«Te viss ir daudz pozitīvāk»
Saruna ar pazīstamo NFT kolekcionāru no Igaunijas Edgaru Aronovu
“Visi kolekcionāri mileniāļi ir investori. Daudzi būmeru paaudzes kolekcionāri iegādājās mākslu kā zināmu indulgenci, nodarbodamies ar sava veida reputācijas atmazgāšanu ar mākslas palīdzību. Mileniāļiem šādas vajadzības vispār nav, viņi nevēlas sevi no kaut kā atmazgāt, viņiem tas ir pie kājas. Ieguldīdami viņi it kā atbalsta projektu kopumā – komandu, programmēšanu, mākslu, taču šādu cilvēku šajā sfērā ir 20%, pārējie ir vienkārši “tūristi”, kas seko ažiotāžas vilnim. Un te, protams, pastāv loterijas elements – kā jau vispār kriptosfērā, kur galvenais likums ir nepirkt, netērēt vairāk, nekā esi gatavs zaudēt.” Tā man stāsta Tallinas galeriste Olga Temņikova, ar kuru sazvanījos pirms sarunas ar Edgaru Aronovu, NFT kolekcionāru un cilvēku, kurš kopā ar Olgu un viņas galerijas māksliniekiem augusta sākumā laida klajā NFT kolekciju Mutagen, kas trīs stundu laikā tika izpārdota par aptuveni 1,4 miljoniem ASV dolāru.
No citām kolekcijām, kas regulāri tiek piedāvātas NFT tirgū, šī atšķiras ar to, ka tās objektus ir radījuši institucionāli atzīti mākslinieki, kā Tommy Cash vai Katja Novikova, kuri no galerijas Temnikova & Kasela saņēma aicinājumu padomāt par šo jauno virzienu mākslā un tās tirgū.
Ilja Karilampi. ANTI-BURN MUTAGEN GOPNIK. Mutagen kolekcija
Kopējā tendence ir pilnībā skaidra: no “datorfrīku izklaides” NFT māksla vispirms pārvērtās par īstu ažiotāžas epicentru ar ziņām par gigantiskām summām, bet tagad šai strauji, ar neticamu ātrumu augošajai jomai sāk pievērst uzmanību mākslas institūcijas. Piemēram, NFT mākslai veltīta izstāde “Neredzamais ēters” tiek gatavota Valsts Ermitāžā Sanktpēterburgā, kur ar to strādā pazīstamais kurators un laikmetīgās mākslas pazinējs Dmitrijs Ozerkovs. Stāstīdams par topošo projektu, viņš raksta: “NFT ir gan jauns mākslas pastāvēšanas veids, gan jauna kolekcionēšanas forma. Savstarpēji neaizvietojams tokens (NFT – non-fungible token) nav mākslas darbs vecajā, analogajā nozīmē, bet gan ir digitāla faila (foto, video, audio vai kādā citā formātā) kopija, kas kā digitālās uzskaites vienība ir ievietota blokķēdes reģistrā. Tokena būtība ir koda unikalitāte un savstarpēja neaizvietojamība: īpašnieka informācija ir tā neatņemama vērtība un var tikt pārdota tālāk sistēmas ietvaros ar viedā kontakta, proti, digitāla kontrolprotokola palīdzību. Tokens nevar nevienam nepiederēt: īpašumtiesības uz šo mākslu ir kļuvušas par mākslas būtību… Kolekcionēšana vienmēr ir mainījusi savas formas. Līdz ar avangarda un konceptuālisma rašanos, stājglezniecības darba – mākslinieka meistarības pierādījuma – iegūšanu savā īpašumā nomainīja objekta – mākslinieka oriģinālās idejas konceptuāla simbola – iegūšana. Šķiet, pašlaik iestājas jauns etaps – atteikšanās no idejas par labu iegūšanai savā īpašumā. Subjekta īpašumtiesības uz digitālu aktīvu ir svarīgākas par paša aktīva objektīvajām īpašībām.”
