Ekskursija Felīkes van der Lēstas laikmetīgo rotu rotaļu pasaulē
07/04/2014
Līdz 19. aprīlim rotu galerijā “Putti” apskatāma nīderlandiešu izcelsmes laikmetīgo rotu mākslinieces Felīkes van der Lēstas darbu izstāde “Dzīve ir ZOO”
Mūsdienu laikmetīgās rotas dizainā dzīvnieku pasaule kļuvusi par daudz izmantotu inspirācijas lauku. Vieni mākslinieki vienkārši piedāvā savu radošo interpretāciju par faunas formu atveidi, citi – dzīvnieku tēlos ievij daudzslāņainas nozīmes un idejas.
Nīderlandiešu izcelsmes laikmetīgo rotu mākslinieces Felīkes van der Lēstas (Felieke van der Leest, 1968) miniatūro dzīvnieku tēlu pasauli caurauž atsauces no vēsturiskiem un romantizētiem vesterna tēlojumiem, tajā asprātīgi tiek atrisinātas spēles ar valodu, ievītas alūzijas, kā arī apelēts pie mūsdienu sociālaktuāliem jautājumiem.
Laikmetīgo rotu izstrādes tehniku un izmantoto materiālu arsenāls neizsīkst tikai metālu un dārgmetālu sakausējumos; mūsdienu rotu dizainā izmantots var tikt jebkas. Felīke van der Lēsta nekautrējas likt lietā arī tādas mājamatniecības tehnikas kā adīšanu, tamborēšanu un pērļošanu. Turklāt māksliniece atzīst, ka sava dienas tamborēšanas porcija viņai ir nepieciešama gluži kā meditācija, ko viņa veic rīta cēlienā un vakarā – pēc darba juvelierdarbnīcā. Dārgmetālu apstrāde ir mākslinieces profesionāli apgūtais amats, tāpēc viņas radīto rotu dizainā neizpaliek arī zelts un sudrabs, taču pielietoto materiālu plejādē galveno lomu spēlē plastikāts, vēl jo pārsteidzošāk – gatavi plastikāta rotaļlietu dzīvnieki.
Felīkes van der Lēstas radītie darbi ne vienmēr ir valkājami, dažkārt tie ir vienkārši acīm baudāmi dizaina objekti. Reizumis tikai kāda daļa no universālā dizaina objekta var tikt izmantota kā valkājams aksesuārs, bet citkārt viena no skata monumentāla rota var sevī ietvert pat divus nēsājamus elementus.
Šobrīd Felīke van der Lēsta dzīvo Norvēģijā, taču viņas dzimtene ir Nīderlandes Ziemeļu pilsētiņa Emmena. Pusaudžu gadi sakrita ar laiku, kad modē nāca gothic-punk subkultūra. Arī viņa bija šī virziena modes upuris, un, lai padarītu oriģinālāku savu tēlu – auskarus sev radīja pati. Tolaik Felīke bija aizrāvusies arī ar jāšanas sportu un vēlējās kļūt par jāšanas instruktori. No tā gan nekas neesot iznācis, bet studēt arī nav bijusi vēlēšanās. Laimīgs gadījums izrādījās viņas bioloģijas skolotājas atgādinājums par rotām, ko Felīke skolas gados bija radījusi, un ieteikums pieteikties dārgmetālu apstrādes skolā.
Tā no 1986. līdz 1991. gadam Felīke apguva zeltkaļa amatu Šonhovenas (Schoonhoven) pilsētā, lai jau vēlāk – 1996. gadā absolvētu juvelierizstrādājumu nodaļu Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā.
Arī dzīvnieku motīvu izmantošana rotu dizainā aizsākusies teju nejauši, kad 2002. gada Ziemassvētkos trim brāļa bērniem ātri vajadzējis sagādāt kādas nebūt dāvanas.
Šobrīd Felīke van der Lēsta sevi pozicionē gan kā amatnieci, gan kā mākslinieci – kā gleznotāju, kā skulptori un reizē kā lietpratēju amatnieciski tehnisko jautājumu risināšanā. Attiecinot uz sevi mākslinieces statusu, Felīke ātri vien piebilst, ka gadījumā, ja viņas darbi nevienu neinteresētu, viņa pārtrauktu tos radīt, un darītu ko citu: “Nereti mākslinieki runā par kaut kādu iekšējo draivu, kas liek tiem radīt un turpināt izteikties, neskatoties ne uz ko – vai kādu tas interesē vai nē, vai kāds viņu darbus vēlas iegādāties vai nē. Uz sevi šo neattiecinu.”
