Pareģot nākotni ir elementāri
Intervija ar mākslinieku Aleksandru Breži
2008. gada beigās, globālās ekonomiskās krīzes rezultātā, radās bitcoin – pasaulē pirmā decentralizētā kriptovalūta, kas cilvēkiem ļāva pašiem kontrolēt savu finanšu plūsmu, bez vajadzības uzticēties bankām. Kopš šī notikuma pasaule ir ievērojami mainījusies – gan pateicoties tam, ka tehnoloģijas kļuvušas teju par jebkura vecuma un sabiedrības pārstāvja neatņemamu dzīves sastāvdaļu, gan tādēļ, ka dažādās cilvēka darbības jomās aizvien biežāk tiek meklētas alternatīvas “tradicionālajam”. Jeb formāti, kas tuvinātu primitīvo un virtuālo.
Digitālā māksla nebūt nav jauns jēdziens un vēsturiski visbiežāk asociējas ar Fluxus darbību 20. gadsimta 60. gados, jo īpaši ar tehnoloģiju apsēstā Nam Džun Paika (Nam June Paik) daiļradi. Taču varētu teikt, ka šobrīd šī mākslas forma sasniegusi jaunas virsotnes, daļu nozīmīguma atņemot fiziskajam materiālam un piešķirot to ar roku neaizskaramajam, virtuālajā realitātē eksistējošajam darbam. Šī gada pavasaris nāca ar jaunu, daudziem iespējams joprojām neizprotamu jēdzienu – NFT, ko mākslinieks Aleksandrs Breže intervijā skaidro kā instrumentu, ar kuru pierādīt kādai digitālai vienībai, tostarp mākslas darbam, piemītošo unikalitāti. Pavisam vienkārši izsakoties, digitālo mākslu ir kļuvis vieglāk leģitīmi pirkt un pārdot. Tas, protams, ir laikmetam atbilstoši, taču norāda arī uz jaunas ēras sākumu vizuālajā mākslā. Būtiskāka par sadarbību ar kuratoru, galeristu vai teorētiķi, digitālās mākslas kontekstā kļūst mākslinieka un programmētāja, tehnoloģiju speciālista sinerģija.
Aprīļa sākumā ar plašu rezonansi tika publiskota ielu mākslinieka Kiwie un viņa komandas biedru – mākslinieka Aleksandra Brežes, programmētāja Valtera Brūna un kriptosistēmu speciālista Kristapa Vaivoda – digitālās mākslas projekts “Kiwie 1001”. Pirmie seši kolekcijas darbi tika piedāvāti digitālā izsolē un pārdoti, kopējai summai pārsniedzot 26,5 tūkstošus ASV dolāru. Pircēju vidū bija arī mākslas kolekcionārs un mākslas centra “Zuzeum” dibinātājs Jānis Zuzāns, kurš, aicināts komentēt savu iesaistīšanos, saka: “Pēdējos pāris mēnešus kopā ar “Zuzeum” direktori Agnesi Kleinu un izstāžu vadītāju Ievu Zībārti pētām spējo robežšķirtnes izzušanu starp fizisko un virtuālo pasauli NFT mākslas vidē. Uzreiz bija skaidrs, ka “Zuzeum” šajos jaunajos apstākļos būs notikumu katalizators, nevis pasīvs skatītājs. Zuzānu kolekcija ir skaitliski lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē, un ideja piedalīties Latvijas mākslinieka Kiwie NFT darbu izsolē bija likumsakarīgs un loģisks “Zuzeum” komandas lēmums. Vietnēs Kraken un Coinbase izmainījām eiro uz ēteriem, ēterus pārskaitījām uz jaunizveidoto MetaMask virtuālo valūtu maku un vietnē Rarible.com piedalījāmies sīvā cīņā par diviem no sešiem “Kiwie 1001” genesis drop (kolekcijas pirmā laidiena) darbiem. Nākamais izaicinājums ir atrast labāko veidu, kā abus iegādātos digitālos darbus eksponēt fiziskā telpā – mākslas centrā “Zuzeum”.”
Uz sarunu par digitālās mākslas attīstību un NFT nozīmi Arterritory.com aicināja Aleksandru Breži.
***
Sarunas glosārijs:
Blokķēde - īpaša datubāze, kur dažāda tipa informācija tiek glabāta savstarpēji saistītos blokos
Discord - interneta komunikācijas platforma komūnām vai cilvēku grupām, kas nodrošina privātas saziņas iespējas
Gas fee - transakciju maksājumi maineriem, kas tiek veikti par pirkuma protokolēšanu.
