. Mēs viņas darbos varam ieraudzīt krievu Sudraba laikmeta glezniecības pēdas, sirreālisma un hiperreālisma iezīmes un atsauces uz pavisam seno – uz reliģiskiem motīviem un sižetiem, kā arī pasaules literatūras kanona darbiem. No vienas puses šo visu varētu nosaukt par stilu un iespaidu kakofoniju, taču Kristiāna Dimitere rūpīgi un konsekventi šo iespaidu gūzmu pārstrādā savā vizuālajā valodā. Pārspīlējums un tēlu deformācija, pateicoties mākslinieces veiklībai, izskatās pavisam dabiska.
Nereti Kristiānas Dimiteres izteiktās domas dažiem pašpasludinātiem laikmetīgās mākslas gardēžiem varētu pat šķist banālas. Tomēr atļaušanās būt banālai ir viens no mākslinieces trumpjiem. Tikpat pārliecinātas ir viņas veidotās formas, tikpat pārliecināta viņa ir par savu vēstījumu. Viņas drosmīgie žesti liecina par īstu meistarību. / Tomass Pārups”
Izstādes kuratore ir Astrīda Riņķe.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
“Orbītas bibliotēkā” iznācis
Ričarda Brotigana kulta romāns “Foreļu cope Amerikā”
Grāmatu sērijā “Orbītas bibliotēka” izdots amerikāņu rakstnieka Ričarda Brotigana (Richard Gary Brautigan, 1935–1984) pasaulslavenais romāns “Foreļu cope Amerikā” (1967). Šis ir pazīstamākais autora darbs, un šī ir pirmā reize, kad tas izdots latviski.
Ričards Brotigans publikas ievērību guva sešdesmito gadu beigās, kad viņa darbi pašam par pārsteigumu kļuva par dižpārdokli un hipiju kultūras karogu. Grāmatas tulkojuma latviešu valodā redaktors Vilis Kasims teic: “Ričarda Brotigana literatūra vienmēr ir sajūsminājusi ar savu neparedzamību, bet “Foreļu cope Amerikā” izceļas arī citu viņa darbu vidū. Katra lappuse ir kā jauna pasaule, kas rotaļīgi paplašina literatūras robežas un atkāj ko jaunu par apkārtējo pasauli, mums pašiem un, jā, arī forelēm. Ne velti, runājot par “Foreļu copi Amerikā”, romāna nosaukums gandrīz vienmēr tiek papildināts ar apzīmējumu “kulta literatūra”. Tāpēc ir īpašs prieks, ka tagad tas ir pieejams arī latviešu lasītājiem, turklāt filigrānā Arvja Vigula tulkojumā, ko var lasīt kā sava veida dzejnieka mīlestības vēstuli domubiedram.”
Brotigans dzimis Takomā, Vašingtonas štatā strādnieku ģimenē. Viņa biogrāfiju varētu dēvēt par tālaika popkultūras videi teju raksturīgu – alkohols, radošā darbība, nelaimīgas mīlestības, Ziemassvētki pornokinoteātros un visbeidzot pašnāvība. Kasims norāda, ka, lai arī Brotigana slava bija salīdzinoši īslaicīga, taču atsauces uz viņu vai viņa darbiem joprojām mēdz pavīdēt dažādos kontekstos: BBC dokumentālo filmu režisora Ādama Kērtisa darbos, mūziķes Neko Keisas dziesmās un Murakami intervijās.
Romānu no angļu valodas tulkojis Arvis Viguls – latviešu dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, krājumu “Grāmata” (2018), “5:00” (2012) un “Istaba” (2009) autors, Literatūras gada balvas kategorijā Labākā debija, Dzejas dienu balvas un Annas Dagdas fonda balvas laureāts. Arvis regulāri piedalās starptautiskos literatūras festivālos un 2017. gadā ticis iekļauts Eiropas desmit daudzsološāko autoru sarakstā.
Šobrīd grāmatas nopērkamas janisroze.lv un citās internetgrāmatnīcās, kā arī interneta platformā talka.lv.
Galerijas LOW jaunākajā LOWkāstā –
Ingas Lāces lasījums “Perpendikulārā karote”
Jaunākajā galerijas LOW LOWkāstā Ingas Lāces lasījums “Perpendikulārā karote”, kur viņa pievēršas ceļošanas pierakstiem un tām iztēlēm un pasaulēm, ko šīs piezīmes rada, gan palīdzot iepazīt tuvākas un tālākas vietas, gan eksotizējot, orientalizējot un pakļaujot citādo. Pievēršoties vairākām ar Austrumeiropu saistītām epizodēm, Inga Lāce ieskatījās fragmentos no Larija Volfa (Larry Wolf) grāmatas “Radot Austrumeiropu” (“Inventing Eastern Europe”), kā arī padomju Latvijas autoru Mirdzas Ķempes, Montas Kromas, Imanta Ziedoņa un Vitālija Korotiča ceļojumu piezīmēs.
Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, (automazgātuves otrajā stāvā), Rīga
