Grota tālu no jūras
Tekstgrupas “Orbīta” izstāde mākslas centrā Zuzeum no 7. jūnija līdz 25. augustam
No 7. jūnija līdz 25. augustam mākslas centrā Zuzeum būs skatāma izstāde “Grota tālu no jūras”, kura apvienos vairākus dažādos laikos tapušus tekstgrupas “Orbīta” darbus – precīzāk, jaunas, īpaši izstādei radītas jau iepriekš īstenotu ideju un objektu versijas. Šo darbu radīšanas impulss bija autoru interese par teksta dabu un teksta pastāvēšanas formām. Izstāde “Grota tālu no jūras” iezīmē “Orbītas” pastāvēšanas 25. jubilejas gadu.
“Grota tālu no jūras” aicinās doties meditatīvā pastaigā, dreifēt starp mirgojošām atklāsmēm un noskaņoties uz prom slīdošu, bet sajūtamu vilni. Pārstāvētajās instalācijās sadzīviski un ikdienišķi priekšmeti izmantoti tiem neierastas funkcijas veikšanai – poētiskā vēstījuma nodošanai. Ekspozīcijā iesaistīti arī tādi aktori kā saules gaisma un gaisa pūsma.
Skats no izstādes “Grota tālu no jūras” mākslas centrā Zuzeum
“Orbīta” ir dzejnieku un multimediju mākslinieku apvienība no Latvijas. Tās dalībnieki ir Semjons Haņins, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs un Sergejs Timofejevs. Projekts dibināts 1999. gadā. Savā darbībā “Orbīta” balstās teksta, skaņas un attēla sintēzē un mijiedarbībā. Lai arī teksta klātesamība nav obligāts nosacījums, nereti par darbu radīšanas impulsu kalpo pašu autoru dzejas teksti.
Sākotnēji projekta dalībniekus vienoja ideja par kopīgu izdevumu. Iecere tika īstenota vairāku “Orbītas” izdoto almanahu un daudzu bilingvālu dzejas krājumu veidolā. Paralēli notika eksperimenti ar dažādiem formātiem: ar performatīvo formātu (uzstāšanās kopā ar mūziķiem un “dzejas performances” idejas izkristalizēšanās), skaņu mākslu (vairāki audiodiski, skaņu mākslas instalācijas), kā arī ar teksta un kustīga attēla apvienošanu (videodzeja). Vēlāk “Orbīta” savu darbības lauku paplašināja, pievēršoties arī mākslas objektu un instalāciju veidošanai.
Izstādē apskatāmie darbi:
Instalācijā “Divi soneti no Laputas” izstadē “Ornamentālisms. Latvijas laikmetīgā māksla” (2015)
Divi soneti no Laputas (2015/2024)
Instalācijā “Divi soneti no Laputas” autori sastādījuši no sadzīves priekšmetiem veidotu tekstu – pēc visām soneta pazīmēm, tā strofiskās un ritmiskās struktūras.
Gulivers kādā no saviem ceļojumiem nonāca Laputas salā, kur zinātnieki bija izdomājuši skaidrošanas iespējas ar priekšmetiem, nevis vārdiem. Un, lūk, rezultāts – divi piecmetrīgi soneti – viens “klasiski modernistisks”, ar atskaņām (vizuālām un tematiskām), otrs – “avangardiskāks”, kur pēc rīmēšanas principa savstarpēji tiek sasaistīti jēdzieni rindiņu beigās, bet pašas rindiņas veidotas kā atkārtojumi ar variācijām.
Instalācija no 2015. gada maija līdz novembrim eksponēta Venēcijas laikmetīgās mākslas biennāles Venēcijas satelītizstādē “Ornamentālisms. Latvijas laikmetīgā māksla” ietvaros. Šī būs pirmā reize, kad instalācija tiks eksponēta Latvijā.
Audiodzejas instalācija “Radiosiena” 2024. gada versijā (fragments)
Radiosiena (2012/2024)
Audiodzejas instalācija “Radiosiena” ir skaņas panorāma, ko uz taisnas, garas sienas veido 80 radiouztvērēji, no kuriem skan lokālās radiostacijas, “Orbītas” dzejnieku ierunāti dzejoļi, dažādās pilsētās ierakstītas skaņas, kā arī komponistes Lindas Leimanes sacerēti īsi muzikāli fragmenti. Šajā instalācijā rezultējušies vairāku gadu garumā ilgušie “Orbītas” eksperimenti ar radioviļņiem un FM uztvērējiem. “Radiosiena” tikusi izmantota arī kā skaņu sistēma kādā no “FM Slow Show” performancēm.
