Pļavniekos
Īssaruna ar mākslinieku Aleksandru Breži
Vizuālās mākslas notikumu sērija “Iknedēļas atklājums” Tallinas ielas kvartālā ir jaunā mākslinieka Rūdolfa Štamera un kultūras vietas “Tu Jau Zini Kur” vadītāja Ulda Trapenciera iniciatīva, kuras ietvaros 15 mākslinieki ir aicināti izstādīt vienu savu mākslas darbu, kas tieši nedēļu ir skatām vienā to TJZK telpām. Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem. Nosaukumā ietvertais vārds “atklājums” reflektē gan par ekspozīcijas jeb mākslinieka veikuma publiskas atklāšanas atzīmēšanu, gan arī par plašāka mēroga korelāciju starp vizuālās vides profesionāļiem, tās cienītājiem un nejaušiem atklājējiem. Kaut arī viens no kuratora sākotnējiem uzstādījumiem bija darbība lielā formātā, katram māksliniekam ir dota absolūta idejas brīvība.
Līdz 15. augustam sērijas “Iknedēļas atklājums” ietvaros skatāms Aleksandra Brežes (1994) darbs “Pļavniekos”. Breže absolvējis Gerrit Rietveld Academie Amsterdamā, jau vairākus gadus piedalās grupas izstādēs, kā arī kopā ar Armandu Freibergu darbojas apvienībā Subspatial.xyz. Mākslinieku viņa praksē interesē spēles ar digitālo vidi un trīsdimensiju abstrakcijām, kuras nereti kontekstuāli saistāmas ar 90. gadu estētiku.
Kā portālam Arterritory stāsta izstādes koncepcijas līdzautore Auguste Petre, mākslinieks šajā darbā apvienojis savu interesi par pārpasaulīgu, mistisku lietu esamību un pavisam praktisku pieredzi, ar kuru saskāries, meklējot jaunu dzīvesvietu Tallinā. “Lielformāta izdrukā parādās reāls blokmājas interjers, kurā Breže integrējis citplanētieša estētikā veidotu tēlu – kādu riebīgu veceni, kas cauru dienu skatās raidījumu “Ekstrasensu cīņas” un pavada laiku uz dīvāna kopā ar savu mājas “mīluli” - abstraktu, krāsainu tārpu”. Tiem, kuri jau iepriekš sekojuši Aleksandra darbībai, “Pļavniekos” nebūs nekāds pārsteigums, jo tajā apvienotas vairākas viņam raksturīgas estētiskās un konceptuālās vadlīnijas”, norāda Petre. “Pirmkārt, tā ir interese par formu un arī grafiskā dizaina elementu pārnese plašākā mērogā. Otrkārt, tā ir – labā nozīmē - nepretencioza ironija un nedaudz sarkastiska vizuālā valoda. Speciāli šim darbam Aleksandrs veidojis arī rāmi, kas darbu “atsvaidzina” un pavisam noteikti sniedz atšķirīgu vērojuma pieredzi. Šis fiziskais rāmējums skatītāju atdala no attēla un tādējādi kļūst par ļoti būtisku starpposmu – intīmā dzīvokļa vide, kur sastopamies ar šo dīvaino būtni, tiek ierobežota, asociatīvi izraisot sajūtu it kā mākslas darbā mums būtu ļauts ieskatīties tikai caur atslēgas caurumu”.
Arterritory tikās ar Aleksandru, lai uzzinātu mazliet vairāk par darbu “Pļavnieki” pašu mākslinieku, viņa radošo darbību un personīgajiem pēdējā laika atklājumiem mākslā.
Dodoties uz izstādes atklāšanu nāca prātā Salvadors Dalī, kas katru rītu esot priecājies, ka viņš ir Salvadors Dalī un jautājis pats sev pamostoties: “Kādas tad brīnišķas lietas šodien paveiks Salvadors Dalī?” Ko jaunais mākslinieks Aleksandrs Breže rītā pirms šīs viena darba izstādes atklāšanas izjuta? Vai Tu domā par savu potenciālo ieguldījumu mākslas ainā?
Godīgi sakot, es sevi īsti neuzskatu par mākslinieku, bet gan par grafisko dizaineri. Drīzāk domāju par savu pienesumu šajā laukā, tāpēc biju mazliet pārsteigts, kad tiku aicināts piedalīties izstāžu ciklā. Dizainā aizraujos ar 3D grafiku un meklēju tajā telpiskumu, mēģinot aizbēgt no ierastā. Pamostoties nejūtu gluži vēlmi jau esošajam pievienot jaunu ieguldījumu, bet ilgtermiņā domāju par savu sniegumu Latvijas dizaina scēnas kontekstā. Izglītības aspektā mani uztrauc tas, ka Latvijā tikpat kā nav iespējas iegūt alternatīvas zināšanas grafiskajā dizainā. Kā piemēru varu minēt Igauniju, uz kuru vasaras beigās došos studēt maģistrantūrā. Kursā būsim astoņi studenti, no kuriem tikai viens ir igaunis. Gribētos uzdot jautājumu, kad Latvijā būs tāds līmenis, lai uz Latvijas Mākslas akadēmiju brauktu studēt tik daudz ārzemnieku? Manuprāt, tas kaut ko liecina par izglītības kvalitāti.
