Purvīša balvas 2021 nominācijas. 2019. gada trešais ceturksnis
2019. gada trešajā ceturksnī nominēti Krista un Reinis Dzudzilo un Vika Eksta
15/10/2019
Purvīša balvas 2021 ekspertu darba grupa, izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2019. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, Purvīša balvai, kas tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi Kristas un Reiņa Dzudzilo darbu “ZRwhdZ” un Vikas Ekstas video Тучи как люди (no instalācijas “Nataša”).
Kristu un Reini Dzudzilo darbs “ZRwhdZ” Laikmetīgās mākslas centrā Kim? (22.08.–06.10.2019)
Krista un Reinis Dzudzilo, instalācija ZRwhdZ. Foto no Kim? Laikmetīgās mākslas centra desmit gadu jubilejas izstādes atklāšanas. Foto: Kristīne Madjare
“Kristas un Reiņa Dzudzilo instalācijas “ZRwhdZ” nosaukumā iekodēts teikums no Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” libreta – “Par telpu šeit top laiks”. Audiovizuālās instalācijas pamatā galvenie spēlētāji ir ne tikai Laiks un Telpa, bet arī Mūzika, un pats galvenais – Skatītājs. Dzudzilo darbs ļauj nonākt kabatas formāta mūzikas kastītē, kur, stāvot, sēžot vai guļot uz rotējošās grīdas, laiks un telpa kļūst relatīvi, tāpat kā Exit var pārtapt par ieejas durvīm uz jaunu pieredzi.
Uzskatu, ka nomināciju pamato Kristas un Reiņa Dzudzilo spēja ar lakoniskiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem pietuvoties tam, ko Rihards Vāgners reiz attiecināja uz Gesumtkunstwerk – ideju par pilnīgu eksistences pieredzi, kas realizēta ar mākslas starpniecību,” stāsta Līna Birzaka-Priekule.
“Kristas un Reiņa Dzudzilo veikums, kurš sākotnēji kalpoja par pamatu starptautiskas atzīšanas ieguvei Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnālē par labāko kuratoru koncepciju, ir viens no unikālākajiem Latvijas mūsdienu mākslas veikumiem. Pirmkārt, pats mākslas darbs ir mākslas mašīna. Turklāt nevis pārnestā, savulaik modernistu proponētā, bet tiešā, nepārprotamā nozīme, reprezentējot cilvēka radītās tehnogēnās pasaules pašpietiekamo skaistumu un… atsvešināto mehānisma distancētību. Otrkārt, tā iecere, kombinējot skatuves mākslas, vides dizaina, telpas objektu un mūzikas instrumentu funkcionalitāti un kvalitātes, ir radījusi priekšnoteikumu īstam Gesamtkunstwerk,” papildina Dr. art. Andris Teikmanis.
Vikas Ekstas video Тучи как люди (no instalācijas “Nataša”) grupas izstādē “Kāds sakars” Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova (26.07.–13.09.2019)
Vika Eksta, video Тучи как люди. Publicitātes foto
“Vikas Ekstas video kā nospriegota stīga iezīmē robežu starp inscenēto un reālo, subjektīvo un kolektīvo, grotesko un ierasto, pagātni un tagadni. Šis aizkustinošais un nepiespiestais videodarbs, kurā fiksēta mākslinieces performance Imantas mikrorajonā 90. gadu krievu popmūzikas dziesmas pavadībā, vērš mūsu uzmanību uz popkultūras tiražētajiem stereotipiem par sievišķību. Tas iedrošina prātu, raisa pozitīvas emocijas un vienlaikus rosina pārskatīt mūsu klišejas un aizspriedumus. Operējot ar atpazīstamiem simboliem un personiskām praksēm, šis darbs skatītāja uztveri novirza no gaumes uz patiesuma kategoriju, topot par kolektīvu atbrīvošanas rituālu,” vērtē Ieva Kalniņa.
“Natašas tēlā Vika Eksta iekodē standartizētus uzskatus par Austrumeiropas sievietes izskatu un uzvedību, pārliecinošā veidā portretējot sabiedrības stereotipus. Uzskatu, ka nomināciju pamato Vikas Ekstas spēja caur Natašas tēlu aicināt uz plašāku diskusiju par sievietes identitātes jautājumiem, runāt par sociāli noteiktas uzvedības un izskata jautājumiem, kā arī masu kultūras ietekmi uz cilvēku dzīvēm,” papildina Līna Birzaka-Priekule.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, un to vidū bija:
Līgas Spundes izstāde “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” Laikmetīgās mākslas centrā Kim? (23.08.–06.10.2019.)
Aigara Bikšes izstāde “Zvērīga spēle” galerijā “Daugava” (11.09.–26.10.2019.)
Indriķa Ģelža skulptūras Cēsu Mākslas festivālā (06.07.–18.08.2019.)
Intas Rukas izstāde “Zem tām pašām debesīm” Mūkusalas Mākslas salonā (29.08.–26.10.2019.)
Artura Riņķa personālizstāde mākslas dārzā “Nekurienes vidū” (Rumbciema “Vijolītēs”), kas tika atklāta 2019. gada 10. augustā
Pauļa Liepas izstāde “Dalīšanās” galerijā “Māksla XO” (25.07.–26.08.2019.)
Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, turpmāk publiskosim to ekspertu nomināciju pamatojumus, kas attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst. Ar ekspertu nominācijām par 2019. gada 3. ceturkšņa notikumiem var iepazīties šeit.
EKSPERTI 2019.–2020. GADĀ
No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt arī kuratore Elīna Sproģe. Viņa nomainīja kuratoru, mākslas teorētiķi Kasparu Vanagu.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, savukārt piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, Kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