Pirmoreiz izstādīta Cēsu mākslas festivālā (Cēsis, 2012), vēlāk arī Tallinn Print Triennial (Tallina, 2014), kā arī Kurjohina balvas izstādē (Sanktpēterburga, 2013). Kopš 2020. gada “Radiosiena” iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Instalācijā “Mirgojošais atklāsmes kristāls” 2024. gada versijā (fragments)
Mirgojošais atklāsmes kristāls (2015/2024)
Instalācijā “Mirgojošais atklāsmes kristāls” divdesmit ventilatori līdz ar vēja pūsmu nes pastāvīgi mainīgu un mirgojošu vēstījumu – tekstu, kas programmējams uz to lāpstiņām. Ar LED elementiem aprīkotie ventilatori rada tekstu, kas rēgojas, dūc, šalc un pastāvīgi mainās, elementārām teikumu struktūrām piešķirot arvien jaunas nozīmju virknes. Šo darbu daļēji iedvesmojušas tādas mistiskās atklāsmes kā zīmes gaisā, kā arī orākulu tradīcija vēstījumus pavēstīt gaistošā, netveramā formā.
Darba pilotversija kamerformātā pirmoreiz īstenota un izstādīta Jūrmalā 2015. gada vasarā starptautiskajā izstādē “Man sirdī tīģer’s”, kas norisinājās atklājot mākslas staciju “Dubulti”.
Instalācija “Logos” 2024. gada versijā (fragments)
Logos (2022/2024)
Šajā absolūti vasarīgajā un no saules un tās darbības tieši atkarīgajā darbā “Orbīta” spīguļojošas vārdu un nozīmju spēles veidā mēģina atspoguļot attiecības starp iekšējo un ārējo. Teksts, kas veidots kā vārdnīcas šķirkļi logos, atrodas izstādes telpas malā, un gaisma teksta vizuālo tēlu nepārtraukti rada un iznīcina. Saulei šeit iedalīta darba galvenās līdzautores loma.
Tās gaisma krīt uz īpaši sagatavotiem trafaretiem – “Orbītas” nedaudz pārveidotiem skaidrojošās vārdnīcas šķirkļiem. Tie ir četri – “stikls”, “rāmis”, “gaisma” un “ēna”. Lūk, to tulkojums: “Stikls. Viendabīgs, amorfs, ciets materiāls, uz kura dažkārt gadās atbalstīties ar pieri”, “Rāmis. Izstrādājums, kas salīdzinoši šaurā telpā no visām pusēm aptver sabalansētu atmiņu plūsmu", “Gaisma. Elektromagnētiskais starojums, kas, saskaroties ar aci, rada redzes sajūtu un iluzoru laimes priekšnojautu.”, “Ēna. Optiska parādība, kas rodas, gaismas staru ceļā parādoties kādam šķērslim vai paziņam.”
“Logos” ir gan latviešu valodas vārda “logs” vienskaitļa Lokatīvs, gan grieķu vārds “logos” (“logoss”). Logi kā vārdnīcas, logi kā logoss. Pirmā šī darba versija tapusi rezidencē PAiR Pāvilostā.
Balss svars. 2024
Balss svars / 2024
Instalācijas ideja aizgūta no elektromehāniskās performances “Motopoiesis”, ar ko “Orbīta” uzstājusies gan Latvijā, gan citās valstīs. Koncertfilmas “Motopoiesis” pirmizrāde notika 2022. gada kinofestivālā Riga IFF, vēlāk darbs videoformātā tika iekļauts Koči Muziris laikmetīgās mākslas biennāles (Indija) izstādē. “Motopoiesis” galvenais princips ir tāds, ka performances dzejnieka balss pati kontrolē elektrisko signālu, kas aktivizē dažādus skaņrades mehānismus. Šīs skaņas, performances dalībnieku apstrādātas, kļūst par skaņu pavadījumu dzejas lasījumam. Ritmu nosaka balss un teksts.
Jaunais darbs ir šīs idejas turpinājums citā līmenī, kur tas pats princips no performances pārnests uz objektu – kinētisku skaņas instalāciju. Tiek atskaņoti četri dzejoļi-instrukcijas, kuru skanējums savukārt ietekmē objektu līdzsvaru uz virsmas, tādējādi radot bezgalīgi ģeneratīvu skaņas instalāciju. Savā ziņā to var uztvert kā kinētisku pašas teksta grupas “Orbīta” vai jebkura cita kolektīva projekta modeli.
Skats no izstādes “Grota tālu no jūras” mākslas centrā Zuzeum 
