Astoņi hailaiti
Mākslas tirgus Zandele
Līdz 2023. gada 8. janvārim mākslas centrā Zuzeum norisinās jau otrais mākslas tirgus Zandele. Tajā tiek piedāvāti vairāk kā 1000 latviešu mākslinieku darbi – gleznas, grafikas, plakāti, porcelāna un cita veida lietišķās mākslas priekšmeti, izstāžu katalogi un mākslas grāmatas no Zuzānu kolekcijas. Mākslas darbi iegādei pieejami cenu amplitūdā no desmit līdz vairākiem tūkstošiem eiro.
Zandeles veidotāji piedāvā mākslas tirgus hailaitus.
Visvaldis Ziediņš. Koka sirds
Visvaldis Ziediņš (1942-2007). Koka sirds. 1983. rganiskais stikls, koks, eļļa, šamots. 4,5 x 28,5 cm. Publicitātes foto
Sākumā mākslinieks vēlējies kļūt par jūrnieku. Viņš izceļas ar savu darbu projektēšanu veidā, kādā tie atklājas pamazām, pa slāņiem. Ziediņam patīk izlikt uztveres veiklības pārbaudes virtuozam skatītājam, daļai vērotāju mākslas darbā iekļauto informāciju atstājot apslēptu. Mākslinieka darbiem raksturīgas košas krāsas, kontrastu bagātība, brīžiem asprātīgas nianses, izdomas, materiālu un tehniku bagātība.
Miervaldis Polis. Sievietes akts
Miervaldis Polis (1948). Sievietes akts. Ap 1974. Papīrs, ogle. 94 x 135 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Trīs nozīmīgas Miervalža Poļa daiļrades šķautnes ir realitātes uztveres un atveidošanas fenomens glezniecībā, uz mijiedarbību vērsta performatīvā darbība ar nejaušu garāmgājēju iesaisti, kā arī portretu dažādo raksturu izpēte – no pašportretiem un intīmiem tuvinieku portretiem līdz kultūras un politiskās elites pārstāvju parādes portretiem. Polim visai unikāla modeļa ogles studija norāda uz slīpētu zīmētāja virtuozitāti.
Kurts Heinrihs Fridrihsons. Dienvidu pilsēta
Kurts Heinrihs Fridrihsons (1911-1991). Dienvidu pilsēta. Papīrs, akvarelis. 72 x 47 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Savās akvareļa un flomāstera tehnikās, kā izsmalcināts lakonisku, askētisku formu zīmētājs, lielākoties darbojies izsmalcinātā kolorītā tērptā abstrakcionismā. Nodarbojies arī ar scenogrāfiju un grāmatu ilustrēšanu. Latvijas Universitātē septiņus gadus studējis arhitektūru, gleznot mācījies pie ainavista Vilhelma Purvīša (1872-1945) un fovista Andrē Derēna (André Derain, 1880-1954). Fridrihsons bijis savrupnieks un pretpadomju disidents, kurš 1951. gadā ticis apcietināts un uz pieciem gadiem izsūtīts uz Sibīriju.
Valdemārs Tone. Klusā daba ar ceriņiem
Valdemārs Tone (1892-1958). Klusā daba ar ceriņiem. 1946. Audekls, eļļa. 81 x 73 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Tone ir plaši atzīts mākslinieks – portretu žanra meistars un viena no starpkaru perioda spilgtākajām mākslas personībām. Trimdas laikā pievērsies klusās dabas žanram, kurā iespējams novērtēt autora radošā darba procesa burvību, krāsu un kompozīcijas meklējumus. Šie darbi atstāja iespaidu arī uz daudzpusīgo kolēģi Niklāvu Strunki (1894–1966), kurš par vienu no Tones “Ceriņiem”, teicis: “Ar savu zilganumu un svaigā aveņu zieda daudzpusīgo toņu gradāciju, tumši brūno, neatkārtojamo dziļumu un pārsteidzošo gaismu gleznas labajā pusē tā liek atcerēties Braka delikāti vieglo zaļā zieda zaigojumu”.
Auseklis Baušķenieks. Strupdegune
Auseklis Baušķenieks (1910-2007). Strupdegune. 1983. Kartons, eļļa. 56 x 42 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Ausekļa Baušķenieka glezniecībai ir raksturīgs humora pilns un optimistisks skats uz pasauli, kas ietver zināmu daļu sociālā komentāra. Viņa darbu centrālais motīvs vienmēr ir cilvēks, un darbs “Strupdegune” nav izņēmums. Gleznas priekšplānā, jauna meitene sapņaini veras tālumā, uz ģeometriskas pilsētas ainavas fona.
A/S “M. S. Kuzņecovs” Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika. Figūra - pelnutrauks. Guļošā meitene
A/S “M. S. Kuzņecovs” Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika.
Figūra - pelnutrauks. Guļošā meitene. 1937.-1940. Porcelāns, liets, zeltījums. 6,7 x 17,5 x 15 cm.
