12 jautājumi Alnim Staklem
07/12/2012
Fotogrāfs Alnis Stakle (1975) atbild uz “Dienas Duča” jautājumiem. Mākslinieka jaunākā personālizstāde “Vienkāršs stāsts” līdz 2013. gada 11. janvārim apskatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā.
1. Labākais dienas brīdis.
Nav sistēmas. Priecē mirkļi, kuros zinu, ka turpmākajos dienas brīžos nekas nav ieplānots.
2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Manuprāt, māksla balstās padziļinātā interesē par pasauli un sevi pasaulē. Nodarbošanās ar mākslu ir veids, kā saprast sevi un notiekošo ap sevi visplašākajā nozīmē. Izklausās banāli, bet patiesība, jo māksla man liek justies dzīvam.
3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.
Trešajā klasē iegūta un neizdzēšama rēta pakausī no sākumskolas literatūras grāmatas. Tomēr, ja nopietni, tad ļoti daudz fantastisku mākslas darbu ir gadījies sastapt klātienē un pastarpināti ar grāmatu vai interneta starpniecību. Laikam visspilgtākie iespaidi ir palikuši no dažādām filmām. Piemēram, režisoru: Dennis Hopper – Easy Rider (1969); Bela Tarr – Damnation (1988), Satan’s Tango (1994); Michael Hanneke – Funny Games (1997); Alejandro Gonzalez Inarritu – Amores Perros (2000).
4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Kaut kā pašas atnāk. Darbi ir samērā dažādi, un arī “saknes” to idejām ir meklējamas dažādās vietās. Piemēram, sapņu motīvi, bērnības atmiņas, atrastas mantas, kā arī jauši un nejauši uzklausīti stāsti.
5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Marinas Abramovičas Rhythm 0,1974 jeb kaut ko neiegūstamu.
6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Strādāju Rīgas Stradiņa universitātē, lai gan pedagoga darbs neizslēdz daudzas mākslas procesiem līdzīgas kvalitātes.
7. Tu daudz guli?
Aptuveni 8 stundas diennaktī.
8. Vai kaut ko kolekcionē?
Nezinu, vai to var nosaukt par kolekcionēšanu, bet lielā vairumā iepērku grāmatas par fotogrāfiju un laikmetīgo mākslu, kā arī krāju visādus atrastus niekus, kas vēlāk reizēm nonāk izstāžu telpās.
9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Darbnīcas man nav, bet arvien biežāk rodas nepieciešamība pēc palielas telpas, kurā varētu darboties, nošķirot mākslas aktivitātes no ikdienas. Tanī pašā laikā darbnīcas neesamība dabiskā veidā atbrīvo no tradicionālas produktu (mākslas darbu) ražošanas. Viss nāk un iet un reizēm pazūd pat nematerializējies.
Foto: Jānis Deinats
10. Kas tev garšo, kas negaršo?
Patīk Āzijas valstu virtuves, bet šobrīd neatteiktos no Bachalau (portugāļu nacionālais ēdiens no sālītas mencas). Neciešu ēdienus no un ar griķiem.
11. Kas gribēji būt bērnībā?
Vairs īsti neatceros. Droši zinu, ka nebija ambīcijas kļūt par kosmonautu.
12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Ģimene.
