Laikmeta skarbā romantika
Māra Šustiņa personālizstāde “Zvaigžņu lietus” mākslas galerijā “Putti”. Ekspresintervija ar rotu mākslinieku
20/05/2016
“Rota ir jārada sievietei, nevis karalienei. Rota tai ļaus par tādu kļūt. Lai tas notiktu, ne vienmēr ir vajadzīgs zelts un dimanti. Rotai sievieti ir jādaiļo, jāpaceļ un jāizceļ viņas personību – bez lieka sentimenta,” ir pārliecināts viens no romantiskākajiem Latvijas rotu māksliniekiem – Māris Šustiņš, kura personālizstāde “Zvaigžņu lietus” no 20. maija līdz 13. jūnijam skatāma mākslas galerijā “Putti”.
Māris Šustiņš sevi neierindo konceptuālo rotu mākslinieku plejādē, tāpēc arī īpaši neiebilst, ja viņa darbam tiek piešķirta romantikas etiķete. Tajā pašā laikā mākslinieks uzsver, ka viņa radītās rotas nekad nav salkanas: „Varbūt sauksim manu stilu par “mūsu laikmeta skarbo romantiku”.”
Mākslinieks atklāj, ka šī izstāde ir kā loģisks turpinājums personālizstādei “Sfēra”, kas mākslas galerijā “Putti” notika 2012. gadā: „Ekspozīcija ir nedaudz apjomīgāka gan satura, gan pašas izstādes ekspozīcijas ziņā. Esmu izstādījis apskatei apmēram 50 darbus, no kuriem apmēram pusi veido kaklarotas un piespraudes. Tās sniedz iespēju lielākam un plašākam darba laukam, darbā ar kaklarotām un piespraudēm ir lielāka iespēja izvērsties gan kompozicionāli, gan dažādu formu, struktūru un materiālu pielietošanas ziņā.” Māra Šustiņa rotas ir plastiskas un plūstošas, tajās nav taisnu līniju un asu stūru. Šķita interesanti uzzināt, ko, viņaprāt, piesliešanās vienām vai otrām formām, liecina par pašu mākslinieka personību: „Laikam jau to, ka esmu neglābjams romantiķis... savās domās un iztēlē noteikti. Taču ir jau arī pa kādam asumiņam un precīzam stūrītim – īpaši jaunajos darbos. Arvien vairāk meklēju dažādus netradicionālus veidus, kā metālu īpašības izmantot rotu tapšanas procesā. Cenšos ar katru darbu vispirms jau pašam sev atklāt ko jaunu, nebijušu.”
Māris Šustiņš. Kaklarota. Titāns, zelts 585’, ametisti, safīrs. Publicitātes attēls
Māris Šustiņš. Kaklarota. Sudrabs 925’, zeltījums 24 k, ametists, melnā pērle. Publicitātes attēls
Mākslinieks savai izstādei sagatavojis īpašu pieteikumu, ar kura vēlējies pavēstīt, ka „mēs katrs savā dziļākajā būtībā esam tās zvaigznes, kurām ir iespēja mirdzēt ik brīdi, un varbūt zvaigžņu lietus vēlas to mums atgādināt.” Par izstādes nosaukumu Māris Šustiņš saka, ka „tas šķita gana spēcīgs un tāds, kas sniedz plašu darbības amplitūdu un neierobežo. Tas ievibrē gaisā, kad šos vārdus izrunā un tas dod spēku radošai izpausmei.”
Māris Šustiņš. Kaklarota. Sudrabs 925’, zeltījums 24 k, magnetīts, kalnu kristāls, citrīns, pērle. Publicitātes attēls
Māra Šustiņa pieteikums izstādei “Zvaigžņu lietus”:
„Zvaigžņu lietus – tas ir brīdis, kad skatāmies debesīs un mēģinām ieraudzīt krītošās zvaigznes. Zvaigznes, kas dod mums cerību, mīlestību un lielo iespēju vēlēties. Varbūt šīs zvaigznes krīt mūsu dēļ? Varbūt tām apnicis spīdēt miljardiem gadu un tās, pēdējo reizi uzmirdzot, izdziest, lai vismaz dažas sekundes mēs tām pievērstu uzmanību.
Iekšējs dialogs, saruna pašam ar sevi ir tas sākums, kad cenšos iedegt radošo dzirksti, kad uzsāku darbu un nododos aizraujošajam rotu radīšanas procesam. Es vaicāju kādam, kas ir manī. Es ar to sarunājos, un Viņš man atbild. Varbūt tas esmu es pats, bet varbūt tā ir kāda cita būtne vai enerģija? Sākumā es redzu rotas tēlu, kas atnāk manās domās un iztēlē no nezināmām tālēm, vai varbūt tas jau sen dzīvo manā zemapziņā tepat līdzās, bet, tikai koncentrējoties darbam un skanot mūzikai, es varu materializēt savas domas un sajūtas rotu veidolā, cenšoties piešķirt katrai no tām savu stāstu un romantisku noslēpumu.
Gaiss vibrē, viss dabā zied un plaukst, un esmu pārliecināts, ka viss mans veikums šai izstādei summējas kā liels manas ieguldītās enerģijas kopums, ko es Jums dodu, lai saņemtu atpakaļ Jūsu mīlestību un prieku. Zvaigznēm ir dota iespēja iemirdzēties no jauna!”
Māris Šustiņš. Publicitātes attēls