Vienlaikus Dmitrijs Ozerkovs, tāpat kā daudzi citi atzītu mākslas institūciju eksperti, uzskata, ka pašlaik NFT mākslas vilnim ir diezgan zema mākslinieciskā kvalitāte, kas neizbēgami uzlabosies “kā ārējā efekta, tā arī tehnoloģijas filozofisko dziļumu meklējumu līmenī”.
Nik Kosmas. UNIVERSAL LESSON. Mutagen kolekcija
Rodas interesanta nianse. Kā uzskata Olga Temņikova, tos, kas patiešām “dzīvo” NFT pasaulē, ne pārāk interesē “lielās”, institūciju un dažādu “topu” pasaules ekspertu viedoklis. Un tas šiem jaunajiem “Mežonīgajiem Rietumiem” piešķir savdabīgu burvību un svaigumu. Pastāv arī savi veiksmes kritēriji. “Kāds ir veiksmīgs NFT projekts? Tie ir trīs aspekti. Atpazīstamība. Rarity, retums. Un community, kopiena. Pastāvīga saziņa tērzētavās vai programmā Discord – par to, kas tas ir, ko tas vispār nozīmē, kurš paspējis nopirkt un kurš par cik pārdevis,” stāsta Olga. Lai gūtu veiksmi NFT pasaulē, ir jābūt tās daļai ne tikai formāli. Un te kritiski svarīga kļūst “ceļveža” loma, kurš spēs prezentēt jauno kolekciju, kaut kādā ziņā kļūt par tās galvotāju.
Projektam Mutagen par šādu kriptoinsaideri kļuva Edgars Aronovs. “Viņš ir NFT kolekcionārs, un tieši tāpēc mēs veidojām šo projektu kopā ar viņu,” stāsta Olga. “Viņam piemīt kolekcionāra mentalitāte. Šī iedzimtā trauma (smejas).” Ar digitālo biznesu Edgars nodarbojas jau sen, viņa portfolio ir vairāki apjomīgi jaunuzņēmumu projekti, un kriptopasaulē viņš nepavisam nav jaunpienācējs. Mēs sazinājāmies ar Google Meet palīdzību, un Edgars laiku pa laikam ļāva man aplūkot sava klēpjdatora ekrānu un to kas tajā redzams, lai paskaidrotu vai ilustrētu kādas sava stāstījuma detaļas.
Edgars Aronovs
Cik ilgi jūs aktīvi strādājat jaunuzņēmumu un digitālā biznesa jomā?
Apmēram 10-12 gadus. Kompānijas, ko dibināju, bija diezgan specifiskas. Pirmā nodarbojās ar zinātnisko pētījumu jomu. Mums bija dažādu jomu pētnieku grupa, ko mēs sasaistījām ar valdību struktūrām, kas vēlējās atbalstīt viņu pētījumus. Otrā, ar kuru strādāju arī patlaban, dibināta pirms gada, to sauc Eventornado, un tā ir paredzēta hakatonu organizētājiem (hackathon no vārdiem hacker + marathon – forums izstrādātājiem, kurā noteiktā laika posmā dažādu nozaru speciālisti kopīgi risina kādu problēmu – red. piez.). Mēs izveidojām platformu, kas būtiski atvieglo visu procesu.
Tāpat esmu diezgan aktīvs kripto jomā un pakāpeniski pāreju uz pilna laika aktivitāti šajā virzienā. Un tas ietver arī interesi par NFT.
Kāds ir jūsu fokuss šajā jomā?
Tas ir diezgan plašs. Tās ir gan finanšu lietotnes, gan NFT, kas, protams, ir ļoti interesanta parādība. Pirms tam cilvēki, kas darbojās kriptopasaulē, bija sava veida gīki, tā bija nišas lieta tiem, kas interesējās tieši par finansēm, kriptovalūtu. Taču tagad šajā kriptopasaulē tiek iesaistīta arī kultūra, un, pateicoties NFT, tai pievēršas cilvēki, kas neko daudz nezināja par bitkoiniem un tamlīdzīgām lietām. Un šādu jaunpienācēju ir ļoti daudz.
