Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas cirka vēsturisko plakātu un fotogrāfiju izstāde “Jautrības metamorfozes”
12. marts–7. jūnijs
Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai. Atklāšanas notikumu sēriju ieskandinās vēsturisko cirka plakātu un fotogrāfiju izstāde “Jautrības metamorfozes”, kas skatāma no 12. marta līdz 7. jūnijam.
Izstāde būs priekšmetisks, tekstuāls un fotogrāfisks ceļojums no vairāk nekā 100 gadus tālas cirka vēstures līdz nesenākai pagātnei. Varēs gūt ieskatu spēka sievas, ķēžu rāvējas un sunīšu dresētājas Doras Kličas skatuviskā ampluā transformācijā, uzzināt par vienmēr mainīgās Tannī (Tatjanas Šabanes) attiecībām ar cirku un iepazīties ar klavierēm, kas izglāba cirka ēku, kā arī pieredzēt vēl daudzus citus ar cirka pārmaiņām saistītus stāstus.
Rīgas cirka vēstures izpēte šodien vēl atrodas savos pirmsākumos. Rīgas cirkā esošais vēsturisko materiālu arhīvs tiek lēnām šķetināts un pētīts. “Jautrības metamorfozēs” redzama arhīva senākā kolekcijas daļa – vēsturiskie plakāti, kas datējami ar 1920. un 1930. gadiem. Balstoties uz šo kolekcijas daļu, izcelti mākslinieki, kas atspoguļo Salamonska cirka (vēlāk Rīgas cirka) spējas, vēlmes un vajadzības mainīties, pārvērsties un pielāgoties. Taču stāstā ir arī atseviški citus laikus reprezentējoši tēli un objekti, kas simbolizē metamorfozes kā vienmēr klātesošu cirka daļu.
Izstādes kuratores: Elvīra Avota un Una Rozenbauma. Izstāde “Jautrības metamorfozes” apskatāma sestdienās (sākot no 16. marta) no 12.00 līdz 16.00, kā arī pieejama izrāžu apmeklētājiem.
Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: “Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu – energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā.”
Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.
21. martā ar veloakrobātikas izrādi no Francijas tiks atklāta tehniski labiekārtotā Rīgas cirka arēna. Francijas veloakrobātu apvienības La Bande à Tyrex tāda paša nosaukuma izrāde – virpuļojošs velobalets pašu cirka mākslinieku izpildītas dzīvās mūzikas pavadījumā. Šajā sezonā paredzētas gan vērienīgas pasaules līmeņa izrādes, gan pašmāju iestudējumi.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Jaunas galerijas ASNI atklāšana
Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Rīgā
14. martā
14. martā Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Rīgā, notiks jaunas galerijas ASNI svinīga atklāšana. Atklāšanas izstāde “Unparalleled Surrealities” caur trīs jauno gleznotāju darbiem, aicinās ielūkoties sirrealitātes lomā šodienas latviešu glezniecībā un apspriest šī jēdziena robežas, balstoties katra autora pieejā glezniecības medijam. Izstādē piedalās Katrīna Biksone, Ieva Putniņa un Dāvis Ozols.
Galerija ASNI
Krišjāņa Valdemāra iela 17a, Rīga
Izstāde “Roma un skolotāja, Astra Zariņa”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
14. marts–27. aprīlis
No 14. marta līdz 27. aprīlim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāa izstāde “Roma un skolotāja, Astra Zariņa”, kas iepazīstinās ar ievērojamās latviešu arhitektes un pedagoģes Astras Zariņas intelektuālo mantojumu Itālijā.
Izstādes ietvaros apskatīts Zariņas ilgstošais pētījumu objekts – Roma, tās publiskā telpa un jumtu ainavu sociālā nozīme uz pilsētas ikdienu un kultūru. Par izstādes pamatu kalpo Astras Zariņas un izcilā ungāru arhitektūras fotogrāfa Baltazara Koraba 1976. gadā izdotā grāmata “I tetti di Roma: Le terrazze, le altane, i belvedere” jeb “Romas jumti”. Izdevuma ietvaros Zariņa definēja jumtu ainavas (roofscape) konceptu un argumentēja, ka jebkura pilsēttelpas plakne var būt sabiedriski aktīva, var sniegt ieskatu sabiedrībā, kā arī atklāt tās paradumus un īpatnības.
Līdztekus Romas pētīšanai, Zariņa aktīvi cīnījusies arī par nelielās Baņoredžo komūnas Čivitas saglabāšanu, dibinot tajā Čivita Institūtu.
