Gatavojos nākamajam NFT inovāciju vilnim
Īssaruna ar NFT kolekcionāru Edgaru Aronovu
NFT jeb neaizstājamo blokķēžu žetonu kolekcionārs Edgars Aronovs (Igaunija) vairāk nekā 10 gadus darbojies jaunuzņēmumu un digitālā biznesa jomā, nesen aktīvi iekļāvies starptautiskajā mākslas apritē, konsultējot dažādus digitāli kreatīvos projektus. Sācis arvien vairāk interesēties par kriptomākslu, šobrīd Aronovs aktīvi darbojas NFT kolekcionāru kopienā, kā arī piedalās kriptomākslai veltītos pasākumos Baltijā. Pagājušajā gadā Aronovs (kopā ar Ugni Bužinskaiti, Justi Jonutīti, Ģiedri Marčulaiti un Olgu Temnikovu) kūrēja pirmo NFT mākslas izstādi Lietuvā – “Cik drīz pienāks rītdiena. NFT kolekcionēšana” (How Soon is Tomorrow. Collecting NFT), ko ArtVilnius mesē prezentēja Lewben Mākslas fonds. Vēl viena nozīmīga izstāde bija Aronova iniciētā MUTAGEN – NFT, kur piedalījās Tomijs Kešs, Iļja Karilampi, Niks Kosmass un Katja Novickova un kas notika Temnikova & Kasela galerijā Tallinā.
Šobrīd Aronova NFT kolekcijas izlase apskatāma izstādē “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā” mākslas centrā Zuzeum.
Kāda veida NFT mākslas darbi jūs piesaista?
Mana ir plaša gaume. Lai gan man ir gandrīz viss – PFP (profila bildes jeb avatāri), ģeneratīvā māksla, vēsturiskie NFT, 1-1 māksla –, visvairāk sliecos uz PFP pusi. Tas, iespējams, atrodas vistālāk no tradicionālās mākslas pasaules, taču es jūtu, ka kopienas aspekts visvairāk ietekmēs visus pārējos NFT naratīvus. Es novērtēju arī vēsturiskos NFT, mani saista Demjena Hērsta NFT ekosistēma (The Currency, Great Expectations).
Kas jūs interesē tradicionālo mākslu pasaulē?
Mana interese par tradicionālo mākslu aprobežojas ar tādu darbu atrašanu, kurus vēlos redzēt pie savas sienas, tas arī viss. Māksla, kas man patīk un kas mani uzrunā. Diemžēl man nav tik daudz laika, lai ievāktu visu informāciju no tradicionālās mākslas telpas. Tāpēc šajā jomā man ir lielisks palīgs – Olga Temnikova no Temnikova & Kasela galerijas. Kad vien man uzrodas vēlēšanās kaut ko nopirkt, es dodos pie viņas un pats īpaši neiesaistos tradicionālās mākslas pasaulē.
Tommy Cash. GOLDEN. Mutagen kolekcija
Kā jūs raksturotu NFT kolekcionāru sabiedrību? Kas ir šie cilvēki – kāds ir viņu pasaules uzskats un patiesās attiecības ar mākslu?
Pamatā ir trīs NFT kolekcionāru/kopienu tipi – tirgotāji jeb fliperi, investori un kolekcionāri. Ir svarīgi pieminēt, ka kādā brīdī tu vari būt visi trīs, bet citā – tikai viens no tiem. Tas ir atkarīgs no tirgus nosacījumiem – ja tirgus atbalsta pārdošanu (flipping), daži kolekcionāri var izvēlēties to darīt, lai iegūtu līdzekļus, ko ieguldīt ilglaicīgāku NFT iegādē.