Kā uz NFT raugāties jūs pats – vai jūsu attieksme pret šo jomu ir arī emocionāla?
Protams. Sākumā es pat nedomāju, ka tā aizraušos. Es iegādājos diezgan daudz NFT un nevēlos tos pārdot, man ar tiem ir izveidojusies emocionāla saite. Un NFT kopiena pati ir ļoti pievilcīga, šī vide ļoti atšķiras no kriptovalūtu vides, kur cilvēki ar dažādām idejām nemitīgi cīnās cits pret citu. Te viss ir daudz pozitīvāk.
Kādus NFT kolekcionējat jūs pats?
Ir vairāki NFT tipi. Pašlaik ļoti populāra ir ģeneratīvā māksla. Tā gan nav jauna parādība – tā ir māksla, kas radīta ar datora, programmēšanas palīdzību. Taču līdz ar kriptoēras iestāšanos tā kļuvusi populārāka. Te lieta ir tāda, ka izstrādātājs un mākslinieks (reizēm tas ir viens un tas pats cilvēks) rada kodu un izliek to Ethereum, digitālā vidē, kas ir nepārtraukta un nekad neapstājas. Un, kad kods ir izlikts, neviens to nevar mainīt, pārrakstīt vai apturēt – arī šī koda autors pats. Un kolekcionāri sāk “kalšanu”/ minting, izmantojot šo kodu, mākslinieks it kā nodod kontroli pār sava mākslas darba izskatu. Kolekcionāri nospiež pogu, kas aktivizē šo kodu un tādējādi rada darbu, kas jau ir neatkarīgs no mākslinieka. Mākslinieks var tikai minēt, kā tieši izskatīsies šī fināla versija.
Mākslinieka Tailera Hobsa (Tyler Hobbs) projekts Fidenza debitēja platformā Art Blocks jūnijā. 999 šīs kolekcijas darbu ar izliektiem krāsu blokiem, kas veidoti pēc nejaušības principa saskaņā ar Hobsa izstrādātu algoritmu, tika piedāvāti par 0,17 Ethereum gabalā (ap 400 dolāriem pēc tābrīža vērtības). Tagad tālākpārdošanas tirgū OpenaSea to cena ir 1000 Ethereum (ap 3,5 miljoniem dolāru) gabalā.
Proti, NFT kolekcionāri iegādājas nevis kodu, bet tieši šos konkrētos koda produktus?
Jā!
Un šī “produkta” variāciju var būt tikpat daudz, cik pircēju?
Jā, apmēram tā. Tomēr variāciju kopējais skaits ir ierobežots. Es ko parādīšu… Mirklīti. Lūk, NFT tirdzniecības platformā OpenSea ir ļoti populārs projekts Fidenza. Mēs redzam konkrētus attēlus, tos kāds jau ir “izkalis”, tie kādam jau pieder. Taču tas ļauj mums saprast kopējo stilu un elementu kopumu, un mēs varam aptuveni iedomāties, ko iegūsim. Godīgi sakot, es pat nezinu, kāpēc ģeneratīvā māksla ir tik populāra, iespējams, tieši tāpēc, ka mākslinieks pirmoreiz vēsturē nodod citiem kontroli pār sava darba gala veidolu. Un, kad kods ir radīts, neviens nespēj to apturēt.
Cits NFT mākslas tips ir profila attēli. Un tirgū pastāvīgi tiek piedāvātas NFT kolekcijas tikai no tiem, piemēram, tie var būt attēli ar dzīvniekiem. Neesmu līdz galam drošs, ka to var nosaukt par mākslu. Bet tas ir tas, ko iespējams kolekcionēt.