Izstādē tiks eksponēts izdevuma “I tetti di Roma” oriģinālmateriāli, t.sk. lielformāta Baltazara Koraba fotogrāfiju izdrukas, Zariņas personīgās Romas skices, arhitekta Stīvena Hola (Steven Holl) darbu lielformāta izdrukas un ar roku rakstītās vēstules, kā arī Zariņai veltītā memoriāla “Belvedere” makets. Izstādi papildinās augstskolas RISEBA Arhitektūras un Dizaina fakultātes (FAD) un Nodibinājuma ARHITEKSTI 2023. gada novembrī rīkotās meistarklases CIVITA 2023 radītie darbi.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Līgas Spundes izstāde “Surprise, Surprise”
apiece galerijā Viļņā
14. marts–5. maijs
Līga Spunde, You Brought Us Gifts, 2017, plaster, paint. Detail from the Meet Me at The Metro Station exhibition, Amsterdam. Courtesy of GUEST ROOMS and the artist. Photo: Romuald Demidenko
No 14. marta līdz 5. maijam Viļņā apiece galerija būs skatāma Līgas Spundes pirmā izstāde Lietuvā – “Surprise, Surprise”, kuras kurators ir Romualds Demidenko (Romuald Demidenko). Līgas Spundes instalācija veidota kā dāvana, traktēta kā suvenīrs no kaimiņa vai šķietami nesavtīgs žests no drauga.
Mēs esam pieraduši īpašos gadījumos citiem kaut ko dāvinām, bet acīmredzot ne visas dāvanas ir gaidītas, kā to labi iemūžina video, kurā redzama Mišelas Obamas apmulsusī izteiksme, saņemot Melānijas Trampas pasniegto Tiffany dāvanas kārbiņu prezidenta inaugurācijas ceremonijas laikā Baltajā namā 2017. gadā 20. janvārī. “Jūs atvedāt mums dāvanas?” Mišela Obama jautaja Melānijai Trampai. Tomēr dāvanu iesaiņotās kastes saturs netika publiski izpausts, un ne Melānija Trampa, ne Mišela Obama nepastāstīja, kas tajā atradās. Tas, ko mēs redzējām, bija tikai zilgana kaste. Saskaņā ar sociologa un antropologa Marsela Mossa gadsimtu veco ievērības cienīgo eseju “Dāvana”, bezmaksas dāvanu nav.
Līga Spunde ar savu instalāciju “Surprise, Surprise” drīzāk piedāvā apjukumu, nevis dāsnumu. Daļēji aizsedzot galerijas apiece stikla sienas, telpa kļūst par anti-ekspozīciju. Objekts, kas ir redzams, tomēr paliek apslēpts, atgādinot ne tikai par publiskās mākslas tradīcijām, bet arī, iespējams, negaidīti, par neoliberālām reklāmas formām, kuras var gan uztvert kā mākslu, gan arī sajaukt ar to.
Lai izprastu mākslinieces ieceri, viņa aicina uz visdažādākajām interpretācijām un rosina apsvērt dažādus priekšstatus par (nelūgtu, negaidītu) dāvanu un tās apslēptajām nozīmēm. Vienlaikus, iespējams, Līga Spunde norāda uz nezināmā potenciālu, kas iecerēts ASV vēlēšanu priekšvakarā, globālo antidemokrātisko tendenču apstākļos.
apiece galerija
M.K Čiurlionio street, Vilnius
Karlosa Alonso Peress-Fahardo (Spānija) lekcija
“No gleznieciskuma līdz modernitātei.Spānijas glezniecības ietekme Parīzē 20. gadsimta otrajā desmitgadē”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
14. martā / plkst. 16.00
Ignasio Suloaga (Ignacio Zuloaga). Svētku upuris. 1910. Audekls, eļļa.
Bilbao Mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
14. martā, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks spāņu mākslas vēsturnieka un kuratora Karlosa Alonso Peresa-Fahardo lekcija “No gleznieciskuma līdz modernitātei. Spānijas glezniecības ietekme Parīzē 20. gadsimta otrajā desmitgadē”.