Galvenokārt darbojies grafiskajā dizainā, bet vai tev ir tuvas arī citas mākslas jomas?
Mani interesē 3D māksla un grafiskā māksla, kā arī jauno mediju māksla (lai arī cik ļoti man nepatīk šis definējums).
Kālab?
Godīgi sakot, es pat nezinu. Domāju, ka tas ir kaut kas man personisks. Man it kā ļoti patīk darboties ar 3D, bet, bieži sēžot pie datora un kaut ko renderējot, es aizdomājos par to, kāpēc esmu tik tālu nonācis un kāpēc man tas vispār sanāk. Jo īstenībā mani vairāk piesaista darbošanās ar rokām. Tāpēc arī “Pļavnieku” gadījumā es biju ļoti priecīgs, ka izlēmu veidot darba koka rāmi.
“Pļavniekos” redzams citplanētietis, kas tipiskā blokmājas dzīvoklī skatās “Ekstrasensu cīņas”. Kas ir šī darba idejiskais balsts, ziņa, kuru Tu vēlies nodot?
Piecus gadus dzīvojot Amsterdamā, biju piemirsis, kāds ir dzīvokļu piedāvājums postpadomju teritorijā. Meklējot dzīvesvietu Tallinā, sapratu, ka normāla dizaina dzīvokļu piedāvājums ir ļoti šaurs – pārsvarā visi ir kaut kādi Airbnb stilā iekārtoti mitekļi ar IKEA un JYSK mēbelēm vai arī klasiskie eiro remonta dzīvokļi. Tas padomju stils man pašam ir kaut kas tik ļoti nepazīstams un nevaru arī iedomāties nevienu savu draugu, kas varētu tādā blokmājas dzīvoklī ievākties. Tā bilde, kas izmantota manā darbā, ir ņemta no konkrēta dzīvokļa Igaunijā sludinājuma, kuru esmu papildinājis ar paša renderētajiem tēliem.
Tātad nevis tu esi citplanētietis, kas neizprot blokmāju kultūru, bet gan to iedzīvotāji?
To var saprast abējādi – gan es pats, gan viņi. Tā kā esmu dzimis pēc Padomju Savienības sabrukuma un neesmu dzīvojis tādā vidē, man īsti nav izpratne par šādu interjeru kultūru.
Tavā darbā redzami vairāki zīmīgi elementi – svētbilde pie sienas, Ziemassvētku kaktuss, padomju laiku sekcija (viss ņemts no interneta sludinājuma oriģinālā attēla), bet varbūt ir kas īpašs, kas skatītājam būtu jāpamana?
(Smejas) Sākumā es nemaz negribēju taisīt to citplanētieša ķermeni, man pašam “viņš” šķiet tāds gļotains un izlipis. Personiski man visinteresantākais šķiet tas, ka “viņš” ir tērpies pavisam parastās drēbēs un jūtas kā tāds pats ierindas pilsonis kā citi – Hard Rock krekliņā vienkārši dzer savu kafiju.
Izstāžu cikla nosaukums ir “Iknedēļas atklājums”. Kas ir tavs pēdējā laika atklājums mākslā vai varbūt vispār ikdienas dzīvē?
Tas, ka olu vieglāk ir nolobīt, ja abos galos uztaisa mazus caurumiņus un pa vienu no tiem stipri iepūš gaisu.
Kādi ir tavi jaunā mākslinieka nākotnes plāni? Vai ir kāds projekts pie kura strādā?
Kā jau iepriekš minēju, sevi maz asociēju ar apzīmējumu “mākslinieks”. Galvenokārt esmu dizaineris. Šobrīd tuvākais plāns ir uz diviem gadiem doties studēt uz Igauniju.
Bet kā ar projektu, kura nosaukums ir Subspatial.xyz?
Jā, tas ir projekts, kura ietvaros strādājam kopā ar Armandu Freibergu. Šobrīd gan mums ir problēmas ar Subspatial.xyz mājaslapu, bet pirms tam mēs veidojām dažādas 360° vides, ko pēc tam integrējām google maps. Šķiet, mēs varētu kopīgi darboties arī ārpus šīs mājaslapas teritorijas un Subspatial.xyz pārvērst par duo nosaukumu mūsu sadarbībai. Piemēram, nākamā gada pavasarī mums gaidāma izstāde Rīgas Mazākajā galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgadu projekta NEXT ietvaros. Bet, ja domājam par ļoti attālu nākotni, tad tā varētu arī būt dizaina studija. Pagaidām ir starpposms starp kādreizējo projektu un to, par ko tas varētu izvērsties nākotnē.