Miners jeb Mining - kriptovalūtas racēji vai rakšana. Viens no blokķēdes radīšanas veidiem. Maineru (racēju) uzdevums ir nodrošināt viena bloka emisiju noteiktā laika periodā, tajā iekļaujot jaunizveidotās transakcijas.
NFT - non-fungible token jeb neaizvietojams žetons
Rarible - interneta platforma digitālās mākslas transakciju veikšanai.
VR - virtuālā realitāte
***
Pastāsti man, lūdzu, kas īsti ir NFT māksla?
Ir digitālā māksla un ir NFT jeb instruments, ar kura palīdzību tagad beidzot šo digitālo mākslu var normāli pārdot; var apliecināt to, ka tas ir kaut kas limitēts. Pirms tam to nevarēja izdarīt. Tāpēc saukt kādu par NFT mākslinieku nebūtu īsti korekti, vienkārši ir digitālie mākslinieki, kuri izmanto NFT kā savu instrumentu.
Gray Rainbow. © 2021 KIWIE™ 
Tādā gadījumā - vai vari man kā nezinošam cilvēkam izskaidrot, kas vispār ir NFT?
Nu, principā tas ir non-fungible token jeb latviski tas būtu “neaizvietojams žetons”. Vārdu sakot, tas ir veids, kā kaut kam digitālam ir iespējams piemērot unikalitāti un pierādīt šāda digitāla objekta īpašuma tiesības. Principā tas ir “viedais līgums”, kas atbilst noteiktam standartam, par kuru vienojušies blokķēdes lietotāji. Izmantojot šo standartu, mākslinieki var panākt, ka tiem ir tāds kā sava veida līgums, kuru saprot visi blokķēdes mākslas brokeri. Tajā brīdī, kad tu kādu savu NFT vēlies pārdot kādam citam, šo līguma punktu apstiprina blokķēdes maineri (miners), kuri, veicot kriptogrāfiskus aprēķinus, ieraksta to ķēdē. Šī apstiprināšana maksā tā saucamo gas fee jeb nodevu, kuras apjoms ir atkarīgs no ieguldāmā darba (risināmās problēmas sarežģītības) un gas price jeb degvielas cenas. Un NFT principā ir tāds žetons, par kuru iepriekšminētajā līgumā ir pieejama informācija - ar tā palīdzību var pārbaudīt, kādu darbu tas apzīmē un kuram cilvēkam tas pieder.
Pastāsti par to, kā jums ar Kiwie radās ideja izveidot kriptomākslas kolekciju.
Es biju pamanījis, ka daudziem tajā NFT nozarē baigi žiperīgi un forši iet. Nodomāju, ka es arī gribētu tajā kaut kā ielekt iekšā. Bet tagad tirgus ir palicis nenormāli piesātināts, ir ļoti daudz digitālo mākslinieku, un es vienkārši sapratu, ka, ja tagad sākšu kaut ko tādu darīt individuāli, tam nebūs pilnīgi nekādas jēgas. Tas vienkārši noslīktu visu to pārējo mākslas darbu burzmā. Tā kaut kā uzreiz iedomājos par Kiwie, jo man šķita, ka viņa zīmētie tēli ļoti piestāv tieši šim medijam. Pēc tam mēs piesaistījām Kristapu Vaivodu, kas ikdienā strādā ar kriptosistēmām, un mums pievienojās arī programmētājs Valters Brūns, kurš ļoti labi pārzina tehnoloģijas un saprot, ko nozīmē NFT. Mums ir noformējusies ļoti laba komanda, jo viens otru savstarpēji papildinam.
Pinks. © 2021 KIWIE™ 
Un kāds bija jūsu sākotnējais mērķis? Vienkārši pamēģināt vai arī apzināti pieņēmāt lēmumu, ka vēlaties šos darbus pārdot?
Principā ideja “Kiwie 1001” projektam ir tāda, ka mēs to piesaisti NFT izmantojam ne tālab, ka tas tagad skaitās ļoti kruti, bet gan tāpēc, ka šī platforma šajā gadījumā sniedz iespēju darīt kaut ko tādu, kas pirms tam nebija izdarāms tieši ielu mākslā. NFT atļauj pārdot ielu mākslas darbus. Līdz šim tu varēji iegādāties, piemēram, māju, bet tas nenozīmēja, ka tev automātiski piederēs arī uz tās esošais ielu mākslas darbs. Tas ir līdzīgi kā iegādājoties fotogrāfiju ar skulptūru – tev var piederēt attēls, bet ne pati skulptūra. NFT ir veids, kā iegādāties bildē attēloto.
