Vingrinājumi ir aktīva horeogrāfija

05.12.2023

Fotoieskats MAREUNROL’S personālizstādē “Izpētes darbs: Neredzamie vingrinājumi” Rīgas Mākslas telpā / Izstādē skatāma līdz 29. decembrim

Līdz 29. decembrim Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē skatāma laikmetīgās modes un mākslas dueta MAREUNROL’S personālizstāde “Fieldwork: Invisible exercises/ Izpētes darbs: Neredzamie vingrinājumi”.

“Šī ir līdz šim vērienīgākā autoru vizuālo darbu reprezentācija, kurā māksla izgaismojas kā sajūtu telpa - vizuālās izteiksmes līdzekļi, pakļauti mākslinieku radītajam konceptam, ir iedarbīgākais instruments patiesības vēstīšanai. Runa ir par tādu patiesību, kas spēj izurbties pat cauri stereotipu un virspusēju priekšstatu izveidotiem uzslāņojumiem, tādēļ izstādes ietvaros abiem māksliniekiem īpaši svarīgi ir atklāt savas dziļākās intereses un profesionālo dzīvesstāstu.

Ekspozīciju veido dažādu mediju mākslas darbi un visu telpu caurvij nesinhronizētas skaņas instalācijas, kas tiecas izjaukt citādi starp darbiem pastāvošo harmoniju. Izstāde konceptuāli veidota kā ceļš caur vairākiem etapiem / idejām, kuras simbolizē MAREUNROL’S pašreizējo vizuālo praksi - divas ieejas abu mākslinieku radītajā vidē apzīmē cikla sākumu un ar to saistīto izvēles pieņemšanu; daba saskarsmē ar pilsētvides turbulenci rada kustīgu bilžu ainavu, kurā cilvēks ir tēlnieciski veidots mākslas darbs. Meditācija par radīšanu motivē apdomāt patiesības principus un meklēt skaisto, taču tas nereti var novest pie radošas izdegšanas. Tam seko pacēlums, sagurums, tiekšanās pēc nezināmā. Izstāde ir vizuāla mākslinieku darba dienasgrāmata, kas vistiešākajā veidā ļauj apzināties mākslas tapšanas procesualitāti - neredzamos prāta un prakses vingrinājumus. Gaismas eja virza uz noslēgumu, vai kārtējā cikla sākumu. Kustība un tālāka vingrināšanās ir neizbēgama.

Izstādes kuratore ir Auguste Petre.

“Vingrinājumi ir aktīva horeogrāfija.

Kustība metafiziskā telpā, kurā vizuālās izteiksmes līdzekļi (pakļauti mākslinieku radītajam konceptam) ir iedarbīgākais instruments tādas patiesības vēstīšanai, kas spēj izurbties caur stereotipiem un virspusējiem, automātiski ģenerētiem priekšstatiem. Tad lūk, šie vingrinājumi ir kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Lai kur tiktu virzīti darbi, tie reflektē par esošiem kontekstiem un subjektīvu mērķu īstenošanu. Pārsvarā šie vingrinājumi ir neredzami un reizēm, lai tos kāds pamanītu, ir jāuzspēlē ārišķīgs teātris. Taču pēc būtības, tie ir instruments pašizaugsmes motivēšanai.

Māksla ir sajūtu telpa, kurā, nepārtraukti meklējot skaisto, tiek radīts konteksts. Turbulence ir stāvoklis, kas neregulārs gan laikā, gan telpā. Radītājam tas reizē ļauj būt daļai no procesa, un ieņemt arī novērojošu pozīciju. Meklējot caur nezināmo, atklājas jebkuras darbības, lietu uztveres cikliskums, kā arī patiesais, dzīvais, vērtīgais. Skaistums ir vienlīdzīgs ar apziņu par jauna ceļa esamību. Virzies, risini, analizē. Ja vari - radi. Katrs jaunais process izriet no iepriekšējā posmā uzkrātas pieredzes, taču atkārtošanās ir neiespējama.

Divas ieejas abu mākslinieku radītajā vidē apzīmē cikla sākumu un ar to saistīto izvēles pieņemšanu; daba saskarsmē ar pilsētvides turbulenci rada kustīgu bilžu ainavu, kurā cilvēks ir tēlnieciski veidots mākslas darbs. Meditācija par radīšanu motivē apdomāt patiesības principus un meklēt skaisto, taču tas nereti var novest pie radošas izdegšanas. Tam seko pacēlums, sagurums, tiekšanās pēc nezināmā. Izstāde ir vizuāla ikdienas darba dienasgrāmata, kas vistiešākajā veidā ļauj apzināties mākslas tapšanas procesualitāti - neredzamos prāta un prakses vingrinājumus.

Gaismas eja virza uz noslēgumu. Vai kārtējā cikla sākumu?

Kustība un tālāka vingrināšanās ir neizbēgama.”

Piedāvājam fofoieskatu izstādē.

Foto: Kristīne Madjare