Pirmais NFT Kara metavēstures muzejs
Saruna ar VK, vienu no Ukrainas NFT platformas MetaHistory izveidotājiem
Ukrainā burtu savienojums NFT vairs nenozīmē tikai ‘Non-Fungible Token’ (neaizstājams blokķēžu žetons), bet arī ‘Never Forget This’ (nekad to neaizmirsīsim). Šī gada sākumā ar Ukrainas Digitālās pārejas ministrijas un Kultūras ministrijas atbalstu tika uzsākts projekts “Metamuzejs: kara vēsture” ar mērķi dokumentēt Krievijas agresiju Ukrainā, vienlaicīgi vācot līdzekļus Ukrainas aizsardzībai un humanitārajiem mērķiem. Platforma ir vietne NFT mākslas kolekcijām, kur vietējo un ārvalstu mākslinieku darbos atveidota kara notikumu hronika; katra žetona vērtība ir 0,15 ETH (kriptovalūta Ethereum). Kopš pirmo šīs vietnes NFT mākslas darbu nokļūšanas tirgū platforma ir savākusi 1,2 miljonus dolāru Serhija Pritulas fondam un Ukrainas Digitālās pārejas ministrijas (KUNA) un steikinga servisa Everstake izveidotajam Aid for Ukraine kriptofondam. Maijā MetaHistory kara hronikas projekts tika papildināts ar vēl kādu NFT kolekciju – Avatars for Ukraine; šī labdarības kolekcija, ko radīja vairāki videospēļu dizaineri, ietver simboliskas “Ukrainas gara spēka reprezentācijas cīņā par savu pastāvēšanu”
“Lauvām savvaļā nav vārdu. Es neesmu nekas īpašs, tikai anonīms avatārs – VK, kurš vēlas piesaistīt palīdzību savai tēvzemei un ar savu misijas apziņu cer kļūt par vērtību paraugu un mainīt NFT kultūru visā pasaulē.” Viens no MetaHistory izveidotājiem, kas apzīmē sevi ar burtiem VK, ļāvās sirsnīgai sarunai ar Arterritory.com par projektu, kurš izraisījis plašu interesi gan mākslas, gan tehnoloģiju sabiedrībā visā pasaulē.
Metamuzejs: kara vēsture
No kurienes jūs nākat?
Mana profesionālā pieredze saistīta ar satiksmes arbitrāžu, taču es pārzinu arī daudzas citas jomas. Esmu pat rakstījis politiskas runas un strādājis par stilistu. Neesmu saticis nevienu par sevi gudrāku cilvēku (smejas).
Bērnībā mana māte uzskatīja, ka esmu mazliet dīvains. Es apskāvu kokus, runāju ar debesīm, skrēju ar vēju un lasīju grāmatas. Daudz grāmatu.
Man jūs liekaties pavisam normāls.
Ir grūti būt par mani, taču esmu mierā ar sevi.
Ir kāds angļu autora Radjarda Kiplinga dzejolis ar nosaukumu “Ja”, tas beidzas ar rindām: “Tev pieder Zeme un viss, kas tajā,/Un – galvenais – tev lemts būt Cilvēkam, mans dēls!” Vienkārši sakot, es cenšos būt cilvēks.
Alisa Gots. Courtesy Meta History Museum of War
Vai šobrīd atrodaties Kijivā?
Jā, tāpat kā lielākā daļa mūsu komandas. Kara sākuma ar ģimeni uz pāris mēnešiem pametām Kijivu, dzīvojām kādā ciemā Vinnicas apgabala mežos. Tur tad arī koncentrējos darbam pie MetaHistory projekta.
Pirms kara man bija grūts periods sešu mēnešu garumā. Man nebija nekāda iemesla grūtsirdībai; esmu jauns, vesels, un viss manā dzīvē ir kārtībā. Taču dažus mēnešus pēc kara sākuma tas kaut kā saslēdzās; visus šos mēnešus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā manī bija šīs priekšnojautas, es nebiju vienkārši depresīvs. Tāds saasināts jūtīgums.
Un kā ar Krimas aneksiju 2014. gadā? Vai arī tad jutāt satraukumu?
Nē. 24. februārī gandrīz visi sajuta, ka šoreiz tas būs daudz smagāk.
Serhii Holtvianskyi. Courtesy Meta History Museum of War
‘Meta’ ir vārds, kas vienā vai otrā kontekstā kaut kur parādās ik dienu. Man ir skaidrs, ka jūsu komanda sniedz ieguldījumu vēstures rakstīšanā. Pastāstiet par MetaHistory projekta sākumu.
