Purvīša balvas 2021 nominācijas. 2020. gada ceturtais ceturksnis
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2020. gada 1. oktobra līdz 30. decembrim, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi Ievu Krauli – Kūnu un Elīnu Vītolu par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un mākslas centrā “kim?”; Māri Subaču par mobilo izstādi “Laika ģeometrija” interaktīvajos reklāmas ekrānos pilsētvidē (Kalnciema ielā 17A, Marijas ielā 2, Pērnavas ielā 11, Brīvības ielā 152, Valdemāra ielā 51) un mākslinieka Facebook un Instagram vietnē; Darju Meļņikovu par projektu “Palette” izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un divu gadu periodā un Gļebu Panteļejevu par izstādi “Hormonija” galerijā “Māksla XO”.
Ievas Kraules – Kūnas un Elīnas Vītolas projekts “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un mākslas centrā “kim?”
Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola, darbs “Artist Crisis Center II-B: Fair Gear”, projekts “Mākslinieku krīzes centrs” Foto: Ansis Starks
“Ievas Kraules – Kūnas un Elīnas Vītolas projekts “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā piedzīvojis vairākas transformācijas. Ja sākotnēji tas galerijā “Low” sastāvēja no pašu autoru izveidotas telpas un interjera, kur aizgādībā tika ņemtas 16 citu autoru visdažādākā veida radošās neveiksmes, tad tagad tas pārtapis mugursomā, kļūstot par pārnēsājamu “Mākslinieku krīzes centra” versiju.
Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieču spēja izveidot formā un saturā vienotu projektu, kas divu gadu garumā spējis ļoti trāpīgi uztaustīt mākslas dzīves realitāti un asprātīgā veidā pievērst uzmanību institucionālajam fonam, kas uzbūvēts ap mākslinieku, liekot pārdomāt mākslas veidošanās procesus, kā un kāpēc tiek finansēta māksla, kā arī to, kas nosaka, kurš mākslas darbs tiek parādīts vai neparādīts, nopirkts vai nenopirkts,” izvēli skaidro Līna Birzaka – Priekule.
“Meistarīgi darbojoties ar formu un aicinot citiem māksliniekiem kļūt par radošā dueta projekta līdzautoriem, mākslinieces veiksmīgi paplašina ierastās mākslas teritorijas robežas, piedāvājot gan telpiskus objektus un vides instalācijas, gan veidojot attiecību estētikā balstītas konstrukcijas, gan attīstot sociāli atbildīgu iniciatīvu, kas liek pārjautāt institūciju nozīmi mākslas eko sistēmā,” papildina Solvita Krese.
Māra Subača mobilā izstāde “Laika ģeometrija” interaktīvajos reklāmas ekrānos pilsētvidē (Kalnciema ielā 17A, Marijas ielā 2, Pērnavas ielā 11, Brīvības ielā 152, Valdemāra ielā 51) / (21.–24.12.2020.), mākslinieka Facebook un Instagram vietnē bez laika ierobežojuma
Māris Subačs, izstāde “Laika ģeometrija”. Foto: Druvo Haritonovs
“Māra Subača “Laika ģeometrija” ir projekts, kas apvieno visu to, kas ar mums ir noticis 2020. gadā un pat vēl vairāk.
“Laika ģeometrija” pārnes lakonisko Subača plaknes mākslu publiskajā, digitālajā un lietu pasaules telpā. Mākslinieka emblemātiskie vēstījumi, vizuālo zīmju lakoniskums un memetiskie teksti liekas īpaši piemēroti plaša mēroga intervencei. Tos ir viegli pamanīt, bet grūti aizmirst. “Laika ģeometrija” atrisina vienu no vissenākajiem digitālās mākslas jautājumiem – kā panākt to, lai skatītājs atrastu digitālo mākslu - militāri tiešā veidā. Digitālā māksla pati atnāk pie skatītājiem. Digitālās mākslas interneta un sociālo tīklu ietvara robežas tiek pārvarētas ar aktīvu ielaušanos pilsētas vizuālajā ekoloģijā, izmantojot visagresīvākos mūsdienu vizuālās reklāmas medijus, no kuriem nav iespējams izvairīties – liela izmēra digitālos ekrānus.