Nu... tu vari pārdot skici.
Jā, bet skice nav ielās, tas nav tāds darbs, kuru tu vari iziet ārā apskatīties. No šāda viedokļa, tāda skice tev neko nedod.
Barong. © 2021 KIWIE™ 
Tātad, tas, ko jūs radījāt un nupat arī pārdevāt izsolē, bija konkrēti ielu mākslas darbi, kuriem kā piedeva līdzi nāca kustīgi, digitāli Kiwie monstri?
Jā, tie 3D objekti ir vienkārši vizualizācijas, bet tas, ko mēs pārdevām, bija ielu mākslas darbi – tie grafiti kas jau ir uzkrāsoti vai arī vēl tikai taps. To digitālo tokenu principā vari iztēloties kā tādu albuma vāciņu, tas ir tāds iepakojums ielu mākslas darbam. Bet arī šajā digitālajā vizualizācijā ir iekodēta ielu mākslas darba ģeogrāfiskā lokācija.
Tu teici, ka kolekcijā ir gan eksistējoši darbi, gan arī tādi, kas vēl tikai taps.
Pirmajā kolekcijā tika pārdoti seši eksistējoši darbi – četri, kas atrodas Latvijā, un divi, kas atrodas ārzemēs. Nākamajām kolekcijām taps (un jau top) jauni darbi. Mēs plānojam laist klajā 1001 darbu, kopumā 195 valstīs. Ja [Covid-19 – red.] situācija mainīsies un būs iespēja atkal brīvi ceļot, tad Kiwie braukās apkārt pa pasauli un visur krāsos tos savus rukšus.
Coal. © 2021 KIWIE™ 
Tie būs legāli vai nelegāli darbi?
Gan legāli, gan nelegāli. Pagājušajā nedēļā mēs piedalījāmies izsolē ar pirmo “Kiwie 1001” kolekciju, izmantojot Rarible platformu, ar kuru mums bija noslēgta ekskluzīva noruna – viņi mūs reklamēja savā mājaslapā uz front page [pirmā lapa – no ang. val.]. Katra darba sākuma cena bija 0 eiro. Mēs gribējām, lai jebkuram būtu iespēja piedalīties šajā izsolē, lai neviens nejustos ierobežots iespējā savā īpašumā iegūt Kiwie, bet, protams, mēs arī nevarējām ietekmēt to, cik augstu tā solītā cena uzkāps.
Bijām ļoti pārsteigti par to, cik daudz solītāju bija no Latvijas, rezultātā tikai divi vai viens darbs tika pārdots uz ārzemēm. Mēs to vispār negaidījām, jo visu savu PR kampaņu bijām veidojuši tā, lai ieinteresētu ārzemju publiku. Pirms kāda laika izveidojām Discord komūnu, caur kuru popularizēt visas ar šo saistītās lietas. Tur mums ir vairāk nekā 400 sekotāju un tādēļ arī zinājām dažus solītājus. Saproti, tos NFT pašlaik visvairāk pērk “kripto cilvēki” nevis mākslas kolekcionāri. Tieši tāpēc mums bija svarīgi uzrunāt to kripto auditoriju – ņemot vērā NFT pieaugošo popularitāti, daudzas pasaules lielās institūcijas šobrīd domā par to, kādu labumu varētu no tā iegūt. Man šķiet, tas ir ļoti kruti, ka “Zuzeum” iegādājās divus darbus, jo tā tagad kļūst par pirmo mākslas institūciju Eiropā, kuriem pieder šāda digitālā māksla. Arī mūsu projektam tas ir ļoti nozīmīgi.
Ogle. © 2021 KIWIE™ 
Vai esat domājuši par to, kas notiek gadījumā, ja konkrētais pārdotais ielu mākslas darbs tiek iznīcināts vai sabojāts?
