One Will Heart One
Fotoieskats Reiņa Dzudzilo personālizstādē TUR_telpā / Izstade skatāma līdz 21. septembrim
TUR_telpā vēl tikai līdz 21. septembrim skatāma mākslinieka un scenogrāfa Reiņa Dzudzilo personālizstāde “ONE WILL HEART ONE”.
Izstādē “Reinis Dzudzilo izmanto TUR_telpas plašumu, lai vēstītu par kustību, saikni un potenciālu, pētot, kur mākslas darbs un arhitektūra saplūst dialogā starp atpazīstamo un jauno. Caur laika, telpas un atklājuma mijiedarbību, Dzudzilo izmanto lodi kā estētiska skaistuma un rotaļīguma simbolu. Simetriski perfektā lode alkst pēc kustības. Zemeslode vai bumba, kuru iesist atvērtā telpā, kurā pati telpa tur kļūst par vārtiem – kā metaforisks ceļš uz potenciālu.
Iedvesmojoties no Umberto Eko “Skaistuma vēstures”, Dzudzilo izaicina tradicionālo skaistuma pastāvību, to aizstājot ar bumbas vieglumu un dinamismu. Viņš konsekventi tiecas atbrīvot telpu, radot tukšumu, kurā ir iespēja pastāvēt “pauzēm”. Viņa iejaukšanās šajās “pauzēs” kļūst par estētiskām vienībām, kas aicina apmeklētāju ieiet iekšā un izjust, kā laiks stiepjas kā bezgalīgs horizonts. TUR_telpas plašums un simetrija rosina uz pārdomām un kustību, ļaujot apmeklētājiem apmaldīties tās robežās un atklāt pašiem savas nozīmes.
Savu rotaļīgumu Dzudzilo attiecina arī uz citiem izstādes aspektiem, īpaši nosaukumā “ONE WILL HEART ONE”, kas apzināti netiek tulkots latviešu valodā. Dzudzilo skaidro: “Bet, lūk, šeit to atveru latviešu valodā. Viens sirdīs vienu. Vārds “sirdīs” jālasa kā darbības vārds starp abiem vieniem, nevis kā lietvārda daudzskaitlis. Lai gan var lasīt, kā vien grib, un jo atvērtāk, jo labāk. Angļu valodas “hurt” un “heart” vismaz manās ausīs atrodas tuvu. Latviešu valodas tulkojumā, meklējot tiem vienu un to pašu sākuma burtu, fonētiski tie nostāsies tālāk viens no otra. Sāpināt un Sirds. Šī valodas spēle, pētot fonētiskās līdzības un atšķirības, rosina pārdomāt to, kā vispār tiek konstruēta un uztverta nozīme.”
Piedāvajam fotoieskatu izstādē.
Foto: Kristīne Madjare
