Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Tiešsaistes sarunu sērijas noslēdzošā saruna: Publiskās mākslas mainīgā seja
11. martā
Laikā, kad muzeji un galerijas ir slēgtas un fiziska pieeja mākslas darbiem ir ierobežota, Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža (CSM) un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbības projekta ietvaros rīkos publisko sarunu sēriju, kurā meklēs atbildes uz jautājumu, vai un kā mēs varam no jauna definēt publiskās mākslas lomu sabiedrībā, apzinoties, ka tās primārā funkcija vairs nav pieminēt vai godināt.
Projekta pēdējā publiskā diskusija notiks 11. martā plkst. 16:00 pēc Latvijas laika . Sarunu cikls noslēgsies ar likumsakarīgiem, hipotētiskiem un arī pavisam reāliem jautājumiem un risinājumiem par publiskās mākslas atrašanās vietu tuvākajā nākotnē tēmas “Lokācija: publiskās mākslas jaunas vietas meklējumi” ietvaros. Pieminekļa cokols ir publiski eksponētās mākslas drošā vieta. Tas apliecina tās statusu, to leģitimizē. Taču sabiedrībai satikšanās ar pieminekli var būt savrupa. Mainot pieminekļa lokāciju, mainot tā nozīmi publiskā telpā, tiek radīti citādāki savstarpējās komunikācijas nosacījumi. Kur - pilsētā vai laukos, kam un kādam būtu jābūt mākslas darbam publiskajā telpā?
Sarunas līderi: Līga Lindenbauma un Pols Okāns (Paul O’Kane)
Līga Lindenbauma ir mākslas zinātniece un kuratore, kuras uzmanības centrā ilgstoši bijusi kolekciju interpretēšana. Pērn vadījusi Publiskās mākslas programmu “KOPĀ”, kuras ietvaros Latvijā tapa 10 jauni publiskās telpas objekti.
Pols Okāns ir mākslinieks, rakstnieks un viens no lektoriem CSM. Viņš publicē dažādos žanros un veidos radītus stāstus, esejas un intervijas par aktuālo mākslā sev un sabiedrībai. Kā lektors viņš veido lekcijas kritikā par mākslas teoriju un populāro kultūru. Savukārt kā mākslinieks Pols pēta attēla vēsturi, tā potenciālu.
Studenti: Olga Meļehina (LMA), Katerina Geiduka (LMA), (CSM), Džeimss Kantijs (James Canty, CSM), Džozefīna Hiblere (Josefine Hübler, CSM), u.c.
Saite uz diskusiju 11. martā plkst. 16:00 vietnē Zoom šeit.
ID: 894 4468 8667
Parole: 301143
Sarunas valoda: angļu, dalība bez maksas
Iepriekš notikušās sarunas, ciklā Publiskās tikšanās, iespējams noklausīties šeit.
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos - populāras Rīgas Porcelāna rūpnīcas servīzes
Līdz 31. martam
Kafijas servīzes “Vasara”. Formas dizaina autore Taisija Poluikēviča. Dekora dizaina autore Ilga Dreiblate. Rīgas Porcelāna rūpnīca. 1970-1975. Rīgas Porcelāna muzejs. Foto: F64 Photo Agency / Mārtiņš Zilgalvis
Rīgas Porcelāna muzejs skatlogos visu martu piedāvā apskatīt vairākas populāras servīžu formas ar dažādām dekoru variācijām.
Rīgas Porcelāna muzeja kolekcija vēsta par Rīgā radīto porcelānu un izseko tā ražošanas tradīcijām un porcelāna dizaina attīstībai no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 90. gadiem, kā arī iepazīstina ar porcelāna mākslas procesiem mūsdienās.