CryptoPunks izstrādāja divu kanādiešu programmētāju, Meta Hola un Džona Vatkinsona, komanda Larva Labs. Tā kļuva par pirmo NFT kopienu – sēriju no 10 000 pikseļu simboliem, kas parādījās 2017. gadā. Vēlāk CryptoPunks profila attēli kļuva par statusa simbolu, atsevišķi sērijas attēli tika pārdoti par miljoniem dolāru. Tādējādi tika pavērts ceļš arī citām NFT kopienām.
Kā pokemonu kartiņas…
Jā, tieši tā. Iespējams, lielākais šāda veida veiksmes stāsts NFT pasaulē ir CryptoPunks. Augstākās cenas par šiem attēliem sasniedza 7 miljonus dolāru.
Tā ir mākslinieku grupa?
Jā. CryptoPunks izstrādāja divu kanādiešu programmētāju, Meta Hola un Džona Vatkinsona, komanda Larva Labs. Un viņu darbus pavisam nesen pārdeva izsoļu nams Christies. Viņi bija NFT pionieri (jo šo žanru sāka attīstīt agrāk nekā tika īstenoti 99,9% NFT projektu, un viņi devuši vislielāko ieguldījumu šī virziena attīstībā). Bet tīri tehniski viņi nebija pirmie, jo pirms viņiem daži NFT jau bija radīti, tomēr neviens no tiem nekļuva tik populārs, cik viņu darbi. CryptoPunks pirmie darbi parādījās pirms 3-4 gadiem, kad ap NFT vēl nebija radusies tāda ažiotāža. Tāpēc tiem ir arī sava veida vēsturiskā vērtība šai jomā. Tās, ja drīkst tā teikt, ir NFT pasaules Monas Lizas. Augsta vēsturiskā vērtība un augstas cenas. Visdārgāk pārdotais darbs CryptoPunks maksāja 7 miljonus dolāru, kas ir rekordcena, kas līdz šim samaksāta par NFT darbu.
CryptoPunks #9552
Oho!
Tomēr, manuprāt, 95% vērtības ir saistīta tieši ar vēsturisko nozīmi. Pirms gada vai diviem cenas bija daudz zemākas. Patlaban, ja tev ir profilbilde no CryptoPunks, cilvēki uzreiz raugās uz tevi citādi, ar daudz lielāku cieņu. Tāpēc tas ir arī statusa jautājums.
Cits interesants projekts ir Art Blocks, ģeneratīvās NFT mākslas vadošā platforma. Tur mākslinieki var laist klajā savas kolekcijas, ir arī īpaši kūrētas kolekcijas.
Parasti vienā kolekcijā ir vairāki tūkstoši NFT. Tie nedaudz atšķiras, taču ir vienas sistēmas radīti, tikai ar dažādiem parametriem.
Es lasīju, ka pēdējā laikā NFT tirgus ir mainījies – kolekciju cenas ir sarukušas, bet ne aktivitātes krituma dēļ, gluži pretēji, piedāvājumā parādās arvien vairāk kolekciju un aktivitāte tikai pieaug, tomēr cenas kļūst pieejamākas, demokrātiskākas.
Nedaudz ir mainījies fokuss… Lieta tāda, ka sistēmā ir iebūvēta automātiska procentu atskaitīšana autoriem no katras NFT tālākpārdošanas – no 5 līdz 15 procentiem. Ideja tāda, ka autors, mākslinieks, izstrādātājs var pelnīt bezgalīgi. Tagad jēga drīzāk ir piedāvāt kolekciju lētāk, lai katrs, kas vēlas, var kaut ko iegādāties. Un tad, ja kolekcija izrādīsies veiksmīga un tās vērtība augs, jūs iegūsiet daudz vairāk tieši autoratlīdzībās.