20. gadsimta otrajā desmitgadē spāņu gleznotāji ieņēma nozīmīgu vietu mākslas dzīves norisēs. Kamēr Spāņu biedrībā Ņujorkā (Hispanic Society of America) risinājās karstas debates starp māksliniekiem Ignasio Suloagu (Ignacio Zuloaga, 1870–1945) un Hoakinu Sorolju (Joaquin Sorolla, 1863–1923) par spāņu glezniecības skolas pēcteča godu, Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973) caur kubismu pārdefinēja modernismu. Tikmēr Ermenehildo Anglada Kamarasa (Hermenegildo Anglada Camarasa, 1871–1959) starptautiski popularizēja savus hibrīdi modernos un reizē gleznieciskos darbus – no Argentīnas līdz Ziemeļeiropai. Šajā aspektā Parīze kā modernās mākslas metropole kļuva par spāņu mākslas krustcelēm, kur tā mijiedarbojās, atstāja iespaidu un ietekmēja daudzus no vadošajiem Eiropas un pasaules kultūrainas varoņiem. Parīze bija ideju satikšanās vieta, kas turpinās noteikt nākamo paaudžu vizuālo identitāti.
Karlosa Alonso Peresa-Fahardo (Carlos Alonso Pérez-Fajardo) lekcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā sniedz retu iespēju dzirdēt spāņu eksperta stāstījumu par spilgtākajiem Spānijas 20. gadsimta pirmo desmitgažu māksliniekiem, kuru dzīve un daiļrade lielā mērā bija saistīta ar Parīzi. Tāpat klausītāji uzzinās, kādi ir bijuši tā perioda spāņu kultūrvides galvenie tendenču, pārmaiņu un diskusiju punkti, kas veicināja modernisma attīstību ne vien Spānijas, bet visas Eiropas mērogā.
Spāņu mākslinieku klātbūtne Francijas galvaspilsētā ir svarīga arī Latvijas mākslas vēstures kontekstā. Tieši šajos gados Parīzē uzturējās ievērojamais latviešu gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), kura retrospekcija “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” šobrīd skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē. Dzīvojot Parīzē, Grosvalds satuvinājās ar vairākiem spāņu māksliniekiem, tostarp mācījās Ermenehildo Angladas Kamarasas studijā un izveidoja dziļu draudzību ar Havjēru Gosē (Xavier Gosé, 1876–1915). Šī mākslas pieredze noteica Jāzepa profesionālo likteni, savukārt vēlākais ceļojums pa Spāniju devis būtisku stimulu autora radošā rokraksta stilistiskajai virzībai, padarot viņu par modernisma ievadītāju Latvijas mākslā.
Šī gada rudenī Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma Karlosa Alonso Peresa-Fahardo kūrētā izstāde “Melnā un baltā Spānija: vīzija par Spāniju – no Fortunī līdz Pikaso”, kura vēl pirms tam – no aprīļa līdz augustam – viesosies Kadriorgas mākslas muzejā Tallinā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Pasaule manos sapņos” tēlnieka Roberta Dinera piemiņai
Mākslas stacijā “Dubulti”
No 15. marta
No 15. marta Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma izstāde “Pasaule manos sapņos”, kas veltīta tēlniekam Robertam Dineram, no akadēmiskas ievirzes figurālisma neatkarīga tīrradņa mākslai. Pērn pāragri aprāvās Roberta Dinera (1977–2023) dzīve. Mākslinieks dzīvoja Jūrmalā un kļuva pazīstams ar skulptūru izstādēm pludmalē. Roberta Dinera piemiņas izstāde “Pasaule manos sapņos” piedāvā hronoloģiski plašu darbu klāstu. Būs gan košās un krāsainās deviņdesmito gadu vaska skulptūras, gan divtūkstošo gadu miniatūrās bronzas un fotogrāfijas, gan episka karam veltīta instalācija, kā arī kopā ar Liliju Dineri veidotās seno literāro pieminekļu ilustrācijas. Izstādi papildina videohronikas.
Roberts Diners veidoja tēlus, kuros cilvēks, dzīvnieks, senie arhetipi un mūsdienu asociācijas saplūst vienotā mistērijā. Tie ietver laikmetīgo ekoloģisko vēlmi līdzsvarot cilvēku un citu pasaules iemītnieku dzīves. Darbi ir kritiski pret cilvēka egocentrisko dominanci. Formas ziņā Roberts Diners izkopa miniatūru, kurā saskatīja monumentālismu. Tāpēc nereti skulptūras papildina autora fotografēti attēli ar tēlu fotopalielinājumiem. Roberts Diners teicis: “Radot mākslas darbu, iedvesmu gūstu senajā mākslā, kurā atspoguļojas mitoloģiskā domāšana. Apvienojot mītus ar manu personisko dzīves pieredzi, izveidojas jauns mīts”. Izstādes kuratore ir Mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane. Viņa veidojusi arī Roberta Dinera pirmo personālizstādi Latvijā “Cilvēkzvēru noslēpumainā dzīve” 1998. gadā.