Tie, kas nodarbojas ar ilglaicīgo NFT kolekcionēšanu, parasti izprot (kripto) tehnoloģiju nozīmi un cenšas nopirkt pēc iespējas vairāk tā saucamo “grālu”, uzskatot to par kaut ko līdzīgu zemes platību sagrābšanai. Viņi arī svēti tic decentralizācijai; tieši tāpēc vairums augstākā līmeņa NFT tiek turēti Ethereum (jo tā tiek uzskatīta par visdecentralizētāko un drošāko blokķēdi).
Viņu attiecības ar mākslu ir ļoti līdzīgas tām, kādas ir citiem kolekcionāriem. Vienkārši viņi vairāk fokusējušies uz interneta kultūru.
Vai ir iespējams nošķirt Baltijas NFT kolekcionāru kopienu? Vai šajā sabiedrībā nacionalitātei vispār ir kāda nozīme?
Diemžēl (vai par laimi?) nav iespējams nošķirt Baltijas NFT kolekcionārus, jo lielākā daļa ir anonīmi. Domāju, ka tas ir labi, jo anonīmā pasaulē jebkurš varbūt jebkas. Dzimums, vecums, nekas no tā nav būtisks – būtiska ir tikai tava kolekcija un kā tu pret to izturies, kā arī tava iesaiste kopienā.
“Pudgy Penguins (Tuklie pingvīni) ir kolekcija, ko veido 8 888 nejauši ģenerēti NFT Pudgy Penguin blokķēdē Ethereum. 8 888 Pudgy Penguins veido mūsu kopienu, kas pazīstama ar nosaukumu The Huddle. Mūsu pingvīni ir apaļīgi, piemīlīgi, jautri un nedaudz dumji. Tuklie pingvīni ir zināmi kā pārāk centīgi zivju ēdēji un leģendāru mēmju radītāji." Tā vēsta informācija vietnē pudgypenguins.io. Attēlā – Pudgy Penguin #6834
Vai kontaktējaties ar citiem NFT kolekcionāriem no Baltijas valstīm? Cik svarīga jums ir šāda komunikācija?
Kontaktējos ar vairākiem NFT kolekcionāriem no Baltijas. Ir tādi, ko pazīstu jau no pašiem sākumiem, un ir tādi, ar kuriem esmu komunicējis kā ar anonīmiem biedriem, tikai vēlāk uzzinot, ka viņi ir no Baltijas. Taču tas nav svarīgi. Man vienalga, no kurienes viņi ir.
Vai šiem kolekcionāriem no Baltijas ir arī kaut kas kopīgs? Satura un estētikas nozīmē?
Diemžēl neesmu redzējis pietiekami daudz Baltijas kriptomākslas, lai varētu izdarīt kādus nopietnus secinājumus. Esmu pamanījis, ka vairāki Baltijas mākslinieki cenšas ienākt NFT telpā. Tomēr viņi nav no interneta kultūras, viņi lielākoties cenšas izveidot NFT no saviem jau eksistējošajiem darbiem. Tādā veidā tas nedarbojas.
Cik lielā mērā “tradicionālie’’ mākslinieki no Baltijas vēlas ieiet NFT tirgū? Kāds, jūsuprāt, ir viņu lielākais izaicinājums?
No tradicionālo mākslinieku puses ir liela vēlēšanās ienākt NFT telpā. Esmu identificējis dažas lielākās problēmas. Pirmkārt, NFT telpā ir jākomunicē ar saviem kolekcionāriem, pārsvarā tviterī. Ne jau galerija var veidot šos kontaktus, tikai tu pats – esot tiešsaistē un komunicējot digitāli teju vai katru dienu.
Otrkārt, tehniskie izaicinājumi. Jau esi jaunpienācējs un tev nav tehniski zinošu draugu, tad tu nezināsi, kā uztaisīt NFT, vai, kas pat sliktāk, izmanto ļoti zemas kvalitātes mintinga platformas, tādas kā OpenSea (Dieva dēļ, netaisiet savus NFT, izmantojot OpenSea mintingu!). Treškārt, izglītība. Šobrīd šajā jomā joprojām nav pieejama augstas kvalitātes izglītība. Lai gūtu panākumus jebkurā jaunā lietā, tam ir jāvelta laiks un jāmācās. Nevar vienkārši paņemt savu jau esošo pieredzi un pielāgot to NFT telpai, cerot, ka nostrādās kaut kāda maģija un viss izdosies.