Taču salīdzinājumā ar citiem NFT objektiem NFT māksla joprojām ir dārga joma – kolekciju sākotnējās cenas vienalga svārstās vairāku miljonu dolāru robežās. Un veiksmīgas kolekcijas nav tikai mākslinieka, bet arī izstrādātāja, kopienas menedžera darbs, tas ir īsts mārketings. Kaut kādā ziņā tas atgādina jaunuzņēmumus. Darbs ar kolekciju nenozīmē tikai radīšanu un pārdošanu, tās vērtība ir jāuztur vai jāpaaugstina arī pēc tam. Tas ir pastāvīgs darbs ar kopienu, saziņa, informācijas un viedokļu apmaiņa. Bez tā visa kolekcijai vispār nebūs nekādas vērtības.
The Meebits – Larva Labs jaunā 3D kolekcija
Proti, ja esmu mākslinieks, man noteikti nepieciešams programmētājs, kas manām vajadzībām izstrādās kodu…
Tas nav obligāti, ir arī platformas, kas to paveiks jūsu vietā – jūs augšupielādēsiet savu attēlu, bet platforma to pārveidos Ethereum, un jūs varēsiet to pārdot. Proti, principā tirgū var tikt piedāvātas gan kolekcijas, gan atsevišķi darbi.
Bet kontakts ar kopienu ir vissvarīgākā pozīcija. Reizēm NFT rada kāda slavenība, bet neviens šos darbus nepērk. Kriptokopiena nav nemaz tik liela, un nav tik grūti ar to sazināties. Kad man jautā, ar ko šai ziņā būtu jāsāk, es saku – ieejiet tviterī, piesekojiet visiem kolekcionāriem, sazinieties ar viņiem un pārdodiet savus darbus. Tieši tviterī savā starpā komunicē vairums NFT kolekcionāru.
Interesanti, ka tas atgādina tradicionālā tirgus modeli, kur pārdevēji nemitīgi komunicē, slavē savu preci, vienkārši kontaktējas ar cilvēkiem. Ļoti cilvēciska pieeja patiesībā…
Jā, un vispār cilvēciskais faktors te ir ļoti svarīgs. Kolekcionāri pērk, jo viņi zina, kas par personu vai cilvēku grupu ir aiz konkrētā darba, ne tikai tāpēc, ka tas vizuāli iepaticies. Ja vēlaties gūt viņu pieprasījumu, jums jāiepazīstina ar sevi, savu darbu, jāpierāda, ka kopiena jums ir svarīga, ka vēlaties tajā palikt un radīt darbus arī nākotnē.
Interesanti, jo man likās, ka kriptopasaule ir diezgan anonīma, un visi slēpjas aiz lietotājvārdiem un profila attēliem.
Protams, tu vari būt arī anonīms.
Proti, nevienu neuztrauc, kas tu esi reālajā pasaulē, svarīga ir tava loma kopienā?
Tieši tā!
Lūk, piemēram, ģeneratīvās mākslas projekts Pulsquares (augstāk: video no vietnes pulsquares.art – red. piez.), ļoti populāra augstas kvalitātes kolekcija, viena no manām mīļākajām. Tās radītājs ir anonīms zinātnieks no Brazīlijas, kuru jau ļoti sen interesē fraktāļi un kompleksās sistēmas. Mēs nezinām, kas viņš ir, mēs zinām tikai lietotājvārdu. Cilvēki ir centušies noskaidrot šo identitāti, taču tas nav izdevies. Un tas ir pilnīgi normāli, kriptopasaulē tas ir diezgan ierasti, te svarīgākais ir tas, ko tu radi. Tomēr sākt no nulles kā anonīmai personai ir daudz grūtāk – ir jāvelta lielas pūles, lai pārliecinātu par savu darbu vērtību.
Pulsquares gadījumā anonīmais radītājs savu pirmo kolekciju piedāvāja bez maksas. Tie bija 1000 NFT. Cilvēki ievēroja šo projektu, secināja, ka šis čalis zina, ko dara. Tā nu par NFT no savas otrās kolekcijas viņš jau prasīja nelielu maksu…
Bet vai jūs pats kriptopasaulē operējat ar savu īsto vārdu?