Mūsu Metai nav nekāda sakara ar Cukerberga Metu; tās pamatā ir priekšstats par ‘metanoia’ jeb perspektīvas maiņu.
Kara otrajā dienā kopā ar draugu braucām vilcienā no Kijivas uz Ļvivu. Vilciens bija pārbāzts. To nav iespējams iztēloties. Tā bija bezprecedenta pieredze. Unikāla. Latīņu vārds ‘experior’ nozīmē ‘es eju cauri’. Tie, kuri nebija tajā vilcienā, nespēj pilnībā saprast vai iedomāties apstākļus, ar kuriem mēs saskārāmies.
Abi ar draugu sākām domāt par savām iespējām palīdzēt.
Kā zināms, ukraiņu vīriešiem ir aizliegts izbraukt no valsts, viņi tiek aicināti iestāties armijā. Es nekad neesmu kāvies ne ar vienu cilvēku – ne bērnībā, ne pieaugušā vecumā. Es neesmu karotājs; es nespēju iedomāties, ka varētu paņemt rokā ieroci un kādu nogalināt. Taču es strādāju ar milzīgiem datu apjomiem un man ir plaši sakari, tāpēc uzrunāju kompetentus, līdzīgi domājošus cilvēkus, lai izveidotu grupu ar kopīgu mērķi – stāstīt patiesību par notiekošo ar vizuāli radošu līdzekļu palīdzību. Vienā brīdī piezvanīja kāds mans draugs, izcils matemātiķis, un piedāvāja kaut ko līdzīgu, tajā bija ne vien apstākļu sakritība, bet arī sinhronitāte. Tā radās ideja izveidot kaut ko unikālu ar blokķēdēm un NFT, tādā veidā sasniedzot miljonus Krievijā un visā pasaulē.
Erlikh Dima. New Russian war crime with a tweet from @DefenceU. Courtesy Meta History Museum of War
Unikālu? Liekas, ka mākslas pasauli ir jau pārņēmis NFT zelta drudzis.
Vai pazīstat sajūtu, kad zem kājām ir tīra, neskarta sniega sega? Vien dažu pēdu nospiedumi, šķiet, sabojā burvību. Spert pirmos soļus svaigā sniegā ir lieliska sajūta. Jūs esat atklājējs, kurš iemin jaunu ceļu. Godīgi sakot, es jau pēc būtības neesmu sekotājs.
NFT konferencē Kijivā es ieraudzīju mākslas beigas. Manuprāt, šie pirmie digitālie mēģinājumi monetizēt mākslu šķiet bērnišķīgi, neglīti un, atklāti sakot, vilšanos nesoši. Man māksla ir ļoti svarīga. Mans mīļākais gleznotājs ir Marks Rotko. Rotko interesēja lielas emocijas – traģēdija, ekstāze, liktenīgums. Šodien nopietni cilvēki – uzņēmēji, investori, mākslas kolekcionāri – pērk CyberPunk pērtiķus. Tas nav nopietni; tas nav atbildīgi. Mēs MetaHistory platformā tiecamies uzglabāt mākslas darbus par Ukrainā notiekošo karu – nemainīgus, blokķēdēs ieslēgtus, mūžīgus, nākamajām paaudzēm paredzētus. Mēs vēlamies godināt īstus cilvēkus – tos varoņus, kas aizstāv mūsu valsti. Man šis projekts liekas skaists un jēgpilns visos līmeņos.
Vlada Hladkova. AZOVSTAL. Courtesy Meta History Museum of War - Avatars For Ukraine
Kādas atklāsmes šis projekts ir nesis?
Tiffany & Co izlaida CryptoPunk kulonus – dārgus un neglītus grabuļus. Liekas, ka cilvēki pakāpeniski zaudē gaumi un vērtības. Kāda tad ir mākslas nākotne?
Mums ir jauns skatījums uz mākslas lomu sabiedrībā – tai jābūt aktuālai, drosmīgai, aktīvai un mūžīgai. Gribas jautāt, kāpēc neesam savākuši daudz vairāk naudas, ja ir tik brīnišķīgs un saturīgs projekts kā MetaHistory? Es gribu saņemt atbildi!
