Purvīša balvas 2021 nominācijas. 2019. gada otrais ceturksnis
2019. gada otrajā ceturksnī nominētas Inga Meldere un Dace Lielā
15/07/2019
Purvīša balvas 2021 ekspertu darba grupa, izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, Purvīša balvai, kas tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi Ingas Melderes darbu "Braunijs no Bruņinieku ielas" un Daces Lielās gleznu sēriju "Palu ūdeņi" izstādē "Gleznas" galerijā "Daugava".
Ingas Melderes darbu "Braunijs no Bruņinieku ielas" Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programmas “microRIBOCA” ietvaros (skatāms no 4. jūnija Bruņinieku ielā 14, Rīgā)
Inga Meldere, "Braunijs no Bruņinieku ielas", Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programma “microRIBOCA” atklāšana Bruņinieku ielā 14. Foto: Kristīne Madjare
"Ingas Melderes monumentālais sienu gleznojums Bruņinieku ielā 14 ir simboliem un tēliem piepildīts vēstījums par stāvokli, kādā šobrīd atrodas Rīgas vēsturiskā koka apbūve. Tas ir cieņpilns mākslas darbs par bijušajiem ēkas iedzīvotājiem un viņu stāstiem, kā arī par pašu ēkas nolemtību iepretim kam "izdevīgākam" un "grandiozākam". Ingas Melderes gleznojums ir saruna ar ēkas arhitektūru, pilsētas ainavu un iedzīvotājiem tajā," darba nominēšanu pamato Līna Birzaka – Priekule.
Inga Meldere, "Braunijs no Bruņinieku ielas", Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programma “microRIBOCA” atklāšana Bruņinieku ielā 14. Foto: Kristīne Madjare
''Braunijs no Bruņinieku ielas" parāda, ka arī Rīgā iespējama kvalitatīva un domāt rosinoša māksla publiskā telpā, kas no vienas puses ir vizuāls baudījums, bet no otras puses aktualizē problēmu loku, kas pievērš pilsētas iedzīvotāju, viesu un atbildīgo instanču uzmanību aizmirstai Rīgas vēsturiskās atmiņas daļai. Ingas Melderes un kuratora Kaspara Vanaga kopprojekts ''microRIBOCA'' ietvaros ir sociāli iekļaujoša mākslas prakse, kurā mākslas darbs vienlaikus ir forma, izglītības programma un dialogs ar dažādām Rīgas kopienām," stāsta Līna Birzaka – Priekule.
Inga Meldere, "Braunijs no Bruņinieku ielas", Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programma “microRIBOCA” atklāšana Bruņinieku ielā 14. Foto: Kristīne Madjare
ARHĪVS: Fotoreportāža: microRIBOCA atklāšana Bruņinieku ielā 14
Daces Lielās gleznu sēriju "Palu ūdeņi" izstādē "Gleznas" galerijā "Daugava" (22.05.– 27.07.2019.)
Dace Lielā, Palu ūdeņi I, 2018, akrils uz audekla, 150x200. Foto: Renārs Dērrings
"Katrs tiešs pienesums ainavu glezniecībā, modernizējot nacionālās vizuālās mākslas kanonam (kuru nevajadzētu sajaukt ar oficiālo kultūrkanonu) atbilstošo telpas interpretācijas lauku, lokālās mākslas un kultūras kontekstā ir padziļinātas uzmanības vērts. Vēl jo padziļinātāku šo interesi raisa tieši Daces Lielās pievēršanās ainavai, īpaši jau ņemot vērā viņas glezniecības ceļojumu no 80. gadu postsociālistiskā eksistenciālisma un caur 90. gadu vēlo postmodernismu, tomēr katru reizi dokumentējot savas paaudzes mentālo kondīciju. Protams, Daces Lielās ainavas piedāvā atšķirīgu telpas māksliniecisko interpretāciju. Tās nav Purvīša sintezējošās ainavas vizuālās struktūras. Tās nav Ubāna poētiski romantiskā ainavas, lai gan šķiet, ka Ubāns būtu pieskaitāms tuvākajiem inspirācijas avotiem. Tās nav Kalniņa filozofiski meditatīvās jūras ainas. Daces Lielās ainavas piedāvā citu telpas un skatītāja attiecību spēli. To vislabāk varētu raksturot, kā pilsētnieka, urbānās kultūras patērētāja, izraušanos no savas antropocentriskās un tehnogēnās estētiskas ietvariem, lai sastingtu pirmā ieraudzītā dabas stūrīša burvestībā. Fragmentārā dabas estētika, kas pārvēršas kopējā, vienotā vēstījumā, kuru vēl nozīmīgāku padara aktuālais konteksts – dabas kā galvenās vērtības apzināšanās globālas klimata katastrofas priekšvakarā," darbu raksturo Andris Teikmanis.
Dace Lielā, Palu ūdeņi IV, 2018, akrils uz audekla, 150x210. Foto: Renārs Dērrings
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, un to vidū bija:
Elzas Sīles izstāde "(c1, c2, citrons un citi)" Rīgas Cirkā (13.04.–11.05.2019.)
Sandras Strēles izstāde "Nostalģija" Rīgas Mākslas telpā (28.03.–19.05.2019.)
Ivara Drulles izstāde "Господи, помилуй" galerijā "Alma" (04.04.–12.04.2019.)
Katrīnas Neiburgas izstāde "Mati" kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.04.–09.06.2019.)
Kaspara Groševa izstāde "Velni un Pelni’" Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā "Maboca" mākslas festivāla ietvaros (20.04.–20.05.2019.)
Rūdolfa Štamera izstāde "Varbūt var būt" LOW galerijā (03.–04.05.2019.)
Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, turpmāk publiskosim ekspertu nomināciju pamatojumus, kas attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst. Ekspertu nominācijas par 2019. gada 2. ceturkšņa notikumiem lasāmas šeit:
https://purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas
EKSPERTI 2019.–2020. GADĀ
No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka - Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, savukārt piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”.
