Stāsts, kas pašiem svarīgs
Īssaruna ar mākslas kolekcionāru Māri Vītolu
Līdz 20. novembrim mākslas centrā Zuzeum skatāma izstāde “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā”, kurā reprezentēta arī Vitols Contemporary mākslas kolekcija.
Māris Vītols ir Rīgā strādājošs uzņēmējs, laikmetīgās mākslas kolekcionārs, starptautisku kultūras projektu vadītājs un izstāžu kurators; biedrības “Latvija kultūras projekti” direktors. Kopš 2000. gadu sākuma viņš kopā ar dzīvesbiedri Irinu Vītolu kolekcionē laikmetīgo mākslu. Kolekcijas kodolu veido Centrāleiropas un Austrumeiropas laikmetīgā māksla, kas radīta pēc 1989. gada.
Kā, Jūsuprāt, darbi no Vitols Contemporary mākslas kolekcijas iezīmē savu unikālo vietu deviņu citu kolekciju izlasē izstādē “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā”?
Vitols Contemporary mākslas kolekcija ir īpaša ar to, ka tas ir lielākais un nozīmīgākais privātais mākslas krājums, kurš pilnībā veltīts Austrumu un Centrālās Eiropas laikmetīgajai mākslai pēc 1989. gada. Kolekcija pēta sociālās un politiskās pārmaiņas un kultūras daudzveidību šā reģiona postsociālisma valstīs, sākot no Berlīnes mūra krišanas līdz mūsdienām. Kolekcijas veidotāju izpratnē Austrumu un Centrālās Eiropas reģions nav vienkārši ģeogrāfisks nošķīrums, tas ir daudz plašāks vēsturisko, politisko, ekonomisko, drošības, reliģisko un kultūras referenču lauks.
Sergey Zavra. Untitled from the Ogonyok series (7 darbi uz papīra, 33x25 cm. Papīrs, autortehnika) 2001. Vitols Contemporary mākslas kolekcijas arhīva foto
Cik lielā mērā Jūsu kolekcijā ir pārstāvēta visu trīs Baltijas valstu māksla?
Kolekcijas veidošanas pirmajos gados tieši Baltijas valstu laikmetīgajai mākslai tika veltīta galvenā uzmanība, pakāpeniski to iesaistot dialogā arī ar citu Austrumu un Centrālās Eiropas valstu mākslinieku darbiem. Šobrīd kolekcijā ir pārstāvēti vairāk nekā 150 mākslinieki no 20 dažādām šā reģiona valstīm.
Ugnius Gelguda. Žalgiris (Deconstruction of Žalgiris Identity). (3 HD attēlu projekcijas, skaņa), 2006. Vitols Contemporary mākslas kolekcijas arhīva foto 
Vai jūs interesē kopējais kolekcionēšanas process Baltijā? Vai veidojat kontaktu ar citiem Baltijas valstu kolekcionāriem? Vai jums ir svarīgi būt daļai no šīs kopienas un iesaistīties domapmaiņā?
Ar nozīmīgākajiem Baltijas kolekcionāriem esam labi pazīstami un regulāri tiekamies dažādos starptautiskos mākslas projektos. Šī sadarbība pēdējos gados bija apsīkusi COVID-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ. Tādēļ apsveicama ir Zuzeum mākslas centra, Lewben Art Foundation un Kai mākslas centra kopīgā iniciatīva organizēt izstādes Rīgā, Viļņā un Tallinā, kuras būs veltītas tieši Baltijas valstu privātajām kolekcijām. Rīgas izstāde iekārtota tādā veidā, ka katra kolekcija tiek prezentēta atsevišķi, katras kolekcijas darbiem atvēlēta sava nodalīta telpas daļa. Tādējādi nav izmantota iespēja veidot dialogu starp dažādās kolekcijās esošiem darbiem un iezīmēt kādus tieši Baltijas valstīm kopīgi nolasāmus naratīvus.
