Šim piedzīvojumam var pievienoties ikviens
Īssaruna ar mākslas kolekcionāru Jāni Zuzānu
Ar vairāk nekā 20 000 dažādu žanru mākslas darbu Zuzānu kolekcija ir skaitliski lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē. Tās kodolu veido 19. gadsimta beigu māksla un 20. gadsimta pirmās puses klasiskais modernisms, 1950.–1980. gadu māksla padomju varas periodā, kā arī mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Kolekcijā ir pārstāvēti gan zināmi mākslinieki, gan mākslas autsaideri un disidenti.
Arvien augoša ir Zuzānu kolekcijas starptautiskās mākslas daļa, kuras pamatā ir spilgta Krievijas nonkonformisma mākslas izlase, Ziemeļamerikas un Eiropas mūsdienu glezniecība, skulptūra un dekoratīvā māksla.
Līdz 20. novembrim Zuzānu kolekcijas mājvieta - mākslas centrs “Zuzeum” organizē un finansē izstādi “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā”. Izstādē pārstāvēta arī Zuzānu mākslas kolekcija, galvenokārt ar darbiem, kas iezīmē pēdējo piecu gadu laikā īstenotos Ziemeļamerikas un Eiropas mākslas tirgus pētījumus.
Skats no izstādes “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā” mākslas centrā Zuzeum. Foto: Ansis Starks
Cik lielā mērā Zuzānu kolekcijā ir pārstāvēta visu trīs Baltijas valstu māksla?
Zuzānu kolekcijas pamatā galvenokārt ir pārstāvēta Latvijas māksla (19. - 21. gadsimts). Neapšaubāmi - kolekcijā ir pārstāvēti gan lietuviešu, gan igauņu darbi, tomēr latviešu māksla tiek kolekcionēta strukturāli.
Vai ir kādi darbi no izstādē pārstāvētajām kolekcijām, kurus jūs labprāt vēlētos pievienot savai kolekcijai?
Man ļoti patīk lietuviešu mākslinieka Augusta Serapina darbs. Esmu gan nedaudz noraizējies par to, vai ar šo darbu nav ievesti kādi kukaiņi [Lewben Art Foundation Collection esošais Augusta Serapina darbs “Sunrise” (2017) veidots no ķirmju saēstiem koka dēļiem, kas izgūti no kādas vecas koka mājas – red.].
Atsevišķi ir vērts atzīmēt Edgara Aronova NFT darbu kolekciju. Arī mēs esam veikuši vairāku NFT darbu iegādi, bet joprojām ne tādā apjomā, kāds sastopams šajā jaunajā un gaišajā kolekcijā.
Augusts Serapins (Augustas Serapinas). Saullēkts, 2017. Koks. Lewben Art Foundation kolekcija
Cik lielā mērā jūs interesē kopējais mākslas kolekcionēšanas process Baltijā?
Es vienmēr priecājos par jaunu cilvēki pievēršanos kolekcionēšanai. Esmu gandarīts, ja izdodas sastapt kādu jaunu manis kolekcionēto mākslinieku pazinēju. Protams, neesmu pārliecināts, ka spēsim sacensties, tomēr vienmēr būšu priecīgs sniegt pāris padomus.
Vai veidojat kontaktu ar citiem Baltijas valstu kolekcionāriem? Vai jums ir svarīgi būt daļai no šīs kopienas?
Man šķiet, ir ļoti svarīgi veidot kontaktus un stāstīt apkārtējiem par kolekcionēšanu. Mēs dažreiz tiekamies dažādos gadatirgos visā pasaulē un lieliski pavadām laiku, diskutējot par mākslu.
Kas, jūsuprāt, Baltijas valstīm pietrūkst, lai veicinātu publisku un starptautisku pieeju mākslai privātkolekcijās?
Vairāk gan varu spriest par Latviju un domāju, ka šeit diemžēl nav pietiekamu zināšanu par to, kas ir kolekcionēšana un mākslas tirgus kopumā. Pamatojoties uz to, daudzi jaunieši (potenciālie kolekcionāri) uzskata, ka māksla ir pārāk elitāra un dārga. Tomēr tas tā nav. Tirgus Baltijas valstīs ir sākuma stadijā, tāpēc šim aizraujošajam piedzīvojumam var pievienoties teju ikviens. To mēs novērojām, kad pagājušā gada nogalē organizējām savu mākslas tirgus projektu “Zandele”. Gribētāji stāvēja rindā.
Vai jums ir svarīgi iezīmēt Zuzānu kolekciju kopējā starptautiskajā laikmetīgās mākslas kolekciju kartē? Kādi soļi līdz šim sperti šajā virzienā?
