Augļu mušu dzimumdzīves
Low galerija. Foto ieskats
Vēl līdz 30. septembrim Low galerijā skatāma Valentīna Klimaušauska veidotā izstāde “Augļu mušu dzimumdzīves”, kurā piedalās “bērni, augļu mušas, Marks Ekstrands, Adrians Ganea & Klorisa, Mindaugs Gapševičus, Helēna Heinrihsone, Kamile Krasauskaite un citas otrās un ne-cilvēciskās puses.”
Valentīns Klimaušausks: “Jauns pandēmijas vilnis atkal mums ļauj pieņemt ne-cilvēcisku būtņu gribu un attēlojumus. Šim gadalaikam tik ierasto augļu mušu varētu izmantot par metonīmiju ne-cilvēciskajam. Ar to, ka muša ir redzama un dzīvo mums līdzās, tā rāda veidus, kuros mākslinieciski, praktiski vai zinātniski var iztēloties, saprast un attiekties pret ne-cilvēciskām būtnēm.
Izstādes nosaukums atsaucas uz apnicīgo augļu mušu intīmo dzīvi un ir atrasta klikšķēsma. Augļu muša jeb Drosophila melanogaster bieži aizvieto cilvēku zinātniskos eksperimentos, kuros cenšas izprast cilvēku uzvedību un genomu. Augļu mušu izmanto par izpētes organismu ģenētikā vai audu un orgānu attīstības pētniecībā. Drozofila genoms ir 60 % homoloģisks cilvēkam, tajā ir mazāk atkārtošanos un apmēram 75 % gēnu, kuri atbild par cilvēku slimībām, ir homologi. Augļu mušas spēlējušas lomu zinātniskās iztēles veidošanā, kā arī projicē vai atveido cilvēkus. Zinātniskajā kopienā augļu mušas ir populāras tādēļ, ka tās ir viegli aizvietojamas, vadāmas, saskaitāmas, novērojamas un ar skaidri noteiktiem dzimumiem.
Tomēr, iespējams, jūs vēlēsieties uzzināt vairāk par nosaukuma klikšķēsmas eksperimentu. Zinātnieki izmantoja paņēmienu, ko dēvē par optoģenētiku, kurā ar gaismas palīdzību kontrolē neironus. Šajā gadījumā, zinātnieki zināja, kurš neirons kontrolē spermas izdalīšanos. Pakļaujot augļu mušu sarkanai gaismai, viņiem izdevās aktivizēt šo neironu, kas izraisīja ejakulāciju. No tā izriet, ka – šajā gadījumā, ievērojama – seksuāla bauda nepiemīt tikai zīdītājiem. Turklāt to, ka augļu mušas gūst baudu no dzimumdzīves, pierādīja arī to reakcija uz alkoholu – mušu tēviņi, kuru seksuālā dziņa nav apmierināta, bezalkoholiska dzēriena vietā dod priekšroku alkoholiskam dzērienam, šķietami izvēloties alternatīvu atalgojumu.
Saskaņā ar dažādiem populārzinātniskiem rakstiem zinātniekiem jau izveidojies diezgan labs priekšstats par augļu mušu intīmo dzīvi. Aprakstīts, ka augļu mušu tēviņa dzimumloceklim ir asi āķi un adatas, kuri gluži kā Velcro ļauj tam noturēt mātīti. Augļu mušu sperma esot jocīgs maisījums, kas satur ķīmiskas vielas, kuras spēj stimulēt mātīti izdēt vairāk olu (tādējādi palielinot tēviņa reproduktīvos rezultātus), uzglabāt lielāku daudzumu viņa spermas, notrulināt interesi par citiem tēviņiem, kuri varētu gadīties ceļā, un padarīt agresīvāku pret citām mātītēm. Augļu mušas mēdz nonākt arī nepatīkamākos eksperimentos. Tādos, kur to dzimumorgāni tiek griezti ar lāzeru vai tiek izņemti miega ritmu nodrošinošie gēni, liekot augļu mušām klejot no mēģenes uz mēģeni bez jebkāda priekšstata par diennakts laiku.
Izrādās, zinātnieki jau gadu desmitiem iedziļinājušies augļu mušu tēviņu dzimumuzvedības un neirobioloģijas niansēs. Šī nav pirmā reize, kad kāds pievērsis uzmanību zinātnes tendencei priekšplānā izvirzīt tēviņu seksualitāti un pašus tēviņus.
Eksistē pētījumi, kuri parāda, ka zinātnieki izteikti dod priekšroku vīriešu, nevis sieviešu dzimumorgānu pētīšanai. Pēc dažu zinātnieku domām, tas saistīts ar augļu mušu tēviņa uzvedības acīmredzamību – tie ir vieglāk pētāmi un uzkrītošāki; tomēr citi min, ka tam vairāk sakara ar perspektīvu, caur kuru zinātnieki aplūko tēviņu un mātīšu uzvedību.
Lai kā arī nebūtu, dažādie pētījumi parāda kādu likumsakarību. Gan cilvēka, gan mušas smadzeņu atalgojumu sistēma izskatās drīzāk primitīva, šķietami pastiprinot vienu uzvedību, ja cita nav iespējama. Šī ideja ļauj mums arī pašu izstādi interpretēt kā eksperimentu, kurā darbosies ne tikai ne-cilvēciskas būtnes, bet arī skatītāji, kurus pievilinājusi, piemēram, nosaukuma klikšķēsma, pazīstami vārdi vai raudzēta dzēriena glāze atklāšanā. Vai arī – aizmirstiet atsauci uz bāra mušu un iedomājieties, ka abstraktas formas un kontūras, maizes aromāts, spilgtas krāsas, gaisma vai skaņu celiņš varētu iedarboties uz noteiktiem neironiem smadzenēs un ka estētiku arī var interpretēt kā sava veida alternatīvu atalgojumu.
Neatbildēts paliek jautājums – kāda veida atalgojumu un atalgojumu par ko?”
Foto: Ansis Starks
