«Purvīša balvas 2021» laureāte – Amanda Ziemele
Iegūstot starptautiskās žūrijas visaugstāko novērtējumu, septīto “Purvīša balvu” saņem māksliniece Amanda Ziemele.
Amanda Ziemele tika nominēta un finālā, pēc ekspertu vērtējuma, tika virzīta par personālizstādi “Kvantu matu implanti” Kim? laikmetīgās mākslas centrā (21.02.2019.–07.04.2019.)
“Purvīša balvas 2021” ieguvēju žūrijas vārdā šovakar svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns un žūrijas pārstāvis Ķelnes mākslas meses radošais direktors Daniels Hags. Amanda Ziemele ieguva Purvīša balvas apbalvojumu un līdz ar to arī vērienīgo naudas balvu - 28 500 tūkstošus eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Amanda Ziemele. Foto: Kristīne Madjare
Septītās “Purvīša balvas” ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par “Purvīša balvas 2021” laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē, izvērtējot visu astoņu finālistu – Skuja Braden, Valdis Celms, Krista un Reinis Dzudzilo, Kaspars Groševs, Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola, Rasa un Raitis Šmiti, Aija Zariņa, Amanda Ziemele – darbus izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
“Šis ir izvērsts un pamatots vairākuma lēmums; pārliecinoši argumentēts vairākuma viedoklis. Žūrijas locekļi īpaši izcēla visu mākslas darbu augsto kvalitāti un daudzveidību. Tomēr uzvarētājs ir viens, un šogad tā ir jauna un spilgta māksliniece Amanda Ziemele. Žūrija atzina, ka Amanda piedāvā izteikti laikmetīgu darbu. Māksliniece radījusi atvērtu telpu visiem, kur nekā nav par daudz, nedz arī kas iztrūkst; tā sniedz zināmu brīvības izjūtu visiem un visam. Eksperti izteica domu, ka šis darbs nav radīts nedz ar mērķi, lai iekļautos mākslas tirgū; nedz paliktu mūžībā, tas dzimis kā nenovēršama iekšēja nepieciešamība,” stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce.
Purvīša balvas laureātu izvēlējās starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā:
LNMM direktore Māra Lāce; Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns; kurators, ilggadējs Minsteres skulptūru projekta radošais direktors un viens no dibinātājiem Kasper Kēnigs; Ķelnes mākslas meses radošais direktors Daniels Hags; Krievijas galeriju asociācijas viens no valdes locekļiem, galerijas Pop/Off/Art dibinātājs, mākslas vēsturnieks un kurators Sergejs Popovs; mākslas kolekcionāre, SAM Art Projects (Parīze) dibinātāja Sandra Egediša; kurators, Kestner Gesellschaft (Hanovere) direktors Adams Budaks.
“Purvīša balvas 2021” kandidātu darbu izstāde publikai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē un 3. stāva vestibilā būs atvērta līdz 8. augustam. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte. Izstādes dizainu veidojis Martins Vizbulis.
Šogad otro reizi Purvīša balvas vēsturē tika pasniegts apbalvojums par mūža ieguldījumu, ko saņēma māksliniece Maija Tabaka (1939). “Maijai Tabakai piemīt neierobežots iztēles lauks, tas ir viens no viņas unikalitātes pīlāriem. Viņas gleznās fantāzijas, sapņi, atmiņas kļūst par realitāti tāpat kā Frederiko Fellīni filmās, patiesā realitāte ir izdoma, jo objektīvas atmiņas neeksistē, tās iespējamas tikai subjektīvas, tieši tāpat kā katra indivīda fantāzijas,” tā Purvīša balvas 2021 katalogā raksta mākslas zinātniece, galerijas “Daugava” vadītāja Anda Treija. Līdz ar godalgu Maija Tabaka saņem arī naudas prēmiju -10 000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
No 28. maija līdz 9. jūnijam portālā “Delfi” norisinājās “Purvīšā balva 2021” publikas balsojums, ļaujot skatītājiem noteikt savu simpātiju no žūrijas izvirzītajiem astoņiem finālistiem. “Delfi” Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta balvu pasniedza mākslinieču duetam Skuja Braden, kuru darbs “Samsāra” bija ieguvis lielāko skatītāju atzinību.