Jā, protams. Ja kāds no ielu darbiem tiks aizkrāsots vai iznīcināts, tad digitālais NFT attēls pārvērtīsies ghost jeb “spoku versijā”. Mēs esam piestrādājuši pie tā, lai “spoku versijas” būtu tikpat krutas, cik oriģināli, un man pat šķiet, ka cilvēki varētu speciāli sākt bojāt konkrētos ielu mākslas darbus, lai tikai tiktu pie jaunās versijas.
Nu labi, jūs esat izveidojuši ielu mākslas digitālo kolekciju, bet ir arī tādi projekti un izsoles, kur vienkārši tiek piedāvāta digitālā māksla. Man rodas jautājums – kur iegādātais darbs tiek uzglabāts? Un kā tu vari tam piekļūt?
Tu glabā iegādāto darbu savā kripto maciņā. NFT tiek tirgoti caur konkrētām platformām. Lai tos iegādātos, ir jāizveido kripto maciņš vienā no digitālajām bankām. Jebkurā laikā, ielogojoties ar savu kripto maciņu, tu vari atvērt kādu no šīm NFT platformām un tur apskatīt, piemēram, iegādāto darbu.
Barong. © 2021 KIWIE™
Tev tas neatgādina kaut kādu spēlīti?
Noteikti! Es domāju, ka tuvākajā laikā lielākā pielietojuma jēga tam visam būs tieši gaming pasaulē, jo, pateicoties šai sistēmai, tu vari dažādās spēlēs iegādāties, atvērt un pārdot aktīvus.
Bet nu man sāk šķist, ka nākotnē nebūs iespējams iegādāties mašīnu vai kādu citu ievērojamu pirkumu bez NFT. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, jo šī ir decentralizēta sistēma, caur kuru daudz vieglāk pierādīt īpašuma tiesības.
Kā tev šķiet - vai to mākslas darbu vērtība, kas tiek pārdota šādā veidā, ar gadiem tikai augs?
Tie, kas pārdod, tā domā un cer. Šobrīd pilnīgi noteikti ir izveidojies kaut kāds “burbulis”, bet vienlaikus no visa tā, kas šobrīd tiek pārdots, ir arī liela daļa, kas izrādīsies esam bezvērtīga draza. Tā kā viens džeks teica – tas ir līdzīgi kā ar pokemonu kartiņām – sākumā tās visas maksāja vienādi, tagad dažām (ar laiku) cena ir nenormāli pieaugusi, kamēr citas labākajā gadījumā var izmantot kā glāžu paliktņus.
Coal. © 2021 KIWIE™
Pēdējā laikā mākslinieki visā pasaulē aizvien vairāk sāk domāt par to, kādus materiālus izmanto, radot mākslas darbus, kādu ietekmi māksla atstāj uz klimata pārmaiņām un ekoloģiju. Vai digitālā māksla ir dabai draudzīgs medijs?
Ar šo jautājumu ir tā... Visiem šķiet, ka digitālā māksla nekādu kaitējumu īsti nevar radīt. Tas, protams, nav faktiski apstiprināts, taču pastāv uzskats, ka katrs Google meklējums apēd vienu koku – tas, cik šie interneta meklēšanas instrumenti patērē enerģiju, ir pilnīgs ārprāts. Lai veidotu digitālās mākslas darbus, tos renderētu, ir jāizmanto “nenormāli” jaudīgas grafikas kartes, kas patērē ļoti daudz enerģiju un elektrību. Grafikas kartes arī ir tās, kas veic visas blokķēžu kalkulācijas – arī to pašu Ethereum blokķēdi. Teorētiski viena NFT radīšana varētu būt pielīdzināma trīs dienu strāvas patēriņam daudzbērnu ģimenē.
Digitālajā mākslā noteikti atrodams daudz mīnusu, jo, protams, no ekoloģijas viedokļa nav labi kūpināt datoru 10 stundas pilnā jaudā, lai renderētu kaut kādu animāciju. Taču, strādājot pie “Kiwie 1001” projekta, mēs arī paturam prātā to, ka esam sociāli atbildīgi. NFT blokķēdes ir dažādas, un arī minētajam Ethereum, ko pašlaik izmanto lielākā daļa mākslinieku, drīzumā būs jauna, zaļāka versija, kas krietni samazinās izmantotās strāvas patēriņu.
Šis nav tavs vienīgais projekts – tu aktīvi darbojies arī grafiskā dizaina jomā, strādājot pie dažādiem pasūtījumiem. Kā tev parasti izveidojas sadarbība ar jauniem klientiem?