Mākslas zinātniece un Roberta Dinera kursabiedre Agnese Sofija Kusmane raksta: “Robert, paldies par Taviem sapņiem! Pasaule būtu daudz mierpilnāka, ja katrs no mums apzinātos nesteidzīgas apceres vērtību. Nē, tas neatceltu visus pasaules strīdus, un kas gan būtu mūsu civilizācija bez disputiem?! Tomēr, ja katrs no mums ik pa laikam nodotos tam, kas atrodas aiz katra personīgās acīmredzamās robežas un tam, kas vēl nav noskaidrots, mūs nebūtu tik vienkārši ievilināt sistēmu barojošās cīņās.”
Jūrmalas pavasara ekskursiju nedēļā 16. martā plkst. 14.00 un 17. martā plkst. 14.00 gaidāmas divas ekskursijas izstādē.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts 3, Jūrmala
Haneles Zanes Putniņas izstāde “Linolejija”
Galerijā 427
15. marts–13. aprīlis
No 15. marta līdz 13. aprīlim galerijā 427 būs skatāma Haneles Zanes Putniņas izstāde “Linolejija”. Linolejija ir vieta, kurā viss ir no linoleja, un tur domā linolejā. Aptuveni 23 kvadrātmetri. 2.5–3 mm bieza linoleja garoza. Apdzīvo linoskaiži.
Sākotnēji veidojusies no seismiskām kalta kustībām un krāsu izvirdumiem. Ar laiku to sāka apdzīvot linoskaiži, kas evolūcijas ceļā veidojušies no kalta griezuma butnēm. Tā ir vieta, kurā kalts nemāk apstāties, tas ir līdzīgi kā atmosfēra apņem linoskaidijas virsmu brīžiem atsedzot kādas būtnes atveidus linotektoniskajā reljefā.
Linolejijā neeksistē papīrs, tas nepagrūtina šo vietu ar savu trauslumu un vārgumu, ar savu ierobežojošo izmēru un nevēlēšanos samierināties ar planētas “zeme” gravitācijas un fizikas likumu neizbēgamo slogu. Linolejija ir stingra vieta.
Haneles Zanes Putniņas grafikām pamatā ir mitoloģiski tēli no folkloras un leģendām, kurus bieži vien māksliniece pārrada lielformāta linogriezuma tehnikā. Apjomīgās tēlu kompozīcijas mijas ar pieticīgiem ikdienas situācijas absurdiem, ko viņa mēdz dēvēt par “brēgelīšiem”.
Haneli interesē vēsturiskās grafikas tehnikas un viss ar to saistītais. Turpina savus meklējumus linogriezuma pasaulē, ņemot pēc iespējas lielākus kaltus un cenšoties atrast kādu dārgumu starp linoleju skaidām. Straujiem soļiem tuvojas savam pirmajam izgrebtajam hektāram linolejā.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Rūtas Kalmukas autobiogrāfiskā fotogrāfiju sērija “Saiknes”
ISSP Galerijā
15. marts–9. maijs
Foto: Rūta Kalmuka
No 15. marta līdz 9. maijam ISSP Galerijā būs skatāma Rūtas Kalmukas izstāde “Saiknes”, kurā māksliniece pievēršas savas ģimenes un māju dokumentēšanai, atklājot sievietes daudzveidīgās lomas un identitātes.
Rūtas Kalmukas lielformāta melnbaltās fotogrāfijas, kas tapušas vairāk nekā desmit gadu garumā, portretē viņas ģimenes locekļus un mājas pie upes, meklējot saikni starp dabu, cilvēkiem un notikumiem, kas tos ieskauj. “Šeit bija ābele, kas nokalta, un tagad ir palicis tikai celms, bet tam līdzās bagātīgi uzziedējis plūškoks. Kaut kas ir zudis, bet tā vietā nemitīgi atkal plaukst jaunais. Un viss ir savstarpēji saistīts,” saka māksliniece.
Tuvinieku portreti mijas ar dabas fragmentiem, īpaši – upi un tās mainīgo dabu. Ūdens plūdums, nemitīgā cirkulācija un spēja ieņemt un pielāgoties jebkurai formai Rūtas Kalmukas sērijā norāda uz sievietes spēju savas dzīves laikā iemiesot sevī vairākas lomas – no meitas uz sievu, vēlāk – māti, vienlaikus saglabājot savu personisko identitāti. Fotogrāfiju sērija “Saiknes” atspoguļo arī neizbēgamo saikni starp sievieti un viņas profesionālo aicinājumu – fotogrāfiju. Sievietes loma ģimenē ir apvienota ar mātes radošajām interesēm un ambīcijām, kur māte šķietami vienkārši vēro un dokumentē ikdienas gaitas. Rezultātā veidojas jauna identitāte – “mamma-māksliniece”, atgādinot par to, cik būtiski ir ikdienas steigā un izaicinājumos sevi neaizmirst, izprast un atgūt.
