Foto

Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite

Arterritory.com

27.02.2025

Fotoieskats izstādē “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” mākslas centrā Zuzeum / Izstāde skatāma līdz 18. maijam 

Izstādes uzmanības centrā ir trīs Baltijas valstu mākslinieču – Malles Leisas (Malle Leis, 1940–2017), Maijas Tabakas (1939) un Marijas Terēzes Rožanskaites (Marija Teresė Rožanskaitė, 1933–2007) – darbi, kas tapuši padomju režīma vēlīnajā periodā, 70. un 80. gados. Visas trīs mākslinieces izaicināja sava laika mākslas diskursus, izmantojot netradicionālu pieeju pašreprezentācijai, telpradei un pārdomas par to, kā būt māksliniekiem.

Malle Leisa (1940–2017). Sarkanie zirgi I–II. 1972‒1974. Audekls, eļļa. Igaunijas Mākslas muzejs

Izstādes nosaukums “Ārpus rāmjiem” ir atsauce uz robežām, kuras visas trīs mākslinieces atļāvušās šķērsot savā mākslā, taču vienlaikus arī uz to jauno interpretatīvo apvārsni, ko viņu darbi paver cits citam. Turklāt visas trīs mākslinieces radījušas ievērojamu skaitu darbu, kuru centrālais tēls, sieviete, ir iznākusi ārpus gleznas rāmjiem vai pagriezusi muguru skatītājam, veidojot vizuālas aiziešanas vai jaunu teritoriju apgūšanas metaforas. Citos darbos mākslinieces izmantojušas vairākus rāmjus uzreiz, apspēlējot nobīdi, ko šāds paņēmiens rada priekšstatos par noturīgu un viendabīgu realitāti.

Marija Teresė Rožanskaitė (1933–2007). Kosmiska kompozīcija. 1979. Audekls, eļļa. Privāta kolekcija

Padomju okupētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas ainas kontekstā Leisa, Tabaka un Rožanskaite bija neparastas mākslinieces. Izglītība, ko viņas 50. un 60. gados ieguva Tallinas, Rīgas un Viļņas mākslas augstskolās, bija visai līdzīga ideoloģisko un estētisko principu ziņā, taču jau drīz vien visas trīs mākslinieces gāja tālāk – ne tik daudz tiešā veidā nostājoties pret tālaika aktuālajiem mākslas diskursiem, bet drīzāk atrodot to ietvaros ceļus, kas pārkārto un izpludina konkrētību šķietami nepārprotamiem motīviem un žestiem.
 

Lai gan šo trīs mākslinieču darbi veido auglīgu dialogu (vai polilogu), tie savā starpā nav radniecīgi. Rožanskaites darbi izkāpj no rāmjiem gan gluži burtiskā, gan metaforiskā nozīmē, atverot konteineriem līdzīgo asemblāžu iekšējās telpas; vēlāk māksliniece pievēršas objektiem un instalācijām. Leisas agrīnie pusabstraktie darbi liek skatītājam apšaubīt pašam savu optisko uztveri, bet viņas īpatnējie augu, ziedu un (reizēm) cilvēku izkārtojumi kosmiskā telpā grauj vispārpieņemtās cilvēka un citbūtnes hierarhijas. Tabaka ir pazīstama ar savām lielformāta figurālajām gleznām, ko bieži iedvesmojuši filmu kadri; laika gaitā darbi kļuvuši arvien rotaļīgāki, ekspresīvāki un teatrālāki.

Maija Tabaka (1939). Tatjanas Sutas portrets. 1976. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izstāde savā struktūrā veidota plūstoši: dažās sadaļās visas trīs mākslinieces pārstāvētas vienādā mērā, dažās dominē tikai viena no viņām, bet pārējo darbi ienāk tikai kā piezīme vai iejaucas kā iespraudums; vietām mākslinieču gleznas novietotas līdzās, norādot uz kādu nozīmīgu līdzību, bet citur – uz intriģējošām atšķirībām.

Foto: Zuzeum

Izstāde tapusi Kumu mākslas muzeja Baltijas reģiona mākslas izpētes un izstāžu programmas ietvaros; programmas mērķis ir izrauties ārpus nacionālajiem ietvariem un atrast savstarpējas saiknes starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas vēsturēm. Izstāde arī turpina Kumu mākslas muzeja iniciatīvu īpaši izgaismot visu vēstures periodu mākslinieču darbu. Kuratores: Anu Allasa (Anu Allas), Laima Kreivīte (Laima Kreivytė). Izstādes dizains: Anna Škodenko.

Foto: Ansis Starks

Titulbilde: Malle Leisa (1940–2017). Sieviete dodas prom. 1970. Audekls, eļļa. Igaunijas mākslas muzejs

 

Saistītie raksti