Keramikas trauku socializācija
Daiņa Pundura darbi Stila studijā 1 0 1
Līdz marta beigām “Stila Studijā 101” Smilšu ielā 10 skatāmi mākslinieka Daiņa Pundura darbi.
***
Dainis Pundurs: “Kā tas mēdz notikt – sākumā ir telefona zvans. Atskan jautājums – vai man būtu ko izstādīt “Stila studijā” Vecrīgā?
Sagadīšanās pēc darbnīcā jau ir kastēs rūpīgi sapakoti darbi – trauki. Šie trauki tapuši aptuveni pirms pusotra gada – vingrinot roku un ar mērķi testēt virsmu nianses, kuras tiktu pielietotas apjomīgāka projekta realizēšanai.
Izklausās saprotami, bet pēc būtības mana iesaistīšanās trauku veidošanā nav tik viennozīmīga. Īpaši ņemot vērā to, ka vairāku gadu garumā darbnīcā tapuši darbi divām personālizstādēm “Medus mānija” (2012), “Porcelāns un apzinātie sapņi” (2017–1018), kuri ir abstrakti no keramikas materiāla veidoti objekti, un tie nav saistīti ar trauka ideju.
Laika gaitā ir apstiprinājies novērojums, ka trauka veidošana man ir neatliekama, sezonāla parādība – atgriešanās pie saknēm un sākotnējās estētiskās izglītības pamatiem. Un “pamati” nav tikai metafora, jo izglītība mākslās raksturojama sekojot shēmai – pagrabstāvā darbs uz podnieku ripas (Latgales funkcionālo un dekoratīvo trauku studijas), pirmajā stāvā klasiskā veidošana, otrajā stāvā gleznošana, trešajā stāvā tiek zīmēta ģipša galva, piemēram Zevs. Un starp stāviem ir jāmācās mākslas vēsture.
Pirmajās manās personālizstādes trauka ideja ir bijusi būtiska un organiska radošās izaugsmes sastāvdaļa . Šo agrīno meklējumu posmā trauks tika uztverts kā maksimāla ekspresija, kā jauna teorija par visu – trauks kā abstrakts apjoms, kurā ietilpst “totalitāte”. Kāpēc ne? Piemēram, šķīvis uz kura tiek pasniegts “viss”. Šajā radošās darbības posmā iegūtās atziņas aizvien turpina izraisīt impulsus trauku ideju laukā.
Runājot par materiālu un procesu – māla trauka virpošana man ir relaksējoša prakse, jo tā nav podnieka (izgatavotāja) darbība. Virpojot māla trauku, izbaudu savas rokas, gluži tikpat kaislīgi kā daži indivīdi izbauda viedtālruņa spožās virsmas glāstīšanu. Iemesls ir kaisles vergs. To esot teicis Deivids Hjūms.
Darbu eksponēšana stila studijā ir jauna pieredze, par kuru pagaidām vēl nav uzplaiksnījusi apzināta refleksija. Bet noteikti no tā visa varētu rasties pozitīvas atklāsmes visiem iesaistītajiem. Keramikas trauki socializējas, tā vietā, lai pavadītu laiku tumšā kastē. Un varbūt turpmāk tiem pavērsies iespēja jaunai dzīvei kādā interjerā, kurā to klātbūtne izraisīs kādu īpašu, tikai keramikai raksturīgu estētisku rezonansi.”
Foto: Andžela Blate