Rūta Kalmuka (1974) fotogrāfiju sāka apgūt 1992. gadā Tehniskās jaunrades namā “Annas 2” pie Andreja Granta, kurš sniedza dziļu izpratni par vizuālo valodu, skatīšanos un redzēšanu, estētiku un ētiku. Fotožurnālistikai veltījusi gandrīz 20 gadus, strādājot ar tādiem drukātajiem medijiem kā “Santa”, “Dienas žurnāli”, “NRA”, žurnāls “Ir” u.c. Pašlaik Rūta strādā ar analogo fotogrāfiju un lielformāta tehniku, kā arī interesējas par vēsturiskajiem fotogrāfijas procesiem un veido fotogrāmatas. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī veidojusi trīs personālizstādes.
ISSP Galerija
Marijas iela 13–K3, Berga bazārs, Rīga
Itāļu fotogrāfa Džona Rendolfa Pepera darbu izstāde “Itālija, 40 gadi: 1970–2010”
Latvijas Mākslas akadēmijā
15. marts–19. aprīlis
No 15. marta līdz 19. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma itāļu fotogrāfa Džona Rendolfa Pepera (1958) darbu izstāde “Itālija, 40 gadi: 1970–2010”. Izstāde aicina apmeklētājus retrospektīvā ceļojumā pa Itāliju, aptverot laiku pēc Otrā pasaules kara līdz pat nesenajai pagātnei, no 1970. līdz 2010. gadam.
Izstādē redzamo fotogrāfiju stāsts aizsākas 1970. gadā, kad tēvs Džonam uzdāvina pirmo Pentax fotokameru un pēc divu gadu mācībām pie slavenā Itāļu fotogrāfa Ugo Mulas (1928–1973) zēns uzsāk savu ceļu fotogrāfijā. Jaunietis dodas ielās brīvi fiksēt itāļu ikdienu, arhitektūru un ainavu.
Džona R. Pepera fotogrāfijas apliecina dziļu cieņu pret Itālijas kultūru un tās vērtībām, izceļot cilvēciskās attiecības – ģimeni, draudzību un dzīvesprieku. “Katrs no mums ir galvenais savas dzīves aktieris. Mēs visi esam ievainojami. Mēs visi esam varonīgi. Mēs esam cilvēki. Tur arī slēpjas dzīves brīnums. Kaislības, rakstura stiprās un vājās puses, prieks, nevainība, skumjas, vardarbība, traģēdija un daudzās pretrunas, kas veido cilvēku, ir tas, kas, manuprāt, padara vīriešus un sievietes skaistus. Tāpēc es cenšos viņiem piekļūt tuvāk un fotografēt viņu acis – acis, kuras vēro, kā viņus vēroju es. Šis īsais brīdis man atklāj cilvēka dvēseli un atļauj notvert mazu tās daļiņu. Tverot šo mirkli, es pietuvojos un izprotu vairāk savu un viņu personības”, teicis Džons R. Pepers.
Projekts ir Itālijas vēstniecības Rīgā iniciatīva. Izstādes kuratores ir Tatiana Fokina un Inese Rozentāla.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Behavioral Sink”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
16. marts–19. maijs
Miķelis Mūrnieks, Fountain, 2023. Foto: Ričards Briška
No 16. marta līdz 19. maijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma sadarbībā ar VV Foundation tapusī līdz šim apjomīgākā mākslinieka Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Behavioral Sink”.
Jau kopš šī gadsimta sākuma mūsu uzmanība tiek pievērsta vajadzībai būt plūstošākiem – tiek pravietots, ka dinamisko pārmaiņu laikos tas kļūs par noderīgu instrumentu ikdienas vadīšanai. Kapitālistiskajam darba ritmam diktējot ikdienas takti, var tikt sasniegts hipnotisks stāvoklis, kā veroties nerimstošā ūdens plūsmā. Tieši tēlniecība ar šo bezformas substanci ir centrālais izstādei tapušo darbu materiālais kopsaucējs. Ierauts dažādu likumu, patērētāju ilūziju un sistēmu pinumu virpulī, skatītājs tiek aicināts izzināt vidi, kurā mākslinieks šķetina dziļi personiskus, taču tajā pašā laikā sabiedrību raksturojošus pārdzīvojumus, kas apslēpti aiz sapņaina, bet trausla priekškara.