Jā, ar īsto vārdu. Daudzkārt esmu aizdomājies, vai nepāriet uz pilnībā anonīmu statusu (smejas), tomēr joprojām darbojos ar savu īsto vārdu.
Nik Kosmas. BODYHUNTER E02. Mutagen kolekcija
Kā saprotu, sadarbībā ar Olgu Temņikovu un projektu Mutagen jūsu uzdevums bija piešķirt kolekcijai vērtību kriptokopienas acīs?
Tā kā man ir zināma popularitāte šai jomā, man bija vieglāk pastāstīt par šo kolekciju un tās ideju. Jo īpaši tādiem pašiem kolekcionāriem kā es pats.
Principā NFT jomā pieejas ziņā pastāv divi projektu tipi. Viens ir saistīts ar tehnoloģijām, aiz kurām stāv tikai programmētāji izstrādātāji. No otras puses, ir mākslinieciski augstvērtīgi projekti bez īpašas programmēšanas, tie vienkārši ir pārveidoti NFT formā. Mēs vēlējāmies iet vidusceļu, gribējām iesaistīt laba līmeņa “tradicionālos” māksliniekus un savest viņus kopā ar augsta līmeņa izstrādātāju, un izveidot patiešām kvalitatīvu kolekciju. Mēs piedāvājām 4096 NFT, no kuriem 40 (ar nosaukumu Genesis) turklāt “mutējas” - katrs 256 iespējamajās variācijās.
Kas bija pircēji?
Galvenokārt individuāli kolekcionāri, taču bija arī cilvēku grupas.
Projekta aprakstā parādās informācija, ka “Mutagen apvieno nejaušību un taisnīgumu, tā kā projekta pamatā ir jauns vērtības atribūcijas modelis: Expected Value Pool, gaidāmais vērtības kopfonds.” Kas ar to domāts?
Runa ir par to, kā jūs grasāties pārdot savu kolekciju – ar fiksētu cenu par katru NFT objektu vai arī cena mainīsies atkarībā no pārdošanas gaitas. Agrāk populārs bija modelis, kurā cena paaugstinājās ikreiz, kad kāds iegādājās NFT no kolekcijas. Proti, ja es nopērku 20 NFT no kolekcijas, bet jūs veicat pirkumu uzreiz pēc manis, tad tikpat daudz NFT jums izmaksās dārgāk. Cena tika nemitīgi celta augstāk un augstāk. Tas nav pārāk efektīvs modelis, tas balstīts uz FOMO (Fear of Missing Out) jeb bailēm kaut ko palaist garām vai nokavēt. Cilvēki domā: “Ja nenopirkšu tagad, vēlāk būs daudz dārgāk – jau pēc minūtēm desmit.” NFT kopiena vairs nepraktizē šo modeli un cenšas no tā izvairīties. Daudz populārāks vērtības noteikšanas veids ir fiksēta cena. Jūs sakāt: “Lūk, mana kolekcija, ko veido 4000 NFT, katrs maksā 200 dolāru.” Un, kamēr tā nav izpārdota, ikviens var nopirkt NFT par šiem pašiem 200 dolāriem. Savukārt “gaidāmās vērtības kopfonda” modelis ir kas cits. Lieta tāda, ka NFT kolekcijās ir retāki un mazāk reti darbi. Un mūsu gadījumā cena var mainīties atkarībā no vēl pieejamo retāko darbu skaita. Lūk, ir 4000 NFT, un kāds nopērk 500 no tiem. Ja šie 500 ir ļoti reti un īpaši, tad kopfonda atlikusī vērtība jau ir mazāka, jo retākie darbi jau ir nopirkti. Un tad nākamajam pircējam cena jau ir zemāka.
