Nemiers kā ceļvedis: «Drupas» Trapani
Izstādes filma
Piedāvājam mākslinieka Antonio Samartano un kino operatora Rosārio Neri filmu par izstādi “Drupas”.
Manis veidotajā izstādē “Drupas”, kas līdz 30. jūlijam bija skatāma Rietumsicīlijas pilsētā Trapāni, mākslinieki Inga Meldere, Ilga Leimanis un Ričards Magī pētīja drupu raisīto trauksmi kā portālu iespējām, kā izeju uz nākotni. Manevrējot starp pašu izvēlēto mediju robežām, mākslinieki radīja darbus, kas “iztraucē” domu plūdumu un atver iztēli.
No Pompejiem līdz Džoto freskām – Ingas Melderes izstādes telpa kā atsauce uz reģiona bazilikas veidola tradīcijām. Māksliniece radīja trīs sienas gleznojumus - Domain of Birds II – IV - sev raksturīgajā “viltoto fresku” tehnikā. Tos papildināja 2017. gadā tapis darbs “Pēc Džoto” un autortehnikā ar akrilu apgleznots papīrs – Reflection (2021). Vislielāko publikas sajūsmu raisīja viņas lielformāta griestu gleznojums The Sky, kas tapa, izmantojot vietējo augu krāsu pigmentus, un veidoja simbiozi ar sietspiedes tehnikā apdrukātu lina “šķidrautu” – Sconce (2022).
Māksliniece Ilga Leimanis savu ekspozīciju veltīja atmiņas materiāla reciklēšanai, izmantojot aušanas, dzēšanas un nospieduma tehnikas. Viņas lielformāta “glezna” Woven Together (2022) tapusi, saaužot pašas pēdējo gadu gleznu strēmeles. Sadalīta pikseļos, mākslinieces pagātne sastājas jaunās, negaidītās kombinācijās. Diptihā Gesture of Erasure Leimanis izdzēsusi Baltijas jūras zīmējumu līdz nepazīšanai, sagriežot to vēdeklim līdzīgā izvērsumā, caur to transformējot dzimtas trimdā došanās traumu līdz iztēli rosinošai abstrakcijai un apelējot pie pilnīgas izdzēšanas neiespējamības – vienmēr paliek pēdas. Kā fiziska manifestācija šai idejai bija mākslinieces organizēts gājiens uz vietējām drupām, kad dalībnieki ar saviem soļiem zīmēja musturu. Savukārt sērijā “Pēc Konsagras I-VI” Leimanis frotāžas tehnikā fiksējusi Trapani ielu flīžu rakstu. Multikompozicionālie atsegumi atsaucas uz itāliešu tēlnieka Pjetro Konsagras (Pietro Consagra) 20. gadsimta 60.-70. gados tapušajiem linogriezumiem – veltījumiem dažādām Sicīlijas pilsētām. Ar līdzīgu rokas kustību māksliniece dzēš un atsedz, veidojot konceptuālu spriedzi savā darbā.
Jaunais īru gleznotājs Ričards Magī, kas studējis Sleida Tēlotājmākslas skolā (Slade School of Fine Art) un šobrīd turpina mācības glezniecības nodaļā HFBL University of Fine Arts Hamburgā, izstādē piedāvāja darbu sēriju (False) Rumors I – V (2021-2022), kuras ietvaros miksējis izdrukas ar tinti, eļļas krāsu un flomasteriem, vairākkārt tos pārdrukājot. Rezultātā veidojas zīmju raksts - alūzija ar hieroglifiem, rūnām un alu zīmējumiem. “Mani interesē saskarsme ar laiku plašākā periodā ne tikai tādos gaistošos fenomenos kā sociālie mediji,” viņš skaidro. Savukārt lielformāta glezna Channel Tunnel ‘94 ir kā cilvēka āda, uz kuras palikuši dažādi sociālie, politiskie, poētiskie nospiedumi, kas mijas ar iegriezumiem “līdz kaulam”. Šos rētām līdzīgos griezumus audeklā Magī dēvē par points of anxiety (trauksmes punktiem), kur “doma satiekas ar klātbūtni.”
Šai izstādē iesaistītajiem māksliniekiem drupas kalpo kā intruments, lai distancētos no atmiņas kulta – drupas ir neasimilējams elements, ar kura raisīto trauksmi un nemieru jāiemācās sadzīvot. Viņu izaicinošā attieksme pret pašu izmantoto mediju radīja, Igaunijā dzīvojošās galeristes Olgas Temnikovas vārdiem runājot, refleksijas telpu – baziliku, kur veldzēties un vienlaikus iekustināt dvēseles spēkus kaut kam jaunam.