Pretrunu un neizpratnes pavedieni atspoguļosies ne tikai ideju pasaulē, bet arī acīm redzamā – pārsteidzošā ūdens stāvokļu dažādībā. Fikcionāli atgadījumi vai neērtas patiesības aicinās noķert pašrefleksijas un citu pārdomu viļņus. Mūrnieka daiļradei raksturīgajā sociāli kritiskajā garā arī šajā darbu sērijā tiks šķetināti un pārskatīti apziņas automatizētie uztveres īsceļi.
2023. gada vasarā Miķelis Mūrnieks ieguva maģistra grādu Sandberg institūtā, Amsterdamā ar darbu Fountain. Šis darbs kalpos par izstādes kodolu, ap kuru izveidota jauna skulpturālo noveļu sērija un apjomīga scenogrāfija.
Izstādes kuratore ir Elīza Elizabete Ramza.
Miķelis Mūrnieks (1995) dzīvo un strādā Amsterdamā. Kopš 2017. gada piedalās grupas izstādēs un sarīkojis divas personālizstādes Rīgā galerijā LOOK! un kultūrtelpā “Tur”. Jaunais mākslinieks radošajā darbā atsaucas uz ready-made mākslas žanru, veidojot objektus un instalācijas no atpazīstamiem materiāliem un formām. Par vienu no galvenajiem Mūrnieka izteiksmes līdzekļiem kļuvusi laikmetīgajai kultūrai atbilstoša sociālā kritika, kuru caurstrāvo ironisks un sabiedrību analizējošs raksturs.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2K–1, Rīga
Grupas izstādes “Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
16. marts–19.maijs
Mohameds Boruisa, ALL-IN, 2012. Video kadrs. Mākslinieka un Galerie Mennour (Parīze/Londona) īpašums
No 16. marta līdz 19. maijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma grupas izstāde “Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols”. To organizē Laikmetīgās mākslas centrs SIGNAL (Malme) un izstādē piedalās mākslinieki Mohameds Boruisa, Stefs Kamaris, Marī Vedela.
Dzīve maksā naudu. Dažiem tirgus pārvērtīs biznesa ideju no sapņa īstenībā. Citiem durvis ir atvērtas tikai paralēlām aktivitātēm, kuras balstītas uz tieši to pašu biznesa modeli – pieprasījumu un piedāvājumu. Šo atšķirību dēvē par izslēgšanu. Izslēgšanu no tirgus, no sabiedrības, no tiesībām uz līdzvērtīgu dzīvi.
Mohameda Boruisas (Mohamed Bourouissa, 1978 Blida, Alžīrija) videodarbs La valeur du produit (“Produkta vērtība”) ir sava veida īsais kurss biznesa vadībā. Uzņēmējdarbības stratēģija – pārdot preci par pareizo cenu un saglabāt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu – ir kopīga visai komercdarbībai. Tas pats mērķis un vārdu krājums, tikai cita prece – “organisku” produktu tirdzniecība, lai pelnītu “kviešus” (franču sarunvalodā – “naudu”).
Siers ir laiks, laiks ir nauda, nauda ir monopols. Precīzi to izsaka Stefa Kamara (Stef Kamaris, 1977 Iraklija, Grieķija) tēlnieciskie objekti un eksperimenti ar materiāliem. Tie pil aiz pārmērības kā visas materializācijas pilnība. No Ementāles un Babybel siera izgatavoti Pakmeni, kūkas no Danablu siera, spēļu automāti un kredītakmeņi – nemitīgi patērēšanas dziņas meklējumi. Brīvā tirgus demokratizācijas loģika ir šķība, un monopols ir tā ekonomiskās sistēmas netaisnība, ar kuras palīdzību uzvarēt spēlē.
Marī Vedelas (Marie Vedel, 1990 Kopenhāgena, Dānija) pigmentētās vaska mēles darbā “Dziedoņa mēle” sniedzas augšup no zemes un šķietami izdzied savas sēras, iekāri un zaudēto mīlu. Mīts par Orfeju un Eiridīki iemieso stāstu par mīlētājiem, tomēr dungojošajam Orfejam neizdodas izglābt mīļoto no pazemes valstības. Pakļāvies mirkļa iekārei, viņš to pazaudē uz mūžu. Viņas vārds, Eiridīke, nozīmē dziļu taisnīgumu.
