4 Ģirta Muižnieka gleznas
Studija 101
Līdz septembra vidum neformālajā mākslas telpā “Studija 101”* skatāmi gleznotāja Ģirta Muižnieka darbi. Šo kamerstila izstādi var raksturot kā savveida retrospekciju, kur caur četrām gleznām atklājas Muižnieka radošās darbības būtiski aspekti. Starp “Sudijā 101” izstādītajām ir arī 2003. gadā tapušie lielformāta gleznojumi uz alumīnija “Lakruā vārti” un “Baskjā ķēms” no izstādes “Parādes portrets” “Rīgas galerijā”, par kuru mākslinieks saņēma Gada balvu mākslā.
Muižnieka tēlu sistēmā bieži klātesošais teju banālais un provocējošais skaistums ir virskārta, kas pārvilkusies pār emocionāli nospriegotu enerģētisko bezdibeni, kur mutuļo dzīve un tās lielie jautājumi, un disharmonija spēj aizvest harmonijā. No nosacītajiem portretiem pretim raugās acis - elements, kas vienmēr bijis klātesošs viņa mākslā. Tās dīvaini fascinējošā veidā liek skatītājiem domāt par sevi, vedinot glezniecisko sprādzienu jūklī atrast maģiski vibrējošo emociju plūsmu, kas it kā sajūtama gluži fiziski un tomēr paliek margināli trausla.
Muižnieka glezniecība vienmēr lielā mērā asociēta ar formālisma slavinājumu, kur būtisks līnijas un krāsas valdzinājums, attaisnojot viņa glezniecības substances meklētāja statusu, gan arī paša radīto būtņu ķermeņu preperācija, meklējot to dvēseles atspulgus.
Viņš pats kādā sarunā saka: “Esmu pietiekoši ilgi darbojies ar gleznošanu, ka jāsāk meklēt, vai tam ir kaut kāda jēga. Un to jēgu es varētu saskatīt tajā, ka tādējādi es mazliet redzu sevis neredzamo pusi. To, kas es arī esmu. Tas parādās katra mākslinieka darbos. Un savādāk viņš nebūtu uzzinājis, kāds viņš ir, ja viņš to nebūtu izdarījis. Tāpēc jau saka, ka darbi īstenībā ir mākslinieka pašportrets. (..) Mēs nevaram nomērīt, kur sākas un kur beidzas māksla. Vai viss ir māksla, ko rada ģēniji? Kas to nosaka? To neviens nevar. Tā ir jušanas lieta.”
* Darbi apskatāmi, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku: anzela.blate@gmail.com