Atsaucoties uz sabiedrības pieaugošo interesi par Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražoto porcelānu, īpaši servīzēm, Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā jaunu ekspozīciju muzeja skatlogos ēkas pirmajā stāvā, Konventa sētā. Tajā ir izvietoti daži no populārākajiem 20. gs. 70., 80. gados un 90. gadu sākumā ražoto servīžu tipiem. Servīzes “Vasara”, “Aija-I” un “Aija-II”, “Māra”, “Anita”, “Karīna”, “Viktorija”, “Diāna”, “Ārija”, “Ija”, “Vakars” un “Rīga” gan tējas, gan kafijas komplektācijās, kā arī lielos tilpumos vai arī divām personām paredzētās miniatūrās versijās ļaus ikvienam interesentam uzzināt, kā tieši izskatījās šīs, sieviešu vārdos nosauktās Rīgas Porcelāna rūpnīcas ražotās servīzes. Tās pēdējos gados izpelnās aizvien lielāku dizaina entuziastu uzmanību. Tāpat ekspozīcija mudinās izpētīt, kā forma saspēlējas ar dekoru un cik ļoti konkrēts rotājums ietekmē to, kā var izskatīties viena un tā pati forma. Romantiska un gaisīga, grafiska un dramatiska, krāšņa un mirdzoša, delikāta un vienkārša.
Formu dizaina autori ekspozīcijā redzamajiem traukiem ir Taisija Poluikēviča, Zina Ulste un Levons Agadžanjans; 20. gs. izskaņā viņi bija nopelniem bagāti rūpnīcas mākslinieki ar ilgu darba stāžu ražotnē, piedzīvojuši dažādus laikus un rūpnīcas transformācijas, modi un stilus, taču tik un tā – galvenie formu radītāji ražotnes sortimentam arī visjaunākajos laikos, īsi pirms tās izskaņas. No tobrīd jaunākās paaudzes rūpnīcas mākslinieciskajā štatā strādājošajiem autoriem ir redzams Daces Blūmas radītais formu dizains.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Žaņa Lipkes memoriāls iekļuvis Eiropas Muzeju gada balvas 50 ietekmes muzeju izlasē
Eiropas Muzeju gada balvas iedibinātājs britu žurnalists Kenets Hadsons 1987. gadā publicēja populāro grāmatu “Ietekmes muzeji” (Museums of Influence). Aplūkojot muzeja institūcijas 200 gadu vēsturi, Hadsons nosauca 37 pasaules muzejus 10 valstīs, kuru darbība bijusi izšķiroša muzejiskās domas un prakses attīstībai.
Šogad iznākušajā “Atgriežoties pie ietekmes muzejiem. Inovāciju un publiskās kvalitātes četras desmitgades Eiropas muzejos” (Revisiting Museums of Influence. Four Decades of Innovation and Public Quality in European Museums), Eiropas Muzeju gada balvas dažādu gadu žūrijas pārstāvji nosaukuši un īsu eseju veidā aprakstījuši savus “ietekmes muzejus”, atskatoties uz balvas pasniegšanas 42. gadus ilgo vēsturi un turpat vai 1900 jauniem vai atjaunotiem muzejiem, kas jelkad tai pieteikti. Grāmatas atklāšana notiks 18. martā plkst. 16.00 Reģistrācija: europeanforum.museum/emya_book_launch_revisiting_museums_of_influence/
“Mums bija ideja, un no tās izauga neparasts muzejs par sarežģītu tēmu. Man ir liels gandarījums redzēt, ka šis darbs ir tik augstu novērtēts,” saka Lipkes memoriāla dibinātājs Māris Gailis.
2014. gadā Keneta Hadsona vārdā nosaukto konkursa īpašo balvu par neparastāko, drosmīgāko un, iespējams, kontroversiālāko sasniegumu, kas izaicina ierastos priekšstatus par muzeju lomu sabiedrībā, saņēma Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā, Rīgā. Memoriāls tika uzcelts par privāto ziedotāju līdzekļiem.
Idejas autori: Māris Gailis un Augusts Sukuts, arhitekte Zaiga Gaile.
Radošā komanda: Viktors Jansons, Kristaps Ģelzis, Reinis Suhanovs, Jēkabs Nīmanis
Jau vēstīts, ka Žaņa Lipkes memoriāls ir uzsācis darbu pie izglītības centra “Drosmes māja” izveides. Veiksmīgi noslēgusies līdzekļu vākšanas akcija zemes iegādei memoriāla paplašināšanai Ķīpsalā. Uzsākti jaunā būvobjekta Mazā Balasta dambī 6 projektēšanas darbi ar ideju konkursā uzvarējušo projektēšanas biroju “MADE arhitekti”.