Svarīga nianse šajā gadījumā ir tāda, ka jūs precīzi nezināt, ko tieši pērkat, tas ir kā loterijā. Kad jūs iegādājaties kaut ko no apritē esošas kolekcijas, jums ir aptuvens priekšstats, kā darbi izskatās, bet tas, ko jūs iegūstat, ir nejaušības rezultāts. Un tāpēc daudzi pērk, cerēdami uz veiksmi, jo, ja jums gadīsies rets NFT, jūs varēsiet to nopirkt par 300 dolāriem, bet pēc mēneša pārdot par 100 tūkstošiem. Ja jums ļoti paveiksies.
Te svarīgs ir šis retuma elements. Un tas, kā saprotu, tiek īpaši programmēts.
Jā, tas ir pilnībā mākslīgs! Piemēram, ir ļoti vienkāršs un amizants gadījums ar Pudgy Penguins. Tiem ir noteiktas proporcijas. Mēs skatāmies uz “ādas” opciju, un te ir tāds parametrs kā “zelta āda”. Kopā ir 8888 pingvīnu, un kolekcijas veidotāji ir nolēmuši, ka starp tiem būs 44 zelta pingvīni.
“Pudgy Penguins (Tuklie pingvīni) ir kolekcija, ko veido 8 888 nejauši ģenerēti NFT Pudgy Penguin blokķēdē Ethereum. 8 888 Pudgy Penguins veido mūsu kopienu, kas pazīstama ar nosaukumu The Huddle. Mūsu pingvīni ir apaļīgi, piemīlīgi, jautri un nedaudz dumji. Tuklie pingvīni ir zināmi kā pārāk centīgi zivju ēdēji un leģendāru mēmju radītāji." Tā vēsta informācija vietnē pudgypenguins.io. Attēlā – Pudgy Penguin #6834
Tas ir tā diezgan burtiski… No zelta ir dārgāk!
Jā! (Smejas.) Un cilvēki domā – tikai 44! Retums! Turklāt zelta pingvīni izskatās labāk.
Tomēr, protams, šīs ir ļoti vienkāršs piemērs. Viss var būt daudz sarežģītāk un ar cita līmeņa mākslas darbiem. Tas kļūst īpaši svarīgi tieši tālākpārdošanas tirgū, kad cilvēki jau redz, ko tieši pērk, bet, kad kolekcija ir tikko nākusi klajā, pircēji savus pingvīnus saņems pēc nejaušības principa.
Bet ko jūs domājat par projektā Mutagen iesaistītajiem māksliniekiem – jūs viņus izraudzījāties kopā ar Olgu vai arī tā bija viņas atbildība projektā un jūs pārāk neiejaucāties atlasē?
Jā, tā galvenokārt bija viņas atbildība. Es vēl tikai iepazīstu tradicionālo mākslas pasauli, pirms tikšanās ar Olgu es tajā ne pārāk labi orientējos. Viņa nodarbojās ar māksliniecisko pusi, bet mans uzdevums bija ievest mākslinieku radītos darbus NFT pasaulē – atrast izstrādātāju un piedāvāt tos tirgū.
Katja Novitskova. PDB MUTANT 01 & PDB MUTANT 06. Mutagen kolekcija
Vai esat apmierināts ar rezultātu?
Jā, esmu apmierināts, pircēju vidū bija diezgan nozīmīgi un aktīvi kolekcionāri. Bet mums priekšā vēl ir daudz darba. Mums jāpromotē projekts, jau radītā un izpārdotā kolekcija. Jāturpina uzturēt tās vērtība. Taču mēs apsveram arī iespēju radīt jaunas kolekcijas nākotnē.
Proti, atšķirībā no ierastā mākslas tirgus jums jārūpējas par jau pārdotu mākslu?
Jā, un ne tikai vienkārši jārūpējas, bet jādara tas publiski, lai citi redzētu, ka mums rūp mūsu kolekcija, ka joprojām atbildam par to. Ja pēc kolekcijas radīšanas dodaties 6 mēnešu ilgā atvaļinājumā, tā, iespējams, vienkārši paklusām nobeigsies. (Smejas.)