Varu godīgi atzīties, ka Instagram ir bijis reāls pagrieziena punkts manā dzīvē. Tas ir smieklīgi. Es nebiju negaidījis, ka kaut kas tāds varētu notikt, bet lielu daļu savu darbu esmu dabūjis tieši caur Instagram. Sākumā man par to bija milzīgs prieks, bet pēc tam parādījās aizvien vairāk cilvēku, kas caur šo platformu mēģina izmantot jaunos dizainerus. Ļoti bieži dizaineri zog viens otra darbus, idejas – jo īpaši izplatīti tas ir modes industrijā. Tagad ļoti populāri ir, ka tev atraksta kāda “plus/mīnus” zināma firma, paziņo, ka gribētu sadarboties un palūdz uztaisīt skici viņu idejai. Bet šādu vēstuli viņi nosūta kādiem 30 dizaineriem, beigās izvēlās tikai vienu, bet publiski nekur nepaziņo, ka tas ir bijis konkurss. Un tev – kā jaunam dizainerim liekas – o, man Skrillex [Amerikāņu dīdžejs – red.] raksta.
Tu pieminēji, ka plaģiātisms ir dizainā diezgan izplatīta lieta. Kā ar to ir 3D lauciņā?
Nu daudzi, protams, kopē viens otru. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tie digitālie instrumenti, kurus tu izmanto, piedod arī savu rokrakstu. Iespēju ir tik, cik ir, un tās visas izmanto vēl simts tūkstoši digitālo mākslinieku. Es vienmēr varēšu pateikt, ka kaut kas ir ar Illustrator taisīts, tāpat arī 3D uzreiz var redzēt, ar kurām programmām tas taisīts. No tā ir ļoti grūti aizbēgt, tāpēc arī digitālā māksla bieži vien izskatās ļoti vienveidīga. Otra lieta ir tāda, ka daudzi seko līdzi trendiem un, pat negribot, iespaidojas no apkārt redzētā. Es, piemēram, mēģinu tagad vispār vairs neskatīties, ko citi dara; man jau kādu laiku šķiet, ka no tā jābēg prom. Nesanāk.
Sky. © 2021 KIWIE™
Bet vari pateikt, kas ir tagad ir trendīgi?
Tā viennozīmīgi ir grūti pateikt, bet man ir diezgan laba sajūta par to visu. Es zinu, kas ir trendīgi šeit – Latvijā, un nedaudz zinu, kas ir trendīgi citur. Šeit topā ir tas, kas citur bija pirms trīs gadiem.
Tad sanāk, ka mēs varam pareģot nākotni.
Pilnīgi mierīgi – Latvijā pareģot nākotni ir elementāri! Bet jāsaka, ka tagad tā atšķirība starp trendiem ir mazinājusies. Pirms kādiem sešiem gadiem bija ļoti jūtams tas, ka Eiropas tendences (piemēram, grafiskajā dizainā) līdz Latvijai atnāca ar nokavēšanos. Tagad tā atšķirība sāk sarukt, protams, Instagram un sociālo mediju dēļ.
Kā tev šķiet, kāpēc cilvēkus interesē digitālā māksla?
Ai, nu tā ir tāda pati māksla, kā visa cita māksla. Es, piemēram, nezinu, kāpēc cilvēkus interesē fotogrāfija.
Tā es to gluži nebiju domājusi. Tu saki, ka tev ir VR brilles un tu vari sēdēt digitālā dzīvoklī. Bet kāda tev jēga sēdēt digitālā vidē, ja tu jau sēdi savā īstajā dzīvoklī?
Nu... es sēžu foršākā dzīvoklī. Ja tu redzētu manu dzīvokli! Man ir digitāla striptīzdejotāja, kas stūrī dejo; man tur ir loks un bultas... man ir labs digitālais dzīvoklis, daudz labāks nekā mans īstais.
Labi, saprotu, bet vai vari paskaidrot, kāpēc tev ir vajadzīga digitāla vide, ja tev ir arī īsta vide?
Tāpēc, ka digitālā telpā tu vari izdarīt to, ko reālajā dzīvē vienkārši nekad nesaņemtos paveikt. Tavos spēkos ir izdarīt to, kas nepakļaujas fizikas likumiem. Varbūt tu visas šīs lietas nevari tā pa īstam izbaudīt, bet tev vismaz ir dota iespēja iztēloties – digitālajā vidē ir lielāka platība tavai iztēlei.