Personīgos sasniegumus mēra naudā. Skanot franču hiphopa ievērojamā personāža Booba kompozīcijai Foetus, Parīzes kaltuvē La Monnaie de Paris notiek eiro monētu izgatavošana. Mohameda Boruisas versijā uz monētām iespiests repera portrets. Sabiedrības skaudrās rīmes tiek pārvērstas naudā, un peļņas aplis ir noslēdzies.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2K–1, Rīga
Izstāde “Grāfienes “Ceļā””
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
līdz 7. aprīlim
Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē līdz 7. aprīlim skatāms mākslinieku apvienības “Grāfienes” retrospektīvs atskats uz Latvijas Nacionālās ekspozīcijas Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāles izstādi “Ceļā”.
Prāgas scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāles atklāšanas vakarā 2023. gada 7. jūnijā mākslas apvienība “Grāfienes” (Dace Ignatova, Justīne Jasjukeviča, Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa) kopā ar dramaturgu Kirilu Ēci un operatoru Dāvidu Smiltiņu ar auto devās divpadsmit dienu garā ceļojumā no Rīgas uz Prāgu. Katra ceļojuma diena, ciešā mijiedarbē ar ainavu, kurā tobrīd Grāfienes atradās, radīdamas scenogrāfiju vai izrādes situāciju, kas pētītu kādu mākslas apvienībai būtisku teātra principu, tika dokumentēta. Prāgā Latvijas stenda apmeklētāji varēja sekot līdzi ceļojuma tiešraidēm, kuras secīgi dienu pēc dienas tika pārraidītas vienā no divpadsmit ekrāniem. Sākoties jaunai dienai, tika pieteikta tās tēma un izgaismojās jauns video lodziņš. Dienas beigās tās laikā paveiktais tika sakompresēts pāris minūšu garā video, kļūstot par šī unikālā procesa arhīvu.
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” izrādīts pilns “Ceļā” arhīvu divpadsmit video lodziņos. Tas ir Grāfieņu manifests, ko, ceļojot uz Prāgu, viņas radīja kopā ar visdažādākajām ainavām un skatītājiem, meklējot ideālo teātra telpu, katru dienu nododoties jauniem vizuāliem eksperimentiem un scenogrāfiskiem meklējumiem.
“No vienas puses, tā mums bija kā pārbaude. Ko tas nozīmē – divpadsmit dienās kopā ar skatītājiem būvēt savu teātri? Tādu, kas uzdod būtiskus jautājumus par teātra telpu un lomu. Scenogrāfiju nevar atdalīt no darbības. Tā nav mirklis, kas ir notverts maketa kastē vai fotogrāfijā. Tā rodas tikai un vienīgi saskarsmē ar kādu, kas to darbina vai tas būtu aktieris, skatītājs, vai vējš.”
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Ingunas Poles izstāde “Mēs esam šeit”
Pārlielupes bibliotēkā
līdz 8. aprīlim
Līdz 8. aprīlim Pārlielupes bibliotekā skatāma Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieces Ingunas Pole izstāde “Mēs esam šeit”. Izstādē apskatāmi pēdējos trīs gados radītie darbi. Dominē mazāki formāti un siltas krāsu gammas. Darbos saskatāma mākslinieces zemapziņas tēlu sistēma, kuri savu veidolu ieguvuši, ietekmējoties no dažādu kultūru mītu, reliģiju, literatūras, misticisma, kino tēliem un simboliem. Varēs iepazīties ar dažādiem, subjektīvi veidotiem, universāliem arhetipu tēliem.
Izmantota eļļas tehnika, krāsu klājot gan biezākā slānī, gan pludinot, tādējādi panākot vides vieglumu un netveramību. Ne vienmēr ir skaidri saprotams, kas attēlots darbā vai kas īsti notiek – šeit atstāta vieta skatītāja interpretācijai, kā arī pašas mākslinieces interpretācijai, jo, ķeroties pie darba radīšanas, nekad nav zināms gala iznākums – tēli dzīvo paši savu dzīvi, pamazām atklājot mazu sevis daļu. Radot darbus šādā tehnikā, māksliniece apmierina ne tikai savas dvēseles vēlmi runāt, bet redz to arī kā iespēju pētīt savu dvēseli. Šo pētniecību iedvesmojusi arī šveiciešu psihoanalītiķa Karla Gustava Junga dzīļu psiholoģijas darbi ar kuriem māksliniece iepazinusies, rakstot bakalaura darbu Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas studijās.
Pārlielupes bibliotēka
Loka maģistrāle 17, Jelgava
Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 20. aprīlim
Līdz 20. aprīlim kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” skatāma Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”. Pieci skulpturāli lielformāta objekti, kas veidoti no cietušiem traukiem, paceļas kā monumentāli porcelāna torņi “Siguldas devons” izstāžu zālē. Līdzās arī apgleznoti trauki, kuriem Kristīnes gleznojumi devuši otro dzīvi, jo visi bijuši “ar defektiem”. Visam caurvijas dabas sistēmu un struktūru motīvs, kas iedvesmojis mākslinieci.