ŽŪRIJAS PĀRSTĀVJU VIEDOKĻI
Adams Budaks: “Gleznieciskajā vidē, kuru Amanda meistarīgi orķestrē visos telpas parametros, precizitāte un atturīgums ir līdzvērtīgi dzejai. Šeit glezna ir performances akts: līdz pēdējam atkailināta, tā klīst pa telpu, izrotā durvju aili, levitē pie griestiem, pielāgo klasiskos arhitektūras elementus, brīvā stilā tos ieskaujot un gandrīz vai imitējot. Amandas žests ir dāsns – pret pašu gleznu, pret telpu un arī (un tas varbūt ir pats galvenais) pret skatītāju. Māksliniece pastāvīgi uzkurina skatītāja uzmanību, gandrīz vai kinematogrāfiski virzot viņa skatienu gluži kā garā vienas kameras filmētā kadru virknē, kas līdzinās gleznošanas aktam. Pirmatnējo formu vienkāršība apvienojumā ar otas triepienu tā pamatizpausmē ir neparasts baudījums, kas valdzina skatītāju ar svaigumu un zināmu draiskumu, humora izjūtu un subversiju. Šeit gleznošana kļūst par juteklisku praksi, kurā pārdomāta materialitāte un tekstūra apvienojas ar smalkām naratīvām atsaucēm uz bērnību, atmiņām, vēlmi justies pasargātam, kritisku nostalģiju.
Bet jāuzsver, ka žūrija augstu novērtēja visu astoņu kandidātu darbus, īpaši atzinīgi atzīmējot izteiksmes līdzekļu, māksliniecisko pieeju un pārstāvēto paaudžu daudzveidību, kā arī visu iesniegto projektu augsto kvalitāti.”
Sandra Egediša: “Pēc aizvadītā ārkārtīgi neparastā gada, kura laikā mums nācās pārvērtēt savas līdzšinējās dzīves rutīnu, bija liels prieks atbraukt uz Rīgu un piedalīties Purvīša balvas žūrijas darbā. Atlasīto projektu daudzveidība izvēli ļoti apgrūtināja; visu mākslinieku veikuma kvalitāte bija izcila.
Mūsu izvēle apstājās pie Amandas Ziemeles. Mūs piesaistīja viņas darbu poēzija un skaistums, viņas šķietami vienkāršie, taču rūpīgi izsvērtie otas triepieni un tas, kā viņa būvē savu telpu ‒ izvēlētie gleznu materiāli, to skulpturālais aspekts. Izcila māksliniece.”
Sergejs Popovs: “Purvīša balva, manuprāt, vienmēr bijusi mākslas parādība, kas nav attiecināma vienīgi uz Latvijas vai Baltijas mākslas ainu, bet pieskaras problēmām, kas būtiskas cilvēkiem visā pasaulē. Šoreiz es no balvas konkursa gaidīju nopietnu programmu, vadoties pirmkārt jau no atlasīto mākslinieku darbu attēliem ‒ taču muzejā aplūkotā izstāde pārspēja manas cerības. Daži no projektiem, īpaši sarežģītās Dzudzilo, Šmites un Šmita, Kraules-Kūnas un Vītolas instalācijas, bija īsti novatoriski izrāvieni katrs sava jomā. Taču žūrijas locekļus savaldzināja Amandas Ziemeles gleznu cikls, kas pelnījis šo uzvaru ar savām jaunajām plastiskuma robežām, telpas izjūtu un poētisko jutekliskumu. Māksliniece godam nopelnījusi šo balvu, un jāteic, ka 2021. gadā glezniecībai kā mākslas medijam tas ir rets sasniegums. Tāpēc apsveicu gleznotāju un Purvīša balvas rīkotājus par precīzi izvēlēto domu un darbu virzienu!”
***
Arterritory.com piedāvā ieskatu balvas pasniegšanas pasākumā.
Foto: Kristīne Madjare
Jānis Zuzāns un Māra Lāce
Priekšplānā: Kultūras ministrs Nauris Puntulis
Uzstājas Sign Libra jeb Agata Meļņikova
Elīna Vītola un Ieva Kraule-Kūna
Kaspars Groševs 
No kreisās: Kristaps Zariņš, Valdis Celms, Sergejs Popovs
Centrā Maija Tabaka
Priekšplānā: Kultūras ministrs Nauris Puntulis
“Delfi” Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta-Ķenģe, mākslinieču duets Skuja Braden
Purvīša balvas žūrijas pārstāve, mākslas kolekcionāre, SAM Art Projects (Parīze) dibinātāja Sandra Egediša 
Purvīša balvas žūrijas pārstāvis, kurators, Kestner Gesellschaft (Hanovere) direktors Adams Budaks
Centrā Purvīša balvas žūrijas pārstāvis, Ķelnes Mākslas meses radošais direktors Daniels Hags 
Centrā Amanda Ziemele
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, savukārt piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, jau tagad darbu uzsākusi astotās “Purvīša balvas” ekspertu grupa, kurā no šī gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam, strādā LNMM Izstāžu zāles Arsenāls izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka - Priekule, kuratore un Kim? laikmetīgās mākslas centra Programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