Pateicībā par Starlink satelītiem mēs vēlējāmies uzdāvināt Īlonam Maskam unikālu žetonu. Pretī saņēmām klusumu. Ja viņš to būtu pieņēmis, mūsu NFT platforma “uzsprāgtu”, un mums būtu iespēja kaut ko tiešām mainīt. Taču Īlonam Maskam nepiemīt īpaši liela gudrība. Bez šaubām, viņš ir saprātīgs cilvēks. Taču neviens patiesi gudrs cilvēks negribētu bēgt uz Marsu, kad uz Zemes viss brūk un jūk. Ir “jāieguldās” šeit, uz Zemes, jāpalīdz savām mājām.
Būt gudram nozīmē spēju lasīt starp rindām. Maskam nav laba humora izjūta, un viņš arī neprot lasīt starp rindām. Prātoju, vai viņš pats nolēma dalīties ar Starlink satelītiem, vai arī kāds viņam to lika darīt. Viņa sabiedrisko attiecību komanda vai ASV valdība. Ikvienam, kam rūp šī pasaule un kas uzticas NFT, ir jāizveido viens NFT žetons Ukrainas atbalstam. Tas neattiecas tikai uz palīdzību naudas izteiksmē, bet vairāk uz NFT lietderību un nolūku. Jūs palīdzat mūsu atjaunotnei ar ziedojumiem – mēs dodam jums piekļuvi mūsu mantojumam, kultūrai, vērtībām un skaistumam, visam tam, par ko šobrīd cīnāmies. Ir bijuši piedāvājumi ieguldīt naudu, lai es varētu paplašināties, taču es šiem cilvēkiem jautāju – ko jūs ar to domājat – palīdzēt man? Vai esat kādreiz bijis valstī, kurā notiek karš? Pametiet uz mirkli šo pragmatiskā biznesmeņa lomu. MetaHistory projekta sākumā es atteicos runāt ar Fortune un Bloomberg. Rīcība ir svarīgāka par vārdiem intervijās.
Vai ir vēl kāds projekts paralēli MetaHistory, ko šobrīd attīstāt?
Idejas ir mans dārgums. Kādā brīdī mēs palaidīsim [papildinātās realitātes] projektu VR Ukraine, kas ļaus ceļot bez pārvietošanās, un tā būs šobrīd pirmā vizuālo ceļojumu platforma. VR Ukraine nebūs tūrisms klasiskajā izpratnē, bet virtuālajiem ceļotājiem demonstrēs Krievijas armijas “veikumu” mūsu valstī.
Jona Schmidt. PROSPECT 100 #6. Courtesy Meta History Museum of War
Vai šajā laikā ir iespējams domāt par nākotni un kaut ko plānot?
Visi radošie cilvēki šobrīd ir mazliet iebuksējuši, taču arī tēraudam ir lūzuma punkts. Ukraina atgūs savu zemi, es nešaubos par mūsu uzvaru.
Es ieguldu visu enerģiju šajā projektā, mums ir gudru un motivētu cilvēku komanda. Pateicoties viņu nenovērtējamajam ieguldījumam, mēs ejam uz priekšu.
Šodien uztaisīju NFT kolekciju ukraiņu mūziķim, kas sacerēja Chervona Kalyna – šī kara slavenāko dziesmu; kolekcija tika izplatīta viņa fanu pulkam, lai nopelnītu naudu Ukrainas ātrās palīdzības dienestam. Ir prieks strādāt ar cilvēkiem, kuriem rūp; mēs visi esam tajā kopā.
Nezinu, cik ilgi dzīvošu, taču es pārspēšu Beeple (digitālais mākslinieks Maiks Vinkelmans – red.) iekasētos 69 miljonus, es to izdarīšu ar jēgpilnu saturu. Beeple ir šī NFT tirgus lēciena aizsākums, viņš ir kā Ambruāzs Volārs mākslas tirgū. Neaizmirsīsim, ka runa nav par mākslu, bet mākslas tirgu. Kijivā nav mākslas centru. Oligarham piederošo Pinčuka mākslas centru un tā direktoru nav vērts pat pieminēt. Pēc kara es darīšu visu iespējamo, lai radītu cienīgu mākslas telpu visiem radošajiem, kas piedalījušies MetaHistory projektā, un pārvērtīšu to īstā, fiziskā muzejā. Tieši pāri ielai ir skaista ēka, kas būtu tam ļoti piemērota.
Michal Klimczak. Against Z. Courtesy Meta History Museum of War - Avatars For Ukraine
***
https://twitter.com/Meta_History_UA
https://www.avatarsforukraine.com/
Titulbilde: Sadan Vague. ST JAVELINA 360. Courtesy Meta History Museum of War - Avatars For Ukraine
