12 jautājumi māksliniecei Līgai Spundei
11/10/2016
4. oktobrī Prāgas Nacionālajā galerijā tika atklāta Startpoint Prize 2016 darbu izstāde. Tajā skatāmi Eiropas mākslas augstskolu absolventu darbi, un tā ir lielākais šāda veida notikums jau kopš 2003. gada, kad izstāde notika pirmo reizi. Šogad starp no 18 valstu 34 skolu jaunajiem māksliniekiem balvas finālā iekļuva 20 autori, viņu vidū arī Līga Spunde (1990), kura šogad pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru Vizuālās komunikācijas apakšnozarē, bet iepriekš studējusi arī Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Sīvā konkurencē Startpoint balvu ieguva Hanna Anberta (Hannah Anbert) no Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijas, bet Līgas Spundes sniegums tika novērtēts ar žūrijas balvu. Otru žūrijas balvu ieguva Londonas Universitātes Goldsmiths mākslas koledžas absolvents Vudži Je (Wuji Ye).
Startpoint izstādē Līga Spunde piedalās ar savu Mākslas akadēmijas diplomdarbu – The Hike (“Pārgājiens”). Tā ir multimediāla instalācija, kas vienpusēji interpretē situāciju, kurā iesaistītas divas personas. Stāsts, kam vajadzēja izdoties, bet kas izgāzās. Instalācija ir šīs interpretācijas makets.
Šis gads māksliniecei ir bijis aktīvs – Līgas Spundes darbus varēja skatīt Rīgas Fotomēneša izstādē “Gleznas un skulptūras” LNB izstāžu zālē, LMA Vizuālās komunikācijas apakšnozares maģistrantūras programmas studentu darbu ekspozīcijā “Apceres apstākļi” Rīgas Mākslas telpā, bet šobrīd izstādē “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” LNMM redzams viņas piedāvātā projekta pilsētvidei makets. 2016. gadā autore piedalījusies arī Igaunijas fotomākslas mesē Tallinā, grupas izstādēs Ancient Relics Barselonā un Disappearance is a Trick festivālā Fotopub Novomestā, Slovēnijā.
Sveicam Līgu Spundi ar iegūto balvu Startpoint izstādē un iepazīstinām ar viņu tuvāk, uzdodot “Dienas duča” jautājumus.
Startpoint Prize 2016 žūrijas balvas ieguvēji Līga Spunde un Vudži Je. Foto no personīgā arhīva
Labākais dienas brīdis?
Kad kaut kas labs ir izdarīts.
Kāpēc nodarbojies ar mākslu?
Jo man ļoti patīk.
Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu?
Grūti pateikt – tādu noteikti ir daudz, bet šķiet, ka bērnībā redzētā filma “Labirints” ar Deividu Boviju likās pārliecinoši bailīga uz ilgu laiku, īpaši, padzirdot par viņa stikla aci.
Līga Spunde. Instalācija The Hike izstādē Startpoint Prize 2016. Prāgas Nacionālā galerija. Foto: Tytus Szabelski
Līga Spunde. Instalācija The Hike izstādē Startpoint Prize 2016. Prāgas Nacionālā galerija. Foto: Tytus Szabelski
Kur darbiem šobrīd rodi idejas?
Šobrīd pārsvarā rodu idejas savā pieredzē, neparastās situācijās un vērojumos.
Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?
Šķiet, būtu prātīgi iegūt tos, kuri priecētu mani ikdienā un veicinātu manu labklājību ilgtermiņā.
Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?
Daudzmaz to pašu, ko citi cilvēki, kas nenodarbojas ar mākslu, taču jāatzīst – man nav tādu sajūtu, ka “nodarbošanās ar mākslu” sevī ietver kaut kādus skaidri zināmus procesus vai darbības, kuras pēc vajadzības var darīt vai nedarīt. Tas tomēr tik lielā mērā ir saistīts ar uztveri un domāšanas procesiem kopumā un tādus brīžus nav iespējams tik vienkārši nodalīt no citām darāmām lietām.
Līga Spunde. Instalācija “Apjukums kaut kur pa vidu”. 2016. Rīgas Mākslas telpa. Foto no personīgā arhīva
Tu daudz guli?
Daudz.
Vai kaut ko kolekcionē?
Nē, pēdējā laikā cenšos vairāk no lietām atbrīvoties.
Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?
Man nav darbnīcas, bet arvien vairāk sāk šķist, ka būtu svarīgi, lai tāda ir.
Kas tev garšo, kas negaršo?
Man garšo augu valsts produkti, bet negaršo dzīvnieku valsts produkti.
Līga Spunde. “Pēc jūsu aiziešanas manai tantei pazuda zelta kaklarota.” No sērijas “Debesīs, cerams, nebesīs”. 2014
Kas gribēji būt bērnībā?
Atceros sapni, ko nosapņoju bērnībā un kas tajā laikā atstāja uz mani lielu iespaidu – man piederēja fabrika, tā atradās lidmašīnā. Fabrika ražoja konfektes, kas pagatavotas no mākoņiem. Tad nu, kamēr lidmašīna/fabrika lidoja, es caur lūku vilku iekšā mākoņus. Pēc tam, nedaudz paaugoties, gribēju spēlēt elektrisko ģitāru, bet rezultātā nācās spēlēt klavieres.
Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.
Visdrīzāk tie būtu trīs radoši cilvēki, kuri ir mani draugi, vai arī tādi, ar kuriem vakara gaitā mēs par tādiem kļūtu.