Veidojot izstādi “Zemenītes sniegā”, sākot no idejas koncepcijas līdz izvēlētajiem materiāliem, māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ļāvas piedzīvojumam. Cietušo trauku izvēle objektu veidošanā un “ne visai perfektu” trauku apgleznošana nav nejauša. Tas ir stāsts par spēju ieraudzīt potenciālu lietās, kas ir zaudējušas savu pirmatnējo spožumu.
Izstādes tapšanā Zero waste princips, jo jebkura tasīte vai krūzīte, kas bijusi traumēta, nu, ir atradusi vietu objektos vai arī ieguvusi jaunu tēlu ar Kristīnes gleznojumiem. “Stāsts vēl ir par to, ka es nemeklēju vieglo ceļu. Paņemt jaunas flīzes un noflīzēt perfekti vai tīru audeklu vai perfektu trauku, lai smuki sagleznotu. Turpretī es izvēlos kaut ko, kas savu dzīvi jau ir nodzīvojis, lai dotu tam otru. Un atkal saskatītu to kaut ko. Ka tie melnie punkti kas to šķīvi padarīja dzīvi beigušu, ir tas, kas labi iekļaujas uzgleznotā tauriņa spārna faktūrā. Lietas, kas ir bijušas kā nebūtības daļa ar to citu skatījumu var atdzimt kā fēnikss no pelniem,” stāsta māksliniece.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Pētera Taukuļa izstāde “Iesakņošanās”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
līdz 28. aprīlim
Pēteris Taukulis “Amoks” (fragments). 2017
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā līdz 28. aprīlim skatāma Pētera Taukuļa izstāde “Iesakņošanās”.
Stāstot par izstādes “Iesakņošanās” ieceri, Pēteris Taukulis saka: “Paiet gadi, līdz jaunas atziņas noturīgi iesakņojas manā dzīvē. Kādreiz es domāju, ka esmu atšķirīgs, koncentrējos uz savām dīvainībām. Arī sieviete man blakus teica, ka ir atšķirīga, patversmes iemītnieks teica, ka ir atšķirīgs, tāpat mani draugi mākslinieki apgalvoja, ka ir atšķirīgi. Arī citu veidu profesionāļi, bagātie, nabagie, reliģiozie, agnostiķi un ateisti, pudelesbrāļi, ieslodzītie un policisti, viņi visi un vēl daudzi citi ticēja, ka ir atšķirīgi.
Jā, man ir robežas, tomēr negribu vairs nošķirt sevi no citiem. Mēs runājam vienā valodā, un tas nozīmē, ka varam koncentrēties uz kopīgo, vienojošo. Ja es jūtos nošķirts no citiem, tad par to nav atbildīgi citi, es pats to kaut kādā veidā esmu radījis ar sajūtu, ka “esmu atšķirīgs”.”
Izstādē skatāmi dažādu gadu darbi, kuros kopīgs ir māksliniekam raksturīgais košais, izteiksmīgais kolorīts un tēlu simbolisms.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Izstāde “Harijam Blunavam 100”
Tukuma muzejā
līdz 2. jūnijam
Līdz 2. jūnijam Tukuma muzejā skatāma izstāde “Harijam Blunavam 100”. Mākslinieks Harijs Blunavs (1924–2006) ir viens no savas paaudzes izcilākajiem un ražīgākajiem akvarelistiem, bijis aktīvs Tukuma mākslinieku grupas dalībnieks, pazīstams arī kā talantīgs pedagogs.
Izstādē ietverta Tukuma mākslinieku grupas dalībnieka Harija Blunava akvareļu izlase no Tukuma muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Talsu novada muzeja, 1991. gada barikāžu muzeja, Lapmežciema pagasta muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas mākslas un vēstures muzeja, Ogres Vēstures un Mākslas muzeja un Jāņa Blunava privātās kolekcijas.
Pats mākslinieks savulaik atzinis: “Akvareļglezniecība ir mana lielā mīlestība, tās pulsējumam esmu ļāvies visu savu mākslinieka dzīvi. Tiešums, gaisīgums, krāsu izteiksmīgums un neierobežotas iespējas akvareļlapās skan kā aicinājums. Aicinājums tvert mirkli.”
Tukuma muzejs
Harmonijas iela 7, Tukums
