Redzu
Bernārs Venē. “Saistībā ar parametrisku vienkāršu pirmās kārtas diferencālvienādojumu divās dimensijās”, 2000
Mākslas muzejā “Rīgas Birža” līdz 27. aprīlim skatāma franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija “Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024”. Dienvidfrancijā dzimušais un Ņujorkā ilgstoši dzīvojušais mākslinieks ir viena no spilgtākajām šodienas mākslas scēnas personībām. Viņa retrospekcija Rīgā, kas veidota īpaši Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Lielajai zālei, atklāj ne tikai konkrētā autora daiļradi, bet arī zīmīgu 20. un 21. gadsimta mākslas idejisko un konceptuālo bāzi.
Mēs esam aicinājuši dažādu jomu personības apskatīt Bernāra Venē darbus un runāt par to, ko viņi redz.
Grafiskais dizainers Aleksejs Muraško par Bernāra Venē darbu “Saistībā ar parametrisku vienkāršu pirmās kārtas diferencālvienādojumu divās dimensijās”, 2000
Man ir ļoti paveicies ar Bernāra Venē darbu, par kuru rakstu. Bulta ir viens no maniem visvērtīgākajiem un visbiežāk izmantotajiem grafiskajiem elementiem. Tā vienlaikus reprezentē imperatīvu, pamudinājumu un paziņojumu. Bulta ir virzoša un virzāma. Tā ir sākums un beigas. Alfa un omega. Lai arī pirmatnēji tai ir ieroča funkcija. Turklāt – visprimitīvākajā formā.
Venē darbos mani visvairāk fascinē rūpīgi aprēķinātā un tāpēc biedējošā abstrakcijas precizitāte. Laukums, kura spriedzi pastiprina sauss (un tāpēc vēl jo nežēlīgāks) termins no algebras mācību grāmatas. Var pamanīt, ka, aizpildot visu pieejamo telpu ar savām kontrolētajām trajektorijām, dažas bultas pavēršas, lai trāpītu – tostarp arī savam radītājam.
Šīs tūkstošgades mijā radītās gleznas asociatīvajā telpā atrodams viss, kas pēdējos gados ir bijis klātesošs mūsu dzīvē: bīstams vīruss, kas mērķtiecīgi izplatās, karadarbības teātra atzīmes topogrāfiskajā kartē vai globālo klimata pārmaiņu izraisītā vētras fronte. Tuvojas nepatikšanas, un no tām nevienam nebūs glābiņa. Jo pēdējie, kas kļūdās (atšķirībā no sinoptiķiem), ir matemātiķi.