Revisiting Museums of Influence. Four Decades of Innovation and Public Quality in European Museums
Mark O’Neill, Jette Sandhal and Marlen Mouliou
Rourledge: London and New York, 2021
Žaņa Lipkes Memoriāls
Mazais Balasta Dambis 9, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina noskatīties diskusiju par koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojumu Baltijā
Aizsākot projektu “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīko sarunu un diskusiju ciklu, kas pievērsīsies postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā.
Projekta pirmā diskusija, kas notika 23. februārī, pievērsās koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojumam Baltijā un diskutēja par šādiem jautājumiem:
Kā postkoloniālisma perspektīva, kas radusies reaģējot uz Eiropas imperiālisma un koloniālisma pagātni, var tikt attiecināta uz Latvijas, Baltijas un Austrumeiropas reģionu? Kā domāt par koloniālās pagātnes mantojumu šeit caur kritisku perspektīvu? Kā ar to mūsdienās strādā tādas atmiņas institūcijas kā muzeji, arhīvi un kultūras vide kopumā?
Koloniālisma izpratne Latvijā un Baltijas valstīs spilgti uzrāda vēsturisko procesu kompleksitāti. To ietekmējusi gan padomju un postpadomju pieredze, gan vēsturiskā atmiņa arī par senāku lielvaru klātbūtni Baltijas teritorijās, un tajā neatšķetināmi savijušās arī nacionālās identitātes un pašapziņas konstrukcijas. Koloniālās pagātnes pārskatīšanai Baltijas valstīs pēdējos gados ir veltīti virkne pētniecības un mākslas projektu. Diskusijas dalībnieki analizē ar koloniālo pagātni saistītus piemērus caur transnacionālu un kopīgas vēstures pieeju, kas sasaista lokālos, reģionālos un globālos koloniālās varas attiecību tīklojumus.
Diskusijas dalībnieki: Inga Lāce, Bārts Pušavs, Kvīnsijs Gario, Karolis Kaupinis, Dace Dzenovska, Linda Kaljundi. Moderatore - Ieva Astahovska.
Discussion on the reflection of the legacy of the colonial past in the Baltics (23.02.21. online recording) / lcca.lv / Vimeo.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Latvijas Dizaina gada balvai 2021 iesniegti 150 darbi
Latvijas Dizaina gada balvai 2021 kopumā šogad uz 5 balvām piecās kategorijās, speciālajām balvām un galveno balvu pretendē 150 darbi. Galvenās balvas ieguvējs saņems Latvijas Republikas Kultūras ministrijas naudas balvu 2000* eiro apmērā.
Iesniegto darbu sadalījums pēc kategorijām ir šāds:
Vides un interjera dizains – 37,
Produktu dizains – 54,
Pakalpojumu, politiku, stratēģiju dizains – 14,
Grafikas dizains – 33,Digitālais dizains – 12.
LDGB 2021 šogad ieviesa jaunus nosacījumus darbu pieteikšanas kārtībā, lai atlasītu tiešām kvalitatīvus darbus konkursa vērtēšanai. Tāpēc balvas organizatoriem jo īpašs gandarījums, ka konkursa vērtēšanai pieņemto darbu skaits ir pārsniedzis iepriekšējos gados pieredzēto un sasniedzis 150.
Kurš no 150 pretendentiem būs nominants, to lems starptautiskā žūrija:
Martins Fosleitners (Martin Foessleitner), Austrija
Egle Opeikiene, Lietuva
Rikardo Kapuco (Riccardo Capuzzo), Itālija
Patriks Abatista (Patrick Abbattista), Itālija
Bars Davidoviči (Bar Davidovichi), Izraēla
Pjotrs Svjateks (Piotr Świątek), Lielbritānija
Pēteris Bajārs, Latvija
Anete Žukova, Latvija
Noteikts, ka visi darbi tiks vērtēti pēc šādiem galvenajiem kritērijiem:
- inovāciju vērtība,
- kontekstuālā piemērotība,
- dizaina kvalitāte,
- ekonomiskais konteksts.