Foto: Gvido Kajons
S. Kuzņecova Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika, bija lielākais porcelāna, fajansa un māla priekšmetu ražotājs Latvijā. Starpkaru periodā Rīgas fabrikā tika strādāts gan pie trauku tehnoloģiskās, gan mākslinieciskās kvalitātes un šodien tie ir sinonīmi ar neatkarīgās Latvijas laika greznību. Šis pelnutrauks ir izcils 30. gados populārā Art Deco stila piemērs. Trauka ģeometriskās formas spēlējās ar klasicisma formās ieturētā sievietes ķermeņa maigajām līnijām.
Leonīds Mauriņš. Cikls “Pārvertības”. Sieviete ar zivi
Leonīds Maurinš (1943-2012). Cikls “Pārvertības”. Sieviete ar zivi. 1974/1975. Audeklis, eļļa. 75 x75 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Gleznotāja un grafiķa ietekmju loks ir plašs. Laika gaitā, vērojot, kopējot un iedvesmojoties no dabas, viņš ir sasniedzis sev individuāli raksturīgu un plaši atpazīstamu rokrakstu un tehniku. Cikls “Pārvērtības”, kas vienlīdz veiksmīgi nolasāmi gan kā kopums, gan kā atsevišķi autonomi mākslas darbi, ir izcils piemērs tam, kā autors dzīvas būtnes spēj transformēt stilizētos tēlos.
Līga Purmale. Nakts mūzika I
Līga Purmale (1948). Nakts mūzika I. 1999. Audeklis, eļļa. 140 x 90 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Vienas no pirmajiem fotoreālisma aizsācējiem padomju Latvijā – Līgas Purmales mākslas darbi palīdz iedziļināties realitātē, lai atklātu ne tikai to, kas “patiešām ir”, bet arī to, ko mēs “patiešām” uztveram. Gleznotāja veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mākslā arī kā ainavas žanra meistare, tāpēc darbs ”Nakts” ir vērtīgs ieguldījums.
Leo Svemps. Klusā daba ar āboliem
Leo Svemps (1897-1975). Klusā daba ar āboliem. 1960. Audekls, eļļa. 60 x 81 cm. Fotogrāfs Jānis Pipars
Par pagrieziena punktu klusās dabas meistara Leo Svempa glezniecībā kļūst viņa Parīzes ceļojums (1924) un iepazīšanās ar franču modernistu mākslas šedevriem. To iespaidā mākslinieka sākotnēji iecienīto izteikti pastozo glezniecisko rokrakstu un klusinātos zemes toņus pakāpeniski nomaina atraisīts alla prima triepiens un dzidra, eskpresīva hromatisko krāsu palete. Agrīno kompozīciju robusti prozaisko motīvu vietā viņš pievēršas barokāli krāšņu, dzīvespriecīgu uzstādījumu gleznošanai, nereti ziedu un augļu uzstādījumus papildinot ar antikvārām greznumlietām, traukiem vai grāmatām.
Kompozīcija “Klusā daba ar āboliem” tapusi pēckara gados, kad klusās dabas un ainavas žanri tika pastiprināti kritizēti par neatbilstību padomju ideoloģijai. Tomēr, neskatoties uz varas iestāžu apvainojumiem formālismā, Leo Svemps savas kompozīcijas veidoja fovismam pietuvinātā izteiksmes valodā.
Jānis Osis. Upes krasts
Jānis Osis (1926-1991). Upes krasts. 1968. Kartons, eļļa. 50 x 79,5 cm. Fotogrāfs Normunds Brasliņš
Jāņa Oša tonāli izjustajai glezniecībai raksturīga īpatnēja, eleganti lakoniska formu stilizācija un plaša triepiena maniere. Mākslinieka tēmu lokā bija mazpilsētu, lauku un industrializētu ainavu atveidojumi, tomēr visbiežāk viņš gleznojis jūrmalas skatus - zvejniekciemus ar to raksturīgajām ostām, piestātnēm, laivām un kuģīšiem, tīklu būdām un visdažādākajiem zvejas rīkiem. Laikmeta socreālisma prasību ietvaros Jānis Osis pievērsies arī “padomju īstenības skaistumam”, atainojot optimistisku darba cilvēku – zvejnieku, ostas strādnieku vai ugunsdzēsēju heroizētas ikdienas ainas. Īpaši iemīļots motīvs bija akvarelīgā vieglumā atveidotas piekrastes pludmales un līči.
***
Lai apmeklētājiem būtu interese atgriezties atkārtoti, Zandeles norises laikā mākslas darbu piedāvājums regulāri tiek papildināts. Biļetes cena – EUR 5 (atkārtota ieeja, uzrādot pirmreizējo ieejas kuponu – bez maksas).
Lai pieteiktu individuālu ekskursiju uz Zandeli, lūgums rakstīt uz hello@zuzeum.com vai zvanīt pa tālruni +37128385748