Iespējams, arī tāpēc Felīke vienmēr piedomā, lai gadījumā, ja viņas radītie darbi nav valkājami, lai tie būtu vismaz apskatāmi: “Lai tie dzīvotu savas dzīves – mājās vai līdzās cilvēkiem viņu ikdienas gaitās.”
Jau vairākus gadus starptautiskajā profesionālajā laikmetīgo un konceptuālo rotu mākslinieku sabiedrībā Felīkes van der Lēstas darbi tikuši augstu novērtēti. Tie atrodami gan muzejos, gan privātās kolekcijās visā pasaulē, tostarp Viktorijas un Alberta muzejā Londonā, vairākos Nīderlandes un Norvēģijas muzejos, kā arī Monreālas dekoratīvās mākslas muzejā Kanādā un Hjūstonas Tēlotājmākslas muzejā ASV.
Felīke van der Lēsta ir aktīva starptautisko grupu izstāžu dalībniece kopš 2001. gada, un savu personālizstāžu sarakstu viņa veido kopš 1997. gada, kas tagad iestiepies jau divos desmitos.
Uz personālizstādi “Dzīve ir ZOO” galerijā “Putti” Felīke van der Lēsta atvedusi lielu daļu sava veikuma rotu dizainā. Ekspozīcijā izstādīti paraugi no Van der Lēstas darbu sērijas F.I.B.S. (Festival International des Bêtes Sportives), kas radīti laikā no 2008. līdz 2009. gadam, un Once Upon a Time in My West darbi, ko iedvesmojusi mežonīgo rietumu kultūra, ar ko māksliniece aizrāvusies kopš 2010. gada.
Izstādes “Dzīve ir ZOO” iekārtojumu Rīgā veidojusi latviešu scenogrāfe Sintija Jēkabsone. Foto: Putti.lv
Šoreiz galerijā “Putti” par izstādes iekārtojumu rūpējusies latviešu scenogrāfe Sintija Jēkabsone, kura telpu pārvērtusi par nelielu stilizētu putnu būrīšu ciematu. Nelielie namiņi uz vienas kājas katrs kļuvis par mājvietu kādam no Felīkes kolekcijas varoņiem. Māksliniece atzīst, ka vienmēr izstādes iekārtojumu uztic kādam citam, bet neko tik īpašu līdz šim vēl neesot pieredzējusi. Spilgti atmiņā palikusi vienīgi 2006. gada izstāde Jewellery Fables – Dorman muzejā Anglijas pilsētā Midlsboro (Middlesbrough), kur viņas darbi tikuši “iepludināti” muzeja dabas, ģeoloģijas un sabiedrisko zinātņu ekspozīcijā.
Mākslinieces fantāziju zooloģiskais dārzs galerijā “Putti” nebūt nav kāda sastingusi ieslodzījuma vieta, bet gan improvizēta reālvide, kur vienuviet sastapušās sociālaktīvas personības no mežonīgajiem rietumiem, Amerikas iedzimtie, kā arī Olimpisko spēļu čempioni. Ar tiem arī dodamies iepazīties tuvāk. Lūdzām mākslinieci pastāstīt plašāk par astoņiem no izstādes darbiem.
***
Stāstu par izstādē redzamajiem darbiem Felīke iesāk ar kādu īpašu eksponātu, proti, sarkanu, iztamborētu spermatozoīdu sirds formā, kas rotā viņas žaketes atloku. No šīs brošas Felīke nekad nešķiroties. Asprātīgā Spermheart piespraude tapusi 1996. gadā, kad dizainere beigusi mācības Gerita Rītvelda akadēmijā.
“Pārsvarā darbiem mani iedvesmo tieši rotaļlietas. Un to manās mājās ir daudz! Tās iegādātas gan rotaļlietu veikalos, gan ceļojot, kad labākie atradumi uzieti tieši muzeju veikalos. Dažkārt notiek gluži pretēji – vispirms atnāk darba nosaukums, kam cenšos “piegriezt” pašu dizainu. Tas ne vienmēr ir viegli – piemeklēt atbilstošu tēlu ir visai grūti, jo dažkārt rotaļu dzīvnieka tēlā un mīmikā ir kas tāds, kas galīgi neiet kopā ar ideju.”
