Atgriešanās pie tradicionālajiem medijiem
Īssaruna ar mākslinieku Ernestu Kļaviņu
Vēl līdz 17. oktobrim galerijā ALMA skatāma Ernesta Kļaviņa izstāde “Zelta elks”, kas aicina apdomāt mākslas un videospēļu attiecības, fokusējoties uz Kļaviņa videospēli “The Rise of the Golden Idol” (2024). Izstādē redzami arī animācija, gleznas un 3D modeļi. Savukārt detektīvspēles galvenais priekšmets ir noslēpumains elks – zelta statuete, ar kuras palīdzību iespējams paveikt brīnumainas un šausminošas lietas. Un viena no centrālajām tēmām ir mediju ietekme uz sabiedrību.
Ernests Kļaviņš, protams, ir arī lielisks gleznotājs, ilustrators un arī godalgots videospēļu mākslinieks. Spēle “The Case of the Golden Idol”, ko Ernests izstrādājis kopā ar brāli Andreju, 2023. gadā nominēta BAFTA spēļu balvai par spilgtāko debiju. “The Rise of the Golden Idol” turpina iesākto stāstu par zelta statueti un ir Ernesta nesenākais darbs šajā kontekstā, bet par jaunāko projektu viņš noslēpumaini klusē.
Foto: Ansis Starks
Pastāstiet, lūdzu, kā jūs raksturotu mākslas un videospēļu pasaules attiecības? Tieši jaunās izstādes kontekstā?
Pēc izglītības esmu gleznotājs, kas ir viens no vecākajiem mākslas veidiem. Tur viss iespējamais ir izdarīts. Video spēles ir pats jaunākais, kur ir daudz neatklāta. Veidojot spēli, mēs daudz ņēmām no milzīgā tradicionālo mediju kultūras slāņa (pie pirmās spēles “Cas of the Golden Idol” ietekmēm var minēt Viljamu Hogārtu un Gistavu Dorē). Izstāde ir zināma parāda atdošana. Atgriešanās pie tradicionālajiem medijiem.
Kā radās stāsts par zelta statueti un motivācija to turpināt cauri spēlēm?
Mums negribējās veidot tīru detektīvu. Jutām nepieciešamību ieviest kādu fantastisku elementu. Kas, protams, sarežģīja uzdevumu, jo ar nosacīti maģisku objektu teorētiski var izdarīt jebko, kas traucē detektīva mīklai, kur jābūt loģiskai. Tāpēc mēģinājām ierobežot zelta elku, veidot pietiekami skaidrus noteikumus, kā tas strādā.
Turpinājumu veidojām, jo redzējām, ka spēlētāji grib šādu saturu. Pirmā spēle bija pietiekami veiksmīga un nevar noliegt zināmu komerciālu motivāciju, bet nauda noteikti nav vienīgais iemesls, kāpēc mēs šo darām. Ir prieks, ka pietiekami daudz cilvēku labprāt spēlē mūsu radīto. Arī mākslinieciskā pašizteiksme mums ir svarīga. Visā visumā man ir interesanti ar šo nodarboties.
Vai video spēles jūs aizrāva tā iemesla dēļ, ka spēlētājs ienes neparedzamību?
Interaktivitāte ļauj stāstīt stāstus veidos, kas nav pieejami grāmatās vai kino. Daudz jauna, ko atklāt. Mēs nelikām īpašu akcentu uz spēlētāja spēju ietekmēt pasauli, vai nelineāru stāstījumu. Drīzāk uz to, kā spēlētājs atklāj spēlē notiekošo no netiešu pierādījumu krikumiem. Puse spēles notiek spēlētāja galvā, bet tā nav brīva interpretācija. Mūsu uzdevums bija panākt, lai spēlētājs saprot pareizās lietas par spēles stāstu pareizajā laikā.
Kādi ir izaicinājumi video spēles stāstu un scenogrāfiju pielāgot izstādei? Kā šajā reizē radās ideja pielāgot dažādus “tradicionālo mediju” elementus?
Stāsts izstādē neparādās nemaz. Tikai spēles vizuālie elementi, kuri pārvērtušies no digitālajām gleznām fiziskās gleznās un skulptūrās. Spēles ir multimediju pasākums – paņemt kādus motīvus un atgriezt tradicionālākā vizuālas mākslas pasaulē nebija grūti. Doma bija atspoguļot spēles noskaņu, nevis atstāstīt garo un sarežģīto sižetu.
Kā gūstat atsauksmes no spēļu lietotājiem?
Mūsdienu digitālās izplatīšanas platformas (mums svarīgāka platforma ir Steam, kas specializējās uz personālā datora spēlēm) ļauj lietotājiem atstāt komentārus. Komentāru skaits un pozitīvu – negatīvu atsauksmju proporcija ietekmē, kā platforma rāda spēli potenciālajiem pircējiem. Precīzi algoritmi nav zināmi, bet, teiksim, skatoties, cik komentārus spēle savākusi pirmajās nedēļas pēc iznākšanas var mēģināt prognozēt, kā tai veiksies tuvākajos gados.
Tad protams ir sociālie tīkli. Mūsu gadījumā Discord un Reddit – spēlei veltītās diskusiju telpas.
Un pēdīgi video formāts. Jau abu spēļu izstrādes laikā apmēram trešdaļu laika pavadījām videokonferencēs, kur skatījāmies, kā brīvprātīgie testētāji spēlē dažādus līmeņus. Kur iesprūst, kuras daļas patīk, kuras nē. Tas netika darīts, lai pielāgotos kaut kādai vidējai gaumei, bet lai pastāstītu savu stāstu spēlētājam saprotamā veidā un nodrošinātu, ka spēlētājs saglabā interesi par spēli un nepamet to pusratā.
Ir Twitch straumēšanas platforma, kur spēlētāji reālajā laikā spēlē spēles, reizē komunicējot ar saviem skatītājiem un vācot ziedojumus. “Golden Idol” sērija gan nav piemērota šim formātam, jo tā ir izteikti naratīva. Youtube platformā arī varam skatīties, kā dažādi cilvēki spēlē mūsu spēles, kur arī ir arī dažādi atsauksmju video. Ir piecas stundas gara video eseja, kura skaidro pirmās spēles sižetu.
Pie kā šobrīd strādājat? Kas ir aktuālais projekts?
Mēs strādājam pie nākamā projekta, bet tas ir viss, ko varu teikt, jo nākamais projekts ir briesmīgs noslēpums.
