Foto

Purvīša balvas 2021 nominācijas. 2020. gada trešais ceturksnis

Arterritory.com

13.10.2020

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2020. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi Skuja Braden izstādi “Samsāra”, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu “Ilgas altāris”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Kaspara Groševa multimediālo instalāciju “Cita istaba”  mākslas festivāla “Cēsis 2020” ietvaros, Līgas Spundes darbu “Neviena svētība par ļaunu nenāks” festivāla Survival Kit 11 ietvaros un Valda Celma kinētiskās skulptūras “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles izstādē “Viss reizē zied”.

Skuja Braden izstāde “Samsāra”, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu “Ilgas altāris”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (14.03.27.09.2020.)

Skuja Braden. "Samsāra". Foto: Didzis Grodzs

“Skujas Braden radošā darbība Latvijas mākslas scēnā iezīmējās kā spilgta, savrupa un neparasta parādība, kas īpaši pamanāma kļuvusi patreiz, sabalsojoties ar pasaulē aktuālajiem feminisma kustības naratīviem un keramikas, kā radošās domas izpausmes veida, renesansi.

Izstādē “Samsāra” ar barokālu vērienu un jaudu grupējās un sablīvējās gan groteski viepļi un laikabiedru portreti, gan makabriskās noskaņās vibrējoši galvaskausi un moralizējošu tikumu un netikumu parāde, gan prostitūtas, geišas, suņi un politiķi. Kultūrvēsturiskas references mijās ar feminisma un kritiskās domas manifestācijām, nekautrējoties no triviālām banalitātēm, kas brīžiem, šķiet, jau pārsniedz labas gaumes robežas. Un, iespējams, vienā brīdī tā visa liekas par daudz. Bet pārsteidzoši, ka tieši šis eksplozīvi barokālais  un manieriski piesātinātais izstādes musturs, kurā savijās visi neskaitāmie stāstu pavedieni un kas ir risināts ar visai arhaiskas tehnikas, nevis jauno tehnoloģiju, palīdzību, rada gandrīz detonējušu efektu, ļaujot ļoti precīzā un mūsdienīgā veidā ieraudzīt šī brīža pasaules grotesko seju, kā arī gandrīz pravietiskā intonācijā izgaismot ārkārtas situāciju, kurai pasaule patreiz virzās cauri,” nomināciju pamato Solvita Krese.

“Pārsteidz ne vien keramikas darbu apgleznojuma tematiskās variācijas, bet arī objektu formveide un neticamā plastika, veidolu veselums, par spīti tam, ka laba daļa no piedāvājuma nav darināti ierastas keramikas simetriskuma robežās. (..) Izstādes spēku rada arī tās konceptuālais uzstādījums. Samsāra ir veselumu apzīmējošs vārds – efektīgs uzstādījums tematiskam kopplānam tik vērienīgai izstādei. Keramikas izstrādājumus pavada teksti; autores tajos brīvā literārā stilā apraksta savus ieskatus par pasauli, darbu, ietekmēm un teorētiskajiem ieskatiem. Budisms ir būtisks Skuja Braden redzējumā, citi iedvesmas avoti nav tik uzskatāmi izcelti, acīmredzami, esat aicināti tos uzmeklēt un izprast paši. Ir patīkami mākslas ekspozīcijā lasīt pašu autoru domas, kuras ir jēgpilni un literāri baudāmi pierakstītas, un sniedz pietiekamu terminoloģisku materiālu izpratnei, mākslas darbiem ierasto atvērtību ierobežo un uzrāda interpretācijas vadlīnijas,” papildina Kārlis Vērpe.

Kaspara Groševa multimediālo instalācija “Cita istaba” mākslas festivāla “Cēsis 2020” ietvaros (25.07.28.08.2020.)

Kaspars Groševs. "Cita istaba". Foto: Kristīne Madjare

“Kaspara Groševa radītajā multimediālajā instalācijā “Cita istaba” daudzslāņainā griezumā atklājās mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par geasamtkunstwerk jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojās ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem, kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kuriem iedvesta jauna dzīvība. Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam. “Citu istabu” iespējams arī aplūkot dialogā ar feminisma kontekstā hrestomatisko Virdžinijas Vulfas romānu “Sava istaba , pārjautājot maskulīnās pasaules uztveres stereotipus mūsdienu sabiedrībā,” vērtē Solvita Krese.

Līgas Spundes darbs “Neviena svētība par ļaunu nenāks” festivāla Survival Kit 11 ietvaros Tērbatas ielā 75, bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā (04.09.04.10.2020.)