Broša Anti-War Warrior (2012). 8,5 x 9 x 4 cm
1. Mēs apstājamies pie “Pretkara kareivja” (Anti-War Warrior, 2012). Tā ir piespraude – plastmasas suņa krūšutēls, ko rotā krāsainu plastmasas pērļu vairoga simbolika. Rokās tas satvēris pārlauztu sudraba bultu. Felīke van der Lēsta atvelk arī bultu stāstījuma arbaletā: “Pretkara kareivis – tā ir lieliska pretruna. Man patīk apspēlēt pretnostatījumus. Vairākos manos darbos ir manāms apaļais vairogs – mērķis, kurā ierasti tiek tēmētas bultas. Vēl viens bieži sastopams motīvs ir varavīksnes krāsu palete. Šajā darbā šos abus esmu apvienojusi, divkrāsu vairogu aizstājot ar varavīksnes krāsu mērķi.
Kad biju maza, man bija nozīmīte ar salauztās šautenes simboliku – tā tolaik bija ļoti populāra emblēma, jo tas bija laiks, kad cilvēki aktīvi iestājās pret karu, pret ieročiem... Redziet, tādā pašā satvērienā kā savulaik šauteni, suns pret krūtīm tur pārlauztu bultu. Viņš ir pretkara kareivis! Tā kā šis kareivis ir no manas sporta tematikas darbu sērijas, tad tajā samanāmo atsauci uz geju karogu šodien iespējams pielāgot nesenajām pret-homoseksuālisma propagandas kaislībām Soču Olimpiskajās spēlēs.
Vēl kas... vērsiet uzmanību, ka varavīksnē iztrūkst purpura krāsas. To vairs nevarēju izmantot, jo tad vairogs būtu pārāk liels, tāpēc purpura krāsā ir sunīša mati. Varavīksne nav zaudējusi savu krāsu, bet suns ticis pie tādas pašas frizūras kā indiānim vienā no manām mīļākajām bērnudienu grāmatām – rakstnieka Džeimsa Fenimora Kūpera vēsturiskajā romānā “Pēdējais mohikānis”, kura darbība noris franču un indiāņu karā. Tā katra šī darba detaļa ir nostājusies savā vietā. Es biju tik priecīga, kad tas viss izdevās! Tie ir tie brīnišķīgākie momenti, kad pabeidzu kādu savu darbu, kurā kaut ko šķietami idejiski nesavienojamu ir izdevies savienot!”
Auskari The Outsiders. 2008. Ar zeltu un oksidētu sudrabu. Katra auskara izmērs: 4 x 2,5 x 2 cm
2. “F.I.B.S. sporta sērijā ir vēl dažas pretrunas, piemēram, balerīna–nīlzirgs (Prima Ballerina Hippo-Lolita, 2008), kā arī darbs ar nosaukumu The Outsiders. Autsaideri ir divi dodo putni, kas pieder pie izmirušas nelidojošu putnu sugas. Savulaik dodo dzīvoja Maurīcijas salā Indijas okeānā, tad ieradās holandieši un apēda viņu olas. Šie putni varēja tikai staigāt, viņi nelidoja, tāpēc bija patiesi autsaideri, taču savā darbā esmu tiem piešķīrusi olimpiskās medaļas, turklāt visas trīs – zelta, sudraba un bronzas!”
Billy Bang. 2009. Ar Swarovski kristālu, zeltu, sudrabu, safīru
3. “Šis ir Billy Bang – ķengurēns, kas ietērpts ASV karoga krāsās. Zilo, balto un sarkano valkā arī rodeo klauni – tā ir vēl viena atsauce. Rokās viņam ir boksa cimdi. Redzat uzsisto zilo aci? Angļu valodā zilo aci sauc par black eye (melna acs), tāpēc viņam ir melna “zilā acs”. Šādi es savos darbos spēlējos ar valodu.”
Broša Peace Puffin. 2011. Ar sudrabu, kubisko cirkoniju u.c. 13 x 10 x 2,5 cm
4. “Vēl viena valodas spēle ir darbā ar nosaukumu Peace Puffin (2011). Kad cilvēks ir noskrējies un aizelsies, viņš pūš un elš, un izdveš ko līdzīgu skaņai “pfff...”. Holandiešu valodā elsošanu apzīmē ar vārdu puff. Tā šim darbam radies nosaukums.”