Tā ir ļoti radoša un interesanta pasaule. Taču daudzi runā arī par to, ka tā nav pārāk draudzīga apkārtējai videi, ka mainings un objektu pārvēršana NFT formā patērē elektroenerģiju, kas ražota, dedzinot gāzi vai ogles.
Daļēji tā ir patiesība, daļēji – mīts. To ļoti patīk apspēlēt virsrakstos. Jā, Ethereum ir nepieciešams liels resursu apjoms, un tā ir tiesa. Bet ar NFT tā nav. Cilvēki domā – ja tu radi NFT Ethereum platformā, tu tādējādi radi vēl vairāk “izplūdes gāzu”. Taču tā nav. Praktiski, radot NFT, jūs nepatērējat vēl vairāk resursu. Jo kā strādā Ethereum? Tā ir blokķēde, kas rada jaunu bloku ik pēc desmit sekundēm, un ikreiz, kad notiek kāda darbība ar Ethereum, dati tiek ierakstīti šai blokā. Šis bloks var ietvert simtiem NFT vai tūkstošiem NFT, vai nulle NFT. Tas nav svarīgi. Nav svarīgi, cik daudz informācijas ietver katrs bloks, tas tāpat tiek radīts ik pēc desmit sekundēm. Tāpēc apgalvojums, ka katrs radītais NFT nozīmē papildu resursus, nav patiess. Savukārt apgalvojums, ka Ethereum patērē resursus, ir patiess. Bet arī tas pakāpeniski atkāpsies no tā. Tuvāko mēnešu gaitā ir gaidāms Ethereum atjauninājums, kas atbrīvosies no šī defekta. Nākamajā gadā tas kļūs aptuveni tūkstošs reižu energoefektīvāks.
Tommy Cash. GOLDEN. Mutagen kolekcija
Bet vai, jūsuprāt, mēs varam sniegt kādas prognozes par tuvākajiem desmit gadiem? Kas notiks ar šo kolekciju vērtību?
Ir tāda problēma, ka patlaban ir tik daudz jaunu pieteikumu, un vairums no šiem projektiem visdrīzāk nespēs saglabāt savu vērtību. Daži projekti, piemēram, CryptoPunks, visticamāk, ne tikai to saglabās, bet pat pieaugs “svarā”. Jo tā ir vēsturiski nozīmīga parādība. Proti, tie projekti, kas arī pašlaik tiek uztverti kā vēsturiski nozīmīgi, noteikti noturēsies. Taču daudzi nonāks pie nulles. Patlaban valda eiforija, parādās daudz jaunu projektu, cilvēki pērk, ne pārāk labi saprazdami, kas tas ir, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka pat nevis pēc 10, bet 3-4 gadiem daudzi projekti zaudēs savu vērtību.
Varbūt tieši tāpēc ir svarīgi, ka šajā spēlē iesaistās mākslinieki ar vārdu un reputāciju?
Tas noteikti nāk par labu, jā. Taču, ja principā raugāmies, kādi projekti izdzīvos un paliks uzvarētājos, tie būs tie, kas turpina strādāt pie savas nozīmes, kas turpina komunicēt ar kopienu un kas radīs jaunus darbus. Apstāties nedrīkst.
Tad nu mēs novērojam noteiktu sprādzienu, un jau pēc 3-4 gadiem uzzināsim, kas no tā visa paliks…
Jā, iespējams, arī manā NFT kolekcijā ir darbi, kuru vērtība būtiski samazināsies. Bet tu nekad to nezini droši. Tas ļoti līdzinās investēšanai jaunās tehnoloģiskajās kompānijās. Tu liec “likmes”, tu pērc to, kas tev patīk, un ceri, ka tas patiks arī citiem. Un ka radītāji turpinās savu darbu. Taču īstenībā tu nevari būt par to pilnībā pārliecināts.
Paldies! Jūs man ļoti palīdzējāt padarīt skaidrāku kopējo ainu! Vēlu veiksmi jūsu NFT!
Paldies!
Titulattēlā – Edgara Aronova profila attēls no kolekcijas CryptoPunks