Līga Spunde. “Neviena svētība par ļaunu nenāks”. Foto: Madara Gritāne

“Līgas Spundes darbs “Neviena svētība par ļaunu nenāks’’ ir stāsts par pašas autores attiecībām ar garīgām praksēm, kā arī izmanto atsauces uz amerikāņa Deivida Vetera dzīves situāciju, kuru viņam kombinēta imūndeficīta sindroma dēļ mediķu un vecāku lēmuma rezultātā nācās pavadīt iekštelpās. Mākslas darbs skar vairākus jebkurā sabiedrībā būtiskus jautājumus, kas saistīti ar medicīnas sistēmu, kas bieži ignorē pacientu emocionālās un psiholoģiskās vajadzības, ar pārlieku lielu tieksmi pasargāt sev tuvos cilvēkus, ignorējot viņu pašu vēlmes un vajadzības un ieslogot tos savu gaidu egoistiskos “burbuļos” un ar pievēršanos pseido garīgām un apšaubāmām praksēm kā vienīgajam iespējamajam glābiņam. Līga Spunde no izstādes uz izstādi pārliecinoši rāda fenomenālu spēju realizēt savas idejas materiālā, kas tādējādi arī kļūst par vēstījuma sastāvdaļu. Šajā gadījumā darbā redzamie altāra eņģeļi, baltais žogs ar svēto medaljoniem un talismaniem, kā arī mirušās žurciņas, radītas no mīkstām poliuretāna putām, kas ir bieži izmantots materiāls izolācijas procesā, kļūst par metaforu plašākam kontekstam. Videodarbā neitrālā vidē veidotais tēlu dialogs, brīžiem monologs tikai vēl vairāk paspilgtina distances un atsvešinātības sajūtu.

Uzskatu, ka nomināciju pamato Līgas Spundes spēja radīt saturā un formā vienotu telpu, kurā konkrēts stāsts pārtop par metaforu šim vai citam krīzes laikam un tā atstātajiem nospiedumiem uz sabiedrības emocionālo veselību,” pamato Līna Birzaka – Priekule.

Valda Celma kinētiskās skulptūras “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles izstādē “Viss reizē zied” (20.08.–13.09.2020.)

Valdis Celms. "Pozitrons". Foto: Hedi Jaansoo

“RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai šogad.

Kinētiskās lielformāta skulptūras “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai pat laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma,” vērtē Elīna Sproģe.

Valdis Celms. "Dzīvības ritmi". Foto: Hedi Jaansoo

“Kad jau šķiet, ka dialogs starp post-industriālo vidi un post-laikmetīgās mākslu ir ieguvis pašpietiekamu rituālu aprises. Kad liekās, ka visi argumenti un retoriskie paņēmieni jau ir pielietoti. Kad visas manifestācijas ir apliecinātas. Kad, jau šķiet, ka nekas vairs neizraus skatītāju no vieglā transa stāvokļa, tad kā mākslas bezgalīgo svētceļojumu mērķis – Dzīvības ritmi.

Valda Celma darbs koncentrēja visa pēdējā pusgadsimta Latvijas un latviešu mākslas un nācijas garīgo ceļojumu. Lokalitātes un globālisma konteksts; kinētiskās un amatu mākslas (dizaina, mākslinieciskās konstruēšanas, rūpnieciskās mākslas, tehniskās estētikas) estētiskās mijiedarbības; neo-sakralitātes un neo-spiritualitātes izaicinājums industriālās sabiedrības pēdējiem bruņiniekiem un post-kosmiskā metafizika, tas viss piepeši koncentrējās vienā vienīgā mākslas darbā. Vienā darbā, kurš izteica visu, ko tajā brīdī gribējās ieraudzīt. Viss ir pateikts. Dzīvības ritmi,” papildina Dr.Art. Andris Teikmanis.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, un to vidū bija:

-Aļņa Stakles izstāde “Ne zirgs, ne tīģeris” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (27.08.–04.10.2020.)
-Lindas Boļšakovas darbs “Semina futuri – iedīgļi nākotnes līdzāspastāvēšanai’’ tapis sadarbībā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi, DaceiKļaviņu Tēlniecības kvadrinnāles ietvaros Rīgas pilsētvidē (05.–31.10.2020.)
-Ata Jākobsona izstāde “Klātbūtne” Bauskas muzejā (11.09.–06.10.2020.)
-Ievas Iltneres izstāde “Diapozitīvu vakars” galerijā “Mākslas XO” (03.09.–10.10.2020.)

 

EKSPERTI 2019. – 2020. GADĀ

No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore Elīna Sproģe. Viņa nomainīja kuratoru, mākslas teorētiķi Kasparu Vanagu. No 2020. gada 1. janvāra ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci, kuratori Ievu Kalniņu.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, savukārt piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Saistītie raksti