Broša Billy the Kids. 2011. Ar sudrabu, zeltu, kubisko cirkoniju. 11 x 8 x 3 cm
5. “No Once Upon a Time in My West sērijas īpašs stāsts ir par putnu Billy the Kids. Billy the Kid jeb Henry Antrim bija viens no 19. gadsimta mežonīgajos rietumos visvairāk meklētajiem ārpus likuma esošajiem. Par viņu ir daudz stāstu, bet slavens galvenokārt viņš kļuva tādēļ, ka par viņu – dzīvu vai mirušu – tika solīti 500 dolāri, kas tolaik bija lielākā summa, kāda jebkad solīta par noziedznieka atrašanu. Viņa pseidonīmā ir vārds kids (bērni), un redzat, kā viņa spārniem piestiprināti abi ieroči? Gluži tāpat kā bērniem cimdiņi – ar aukliņu ap kaklu, lai nepazūd...”
Broša Crazy Horse. 2010. Ar zeltu, oksidētu sudrabu, topāzu. 15,5 x 9,5 x 4,5 cm
6. “Ideja par piespraudi “Trakais zirgs” (Crazy Horse, 2010) aizsākās ar pašu zirgu, kad pamanīju viņa atvērto muti, kas vedina domāt, ka viņš kliedz. Traks! Tad man radās domas par jājamzirdziņu, ar ko bērniem patīk skrieties. Taču nevarēju zirgam likt priekšpusē zirgu – būtu divas galvas un mazliet garlaicīgi. Izlēmu apgriezt jājamzirdziņu otrādi, līdz ar to jājamzirdziņa zelta aste, kas tagad ir priekšpusē, liek domāt, ka zirgs čurā. Crazy Horse bijusi ikoniska indiāņu kultūras figūra. Viņam par godu pat izdota pastmarka ievērojamāko amerikāņu personību sērijā. Taču šim trakajam zirgam gan nav nekā kopīga ar virsaiša stāstu, kas, protams, ir skumjš, jo amerikāņu militārā gvarde viņu nogalināja.”
Kaklarota Incognitos Anonymous un īpašs tās paklājiņš. 2011. Foto: Putti.lv
7. “Incognitos Anonymous ir objekts ar kaklarotu. To veido pieci dzīvnieki ar īpašām indiāņu cilts maskām, kas, nez kāpēc, nedaudz atgādina grebtu Helovīna ķirbi. Viņiem ir anonīmā tikšanās, kurā viņi it kā sēž apkārt ugunskuram. Ugunskuru simboliski attēlo aplis, kas vienlaikus atkal atgādina mērķa vairogu un reizē arī galda ruleti. Stāsts ir sekojošs – nabadzīgajos indiāņu rezervātos ASV ir atļautas azartspēles, kas citur štatos ir stingri liegtas, un rezervāti no šī rūpala iegūst zināmus ienākumus. Lūk, šie dzīvnieciņi šeit sanākuši maskās – incognito un līdzīgi kā anonīmie alkoholiķi cīņā pret azartspēļu atkarību ir anonymous.”
Broša The End 4. 2013. Ar sudrabu, ādu, stikla pērlītēm. 12 x 11 x 4 cm
8. “Lūk, Laimīgais Lūks! Beļģu komiksa Lucky Luke stāstiņi vienmēr noslēdzas ar ikonisko ainu, kur, saulei rietot, Laimīgais Lūks sava zirga mugurā aizjāj tālumā. Man ir vairākas šīs ainiņas variācijas ar nosaukumu The End.”
***
Šobrīd Felīke mežonīgo rietumu darbu sērijā strādā pie kāda palielāka objekta, kas sauksies The Last Frontier. Tā būs mežonīgajiem rietumiem raksturīgā koka vagonete, kas dodas pretim simboliskajai robežlīnijai. Taču jauno darbu sērijā Felīke plāno doties uz miljoniem gadu seno dinozauru ēru, un radīt darbus par un ap šiem aizlaiku dzīvniekiem.
Feliekes van der Lēstas 2006. gada grāmata Sieradenfabels / Jewellery fables. Šīgada nogalē iznāks jauna
2014. gada decembrī gaidāma jau otrā grāmata, kas stāstīs par Felīkes van der Lēstas darbiem. Tās tekstu autore būs norvēģu mākslas kritiķe Jorunn Veiteberg. Par mākslinieci viena grāmata jau ir izdota – Sieradenfabels / Jewellery fables, ko 2006. gadā laida klajā Midlsboro Modernās mākslas institūts (mima) un kurā apkopota informācija par Felīkes darbiem un vispārējo dzīvnieku izmantojumu rotu vēsturē.