CryptoPunks izstrādāja divu kanādiešu programmētāju, Meta Hola un Džona Vatkinsona, komanda Larva Labs. Tā kļuva par pirmo NFT kopienu – sēriju no 10 000 pikseļu simboliem, kas parādījās 2017. gadā. Vēlāk CryptoPunks profila attēli kļuva par statusa simbolu, atsevišķi sērijas attēli tika pārdoti par miljoniem dolāru. Tādējādi tika pavērts ceļš arī citām NFT kopienām.
Kā jūs raksturotu attiecības starp NFT kolekcionāru un NFT autoru? Vai šīs attiecības ir tīri digitālas? Vai tās ir anonīmas? Personiskas?
Jā, tās ir tīri digitālas un pārsvarā anonīmas. Vieni mākslinieki ir tuvāki saviem kolekcionāriem, citi nav. Tas ir atkarīgs no autora izvēlētā naratīva. NFT pasākumos visā pasaulē satiekas arī nozīmīgākie mākslinieki.
Mākslas kolekcionēšana būtībā ir par īpašumtiesībām, par piederēšanu. NFT kolekcionēšanā šīs īpašumtiesības ir sasniegušas jaunu līmeni – digitālā aktīva (NFT mākslas darba) subjektīvā piederēšana ir svarīgāka par šī aktīva jebkādām objektīvām kvalitātēm.
Kā jūs komentētu pats savu vēlmi iegūt īpašumā mākslu?
Caur NFT es iegūstu īpašumā gabaliņu interneta kultūras. Vieniem NFT ir lielāka mākslinieciskā vērtība, citiem mazāka, taču tos visus vieno fakts, ka tie ir interneta kultūras gabaliņi. Un tie pieder man, es varu tos paturēt un būt piederīgs kādai kopienai vai kopienām.
CryptoPunks #9552
Kā jūs redzat NFT telpas attīstību nākotnē? Mākslinieciski, kulturāli un finansiāli?
Es ticu, ka līdz 2030. gadam būs vairāk tādu, kam piederēs NFT, nekā tādu, kam piederēs akcijas. Ir daudzkārt simpātiskāk ieguldīt kultūrā nekā EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu nomaksas un izdevumu norakstīšanas – red.). Tradicionālais mākslas tirgus ir pārāk nelikvīds un tam ir pārāk liela berze ar fizisko pasauli. NFT atrisina abas problēmas, līdz ar to var piesaistīt masas. Mēs pieredzēsim, ka uzplauks tādi NFT, kas vairāk orientēti uz mākslu, lai gan domāju, ka lielākajā daļā ‘‘sējumu’’ joprojām dominēs uz kopienu fokusēti NFT. Es stingri ticu, ka NFT, kam pamatā ir mākslinieka & fana sadarbības princips, un biedra kartes (dalībai kopienās) iegūs tirgus vilkmi. Tomēr kriptotelpa man ir iemācījusi, ka tajā neko nav iespējams paredzēt, tāpēc jāseko līdzi un jātur acis vaļā.
Vai šī gada ģeopolitiskie satricinājumi ir mainījuši jūsu kolekcijas virzību?
Jā, ir. Lielākoties tādā ziņā, ka es vairs nepērku tik daudz kā iepriekš. Šobrīd nedaudz ateju malā, jo tirgus ir atdzisis. Cilvēki ir noguruši, sāpināti, nobijušies, līdz ar to šobrīd viss ir diezgan atslābis. Es gatavojos (mentāli un finansiāli) nākamajam NFT inovāciju vilnim.