Katrs no 150 dalībniekiem pēc darbu vērtēšanas noslēguma saņems visu žūrijas locekļu rakstisku recenziju par savu darbu.
Sīkāk ar konkursa kategoriju aprakstiem, žūrijas locekļiem un detalizētāku kritēriju apskatu var iepazīties apmeklējot Latvijas Dizaina gada balvas mājaslapu www.dizainabalva.lv
Iznācis jaunais filosofijas žurnāls ‘’Tvērums”
Ilustratīvā materiāla autore: Spāre Vītola
Ir iznācis jauns filosofijas žurnāls “Tvērums”, kuru izveidojuši astoņi filosofijas studijās satikušies domubiedri un viena jaunā māksliniece, savu debiju piedzīvoja nupat, 26. februārī, ar izdevumu, kurā apkopoti dažādi jauno filosofu raksti par tēmu “Estētika”.
Pirmajā “Tvērums” numurā lasītāji tiek iepazīstināti ar ASCII mākslas pamatprincipiem, var meklēt ironijas definīciju post-ironijas laikmetā, pievērsties mūsdienu specifiskajā situācijā aktuālajam jautājumam par vizuālās mākslas nonākšanu attālinātā režīmā un potenciālajiem draudiem saistībā ar to, kā arī vaicāt, vai mākslu vispār var definēt. Tāpat žurnālā var meklēt atbildes uz jautājumiem, kas aizskāruši vai ikkatru – kas ir tik saistošs idealizētajā rakstnieka identitātē? Ko patiesībā nozīmē izglītoties? Kāpēc mums kaut kādas lietas vienkārši patīk? Un kas īsti ir biohakings un kādās ir tā attiecības ar patērniecību un radošumu?
Tā rakstu autori – Toms Babincevs, Rūdis Bebrišs, Rinalds Onckulis, Sofija Kozlova, Patrīcija Kuzmina, Jānis Gaņgis, Elīna Vendija Rībena un Emīls Zavelis – ir jaunieši, kuru mērķis ir plašākai publikai pieejamākā veidā parādīt, ar ko šobrīd nodarbojas mūsdienu jaunieši filosofijā un, vispārīgāk, humanitārajās zinātnēs.
Tā kā viens no biedrības “Tvērums” mērķiem ir sniegt platformu filosofijas entuziastiem, kuriem iepriekš nav bijušas nozīmīgas filosofisku tekstu publikācijas, savā nākamajā numurā žurnāla veidotāji plāno iekļaut arī citu jauno autoru rakstus. Nākamā – vasaras numura – tēma ir “Izmisums”, un līdz 4. aprīlim visi interesenti ir aicināti iesūtīt savus tekstus, kuri iekļaujas dotajā tēmā. Teksta vēlamais apjoms ir 3 – 6 lappuses / 7000 – 14 000 rakstuzīmes. Rakstus jāsūta uz e-pastu zurnals.tverums@gmail.com.
Apzinoties atsevišķu pirmā numura tekstu sarežgītības līmeni un vēloties izveidot tiltu starp pirmo tēmu un otro, žurnāla veidotāji ir izveidojuši krīzes tālruni – 20540225, uz kuru zvanot konkrētos laikos būs iespējams sarunāties ar rakstu autoriem, lai uzdotu sasāpējušos jautājumus par grūti saprotamām vietām tekstā vai lai izteiktu savu viedokli un pārdomas par to. Vairāk par krīzes tālruni var uzzināt šeit.
Tāpat drīzumā gaidāmi arī autorvakari, kurā rakstu autori veiks savu darbu fragmentu lasījumus, kā arī atbildēs uz lasītāju jautājumiem. Lasītāji tiek aicināti savus jautājumus iesūtīt arī uz žurnāla epastu – zurnals.tverums@gmail.com. Žurnālu iespējams iegādāties biedrības mājaslapā www.tverums.lv