Kaido Ole. At the Art Exhibition, 2015. Vitols Contemporary mākslas kolekcijas arhīva foto 
Cik būtiski jums ir iezīmēt Vitols Contemporary kolekciju kopējā starptautiskajā laikmetīgās mākslas kolekciju kartē? Kādi soļi līdz šim sperti šajā virzienā?
Kolekcijas veidošanas pirmajos gados bijām vienīgie Eiropā, kuri sistemātiski pievērsās post-sociālisma perioda Austrumu un Centrālās Eiropas laikmetīgās mākslas kolekcionēšanai. Dažus gadus vēlāk savas korporatīvās mākslas kolekcijas ar līdzīgu mērķi aizsāka Art Collection Telekom Vācijā, kas pieder Deutsche Telekom uzņēmumam un Kontakt Collection Austrijā, kuru veido Erste Bank Group. Mēs uzturam labas attiecības ar šīm kolekcijām un nākotnē varētu veidot kādus kopīgus izstāžu projektus. Esam arī ievērojuši tādu nozīmīgu muzeju kā MoMA, TATE, The Center Pompidou, Stedeljik Museum, KIASMA un citu institūciju arvien pieaugošo interesi par Austrumu un Centrālās Eiropas reģiona laikmetīgo mākslu. Mākslas darbi no mūsu kolekcijas tiek regulāri deponēti muzeju izstādēm dažādās valstīs, savukārt izdotos izstāžu katalogus mēs nosūtam bibliotēkām un tie ir publiski pieejami. Drīzumā plānojam pabeigt arī mākslas krājuma digitalizāciju un mājaslapas izveidi, kas padarīs krājumu pieejamu dažādu mākslas institūciju pētniekiem. Nozīmīgākais starptautiskais sadarbības projekts šoruden būs izstāde “Atmiņu arheologi : Vitols Contemporary mākslas kolekcija” KUMU mākslas muzejā Tallinā, kurā vienkopus būs aplūkojumi vairāk kā 120 mākslas darbi no mūsu kolekcijas.
Kristaps Ģelzis. Artificial Peace. Contemporary landscape. Episode 5 m (200x300 cm. Politelēns, plastikāta līmplēve, akrila pigments, 2015.) Vitols Contemporary mākslas kolekcijas arhīva foto
Kā Jūs pavadāt laiku ar savu mākslu? Vai mēdzat iegrimt diskusijā par to ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ģimenes locekļiem utt.? Vai klusībā to apcerat vienatnē? Citi?
Visi lēmumi par mākslas darbu iegādi tiek pieņemti kopīgi ar manu dzīvesbiedri Irinu Vītolu, un tas ir sava veida kompromiss, kompleksu diskusiju rezultāts. Savu pieeju mākslai es galvenokārt būvēju ar prāta palīdzību, savukārt Irinai daudz nozīmīgāka atslēga mākslas darba uztverei ir emocionālais saviļņojums, ko mākslasdarbs spēj raisīt cilvēkā. Mēs viens otru lieliski papildinām un tādējādi mūsu kolekcija atšķiras no dažādiem institucionāliem mākslas krājumiem ar to, ka tā nav un neriskē kļūt bezpersoniska. Mākslas darbu izvēle nevien atspoguļo mūsu laikmeta aktuālās iezīmes, bet tā atklāj arī mūsu pašu kā kolekcionāru subjektīvo gaumi, humora izjūtu, dažādās personības šķautnes, demonstrē mūsu daudzpusīgās intereses un vērtības, izstāsta stāstus, kuri arī mums pašiem ir svarīgi. Vienlaicīgi mākslas darbu izvēle beidzamajos gados noteikti kļuvusi vairāk izsvērta, apdomāta un pētniecībā balstīta, mazāk impulsīva nekā kolekcionēšanas pirmajos gados.