Tomēr ir vēl kaut kas, kas būtu jāmin, runājot par Māra Subača mākslu. Mārā Subača māksla ir apveltīta ar humānisma lādiņu. Subača māksla mūs uzrunā vērtību dimensijā, cilvēcisko un garīgo vērtību dimensijā, vienlaikus saglabājot pietāti pret mūsu katra individuāli neaizskaramo vērtību suverenitāti,” pamato Dr.Art. Andris Teikmanis.
Darjas Meļņikovas projekts “Palette” izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.) / divu gadu periodā
Darja Meļņikova, darbs "Palete: Trīskājaina liecība", projekts “Palette”. Foto: Ansis Starks
“Mākslinieces Darjas Meļņikovas eklektiskā instalācija “Palette”, kas savā jaunākajā veidolā skatāma Kim? gada noslēguma izstādē/izsolē, izceļas ar savu viengabalainību un smalkumu detaļās. Pats migrējošās darbu sērijas nosaukums sevī ietver stāstu par dažādu elementu sajaukšanās platformu, kas Darjas gadījumā ir teju desmit gadu laikā rūpīgi izkopta rokraksta rezultāts.
Te satiekas atsauces uz vēsturisku mākslas stilu estētiku – izmantojot arhitektūras, interjera un grafiskā dizaina elementus, kā arī pats mākslinieks un mākslas skatītājs, gadījumos, kad instalācija funkcionē kā bārs. Tajā Darja jauc kokteiļus, kā galveno sastāvdaļu piedāvājot tieši savstarpēja dialoga iespējamību. Šādā veidā “Palette” 2020. gada septembrī-oktobrī tika prezentēta Marseļā, Francijā, Manifesta 13 ietvaros. Skulpturālā instalācija, manuprāt, ir izcils piemērs mākslinieka spējai iejusties jaunā pasaules kārtībā (pārprodukcija, robežu sajaukšanās) un nupat trauksmainajā situācijā, kad par visu vērtīgākais ir satikšanās prieks, un izcelt viesmīlību ne tikai kā mākslas, bet arī cilvēcības atlabšanas jauno stratēģiju,” izvēli skaidro Elīna Sproģe.
Gļeba Panteļejeva izstāde “Hormonija” galerijā “Māksla XO” (15.10.–16.11.2020.)
Gļebs Panteļejevs, izstāde “Hormonija”. Foto: Renārs Derrings
“Panteļejeva izstāde ir amatnieciski smalki nostrādāts un konceptuāli pamatīgs veikums. Skaidrs, ka hormonu vētras cilvēka rīcību neattaisno. Cilvēks ir morāls un saprātīgs dzīvnieks, kurš regulāri pieņem lēmumus un izvēlas. Un mākslinieks to zina. Tāpēc “Hormonijas” uzstādījums ne vien aicina domāt, bet vadā biezoknī, kurā ir vērts saprast pareizas atbildes,” izvēli pamato Kārlis Vērpe.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija:
Sigitas Daugules personālizstāde “Glezniecība” mākslas stacijā Dubulti (13.11.2020.–31.01.2021.);
Diānas Tamanes personālizstāde “Rokas stiepiena attālumā” ISSP galerijā (05.11.2020.–09.01.2021.)
EKSPERTI 2019. – 2020. GADĀ
No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore Elīna Sproģe. Viņa nomainīja kuratoru, mākslas teorētiķi Kasparu Vanagu.
No 2020. gada 1. janvāra ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci, kuratori Ievu Kalniņu.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, savukārt piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
Projektu atbalsta: SIA “Alfor”