Nākamgad sāksim veidot vairāk izstāžu, kas kolekciju atklātu no dažādiem rakursiem. Kolekcijas fondos ir 26 000 vienību, – ir ar ko strādāt! Es ceru, ka tas apmeklētājiem atklās daudzus māksliniekus, kurus viņi, iespējams, jau ir redzējuši, no cita skatpunkta. Tāpat turpināsim strādāt pie māksas centra “Zuzeum” popularizēšanas ārpus Latvijas. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem nākamajam gadam.
Robert Nava. Handshake. Acrylic, grease pencil, and pencil on canvas, 183 x 183 cm, 2020
Kā jūs pavadāt laiku ar savu mākslu? Vai mēdzat iegrimt diskusijā par to ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ģimenes locekļiem utt.? Klusībā to apcerat vienatnē?
Darbi no kolekcijas mani ieskauj visur – mājās, darbā, muzejā. Man ir grūti izcelt kādu konkrētu rituālu, ko veicu, kad esmu kopā ar tiem. Daudzas lietas no kolekcijas man atklājas no jauna rakursa tikai pēc vairākiem gadiem. Tas ir ļoti aizraujošs piedzīvojums!
Neapšaubāmi, māksla ir diskusiju un strīdu temats. Man šķiet, ka mūsu mākslas aprindās tas iztrūkst – ir jābūt vairāk strīdiem un diskusijām!
Vai ir gadījies, ka māksla ir palīdzējusi ļoti tiešā veidā, piemēram, mainot skatījumu vai sniedzot risinājumu kādai problēmai?
Māksla dod man atelpu no ikdienas dzīves un tās problēmām. Laika gaitā izvērsās tā, ka māksla kļuva par manu dzīvi, un es sāku meklēt jaunus veidus, kā risināt problēmas savā darbā. Ielaižot mākslu savā dzīvē – jūs esat nolemts kļūt par tās daļu. Un es nekad to neesmu nožēlojis.
Vojtech Kovarik. Apollo with Laurel Wreath. Acrylic on canvas, 199,5 x 199,5 cm, 2020
Vai šībrīža ģeopolitiskie notikumi kādā veidā ir mainījuši jūsu kolekcijas kursu?
Kolekcija ir tik plaša, ka tās kursu izmainīt nemaz nevar. Skaidrs, ka patlaban pievēršam pastiprinātu uzmanību jaunajiem Ukrainas un Krievijas māksliniekiem. Esam veikuši arī vairāku mākslas darbu iegādi.
Šis ir ļoti emocionāli uzlādēts laiks. Kādas emocijas jūs “krājat” un no kurām izvairāties savā kolekcijā?
Mums nav izteiktas tabu tēmas kolekcijas veidošanā. Plānojam turpināt atbalstīt māksliniekus no Ukrainas, jo tur mūsu skatījumā ir daudz interesantu autoru.
Cik liela, jūsuprāt, ir kolekcionāru ietekme uz mūsdienu mākslas pasauli un procesiem, kas to veido?
Kolekcionārs ir viena no nozīmīgākajām figūrām mākslas pasaulē. Protams, bez mākslinieka, kas rada mākslas darbus, vispār nebūtu par ko runāt. Taču galu galā ļoti svarīgs ir viss process, lai no mākslinieka darbnīcas darbs nonāktu izstādē, un tur to varētu iegādāties ikviens. Šajā gadījumā man šķiet, ka misiju var uzskatīt par pabeigtu. Taču līdz ar pirkumu kolekcionāram ir milzīga atbildība – tas nav tikai papildinājums sienai aiz dīvāna. Ir nepieciešams ne tikai saglabāt mākslas priekšmetu neskartu, bet arī nodot to sabiedrības vērtējumam, izvēloties attiecīgu kontekstu. Māksla ir jaudīgs ierocis. Tā var kalpot arī kā sava veida propaganda.
Izstāde uzdod jautājumu: kāda ir kolekcionēšanas nākotne? Kā jūs to redzat?
Es redzu, ka pasaule mainās ļoti ātri, un došanās digitalizācijas virzienā man ir zināmā mērā satraucoša. Esmu tradicionālo vērtību piekritējs šajā ziņā, un ceru, ka dzīvās saskarsmes baudīšanas šarms ar mākslas darbu būs pieejams arī nākamajām skaistuma cienītāju paaudzēm.
Šīs sarunas noslēgumā vēlos izmantot iespēju un pateikt lielu paldies līdzšinējai mākslas centra “Zuzeum” direktorei un koncepcijas dizainerei Agnesei Kleinai. Agnese mākslas centra izveidē sniegusi lielu ieguldījumu, tostarp vīzijas, stratēģijas un mērķu izvirzīšanā. Savā un “Zuzeum” vārdā vēlos pateikties par sadarbību un novēlēt izdošanos turpmākajā radošajā ceļā!