Mykola Bilous. The Log, 2008. Darbs no Vitols Contemporary mākslas kolekcijas izstādē “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā” mākslas centrā ZUZEUM. Foto: Kristīne Madjare
Vai ir gadījies, ka māksla Jums ir palīdzējusi ļoti tiešā veidā, piemēram, mainot skatījumu vai sniedzot risinājumu kādai problēmai?
Dažreiz, aplūkojot kādu mākslas darbu, kopā ar Irinu esam piedzīvojuši Prusta “madlēnas cepumiņam” līdzīgu efektu, kad kāda glezna, fotogrāfija vai skaņdarbs nevilšus uzbur spilgtas atmiņu ainas un palīdz rekonstruēt sen aizmirstus notikumus. Var apgalvot, ka šāda mākslas pieredze veido spēcīgu personisku piesaisti mākslas darbam un noteikti izskaidro atsevišķu darbu iekļaušanu mūsu kolekcijā.
Vai šī gada ģeopolitiskie notikumi ir mainījuši Vitols Contemporary kolekcijas kursu?
Mūsu kolekcijas kontekstā jāņem vērā, ka Austrumu un Centrālās Eiropas reģions vēsturiski nepavisam nav homogēna struktūra, tā ietvaros pastāv lielas kultūras un vērtīborientācijas atšķirības. Dēļ Krievijas īstenotā genocīda Ukrainā, vairāk nekā 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Austrumu un Centrālās Eiropas reģionam jau atkal ir pievērsta visas pasaules uzmanība. Karš Ukrainā uz daudziem gadu desmitiem pilnībā izolēs Krieviju un Baltkrieviju no pārējām reģiona valstīm, visticamāk mēs piedzīvosim jauna politiskā dzelzs priekškara nolaišanu un visu kultūras attiecību saraušanu ar šīm abām valstīm. Savukārt Ukrainas un pārējās pasaules sadarbība kultūras jomā kļūs tik cieša kā vēl nekad Ukrainas vēsturē.
Mindaugas Lukošaitis. Winter War (4 zīmējumi uz papīra, 21 x 29.7 cm. Papīrs, zīmulis) 2013. Vitols Contemporary mākslas kolekcijas arhīva foto
Izstāde uzdod jautājumu: kāda ir kolekcionēšanas nākotne? Kā Jūs to redzat?
Neuzņemos atbildēt par kolekcionēšanas kā ļoti interesanta kultūras fenomena nākotni kopumā. Zinu vienīgi to, ka šī kultūras parādība pieaugs un arī turpmāk vērsīsies plašumā visā pasaulē. Noteikti paplašināsies arī tādu “atmiņas institūciju” kā muzeju, arhīvu un bibliotēku sadarbība ar privātajām kolekcijām. Runājot specifiski par laikmetīgo mākslu, mūsdienās dažādu mākslas veidu robežas nereti pārklājas un kļūst arvien nenosakāmākas. Laikmetīgā māksla jau šobrīd ir nozīmīgs starpdisciplināru projektu lauks, kurš spēj apvienot zināšanas no dažādām jomā, tai skaitā vēstures, politikas, psiholoģijas, antropoloģijas, medicīnas, filozofijas u.c. Šādai starpdisciplinārai pieejai, kas apvieno dažādas mākslas jomas un tās sasaista ar sabiedrībā aktuāliem sociāliem jautājumiem, piemīt potencialitāte paplašināt laikmetīgās mākslas kontekstu un piesaistīt tai jaunu auditoriju. Līdzīgi ir būvēta arī Vitols Contemporary mākslas kolekcija, kuras pamatā likta starptautiskā kultūrvidē trenēta mākslas uztvere un domāšanas mērogs.
Vitols Contemporary mākslas kolekcijas darbi izstādē “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā” mākslas centrā ZUZEUM. Foto: Kristīne Madjare
Titulbildē: Māris un Irina Vītoli. Foto: Jānis Deinats
