Audiovizuāla performance “Odiseja” – Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
13. septembrī plkst. 13.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē notiks audiovizuāla performance “Odiseja” – projekts, kas ir izstādi “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” noslēdzošais pasākums un kura ietvaros vijolniece Magdalēna Geka atskaņos itāļu komponista Salvatores Šarīno (Salvatore Sciarrino) ciklu “Seši kapričo solo vijolei”. Performances koncepta un scenogrāfijas autore ir māksliniece Krista Vindberga-Auzniece.
Performance ODISEJA pārvērš izstādes telpu par ceļu, kas ved cauri emocionālām teritorijām. Skatītājs tiek aicināts doties pieredzē, kur skaņa, kustība un telpa veido vienotu partitūru.
Balstoties Salvatores Šarīno ciklā “Seši kapričo solo vijolei”, telpā izveidotas sešas stacijas, kas atbilst sešām cilvēka pamatemocijām: priekam, bēdām, dusmām, riebumam, bailēm un pārsteigumam. Vijolniece kļūst par ceļvedi, mūsdienu Odiseju, kas nevis atgriežas mājās, bet ved klausītājus cauri iekšējām ainavām. Katra pietura ir sastapšanās ar noteiktu emocionālu stāvokli.
Performances vizuālais tēls balstīts sengrieķu dievietes Artemīdas tēlā. Medību, mēness un savvaļas dieviete Artemīda iemieso robežstāvokli, pastāvīgi šķērsojot robežas starp mežu un civilizāciju, gaismu un tumsu, dzīvību un nāvi. Viņa vienlaikus ir gan sargātāja, gan medniece, gan tā, kas aizsargā, gan tā, kas vajā. Šī divējādība sasaucas ar emociju dabu. Emocijas mūs aizsargā, brīdina un palīdz orientēties pasaulē, taču tajā pašā laikā tās var kļūt nepārvaramas, pārņemt mūs un pakļaut savai varai.
Magdalēna Geka performancē kļūst par izstādes partitūras vadītāju. Tas, kas Artemīdai ir loks un bulta, Magdalēnai ir vijole un lociņš. Ar tiem viņa sagūsta un vienlaikus atbrīvo mūziku.
Par Salvatore Šarīno “Seši kapričo solo vijolei”
Itāļa komponista Salvatores Šarīno “Seši kapričo solo vijolei” tapuši, iedvesmojoties no viņa tautieša Nikolo Paganīni teju divus gadsimtus agrāk rakstītajiem leģendārajiem 24 vijoles kapričo (24 Capricci). Aplūkojot šīs Paganīni “kaprīzes” un tajās pētītās dažādas virtuozas vijoļspēles tehnikas no mūsdienu mūzikas valodas perspektīvas, Šarīno tās absorbējis un transformējis pavisam jaunā skatījumā uz vijoli un tās paplašinātajām tehnikām.
Salvatore Šarīno, kurš pats sevi dēvē par autodidaktu, ir viens no autentiskākajiem un savdabīgākajiem komponistiem. Dzimis 1947. gadā Palermo – agrā jaunībā aizrāvies ar vizuālo
mākslu, bet pusaudža gados iesācis eksperimentēt arī ar mūzikas sacerēšanu. Šarīno ir spilgtu tēlu un niansētu emocionālu nokrāsu meistars. Viņa darbus regulāri spēlē visi ievērojamākie laikmetīgās mūzikas atskaņotāji.
Vijolniece Magdalēna Geka ir viena no spožākajiem un aktīvākajiem jaunās paaudzes latviešu mūziķiem un plaši koncertē visā Eiropā kā soliste, kamermūziķe un orķestra koncertmeistare. Magdalēna ir Lielās mūzikas balvas laureāte kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” 2025. gadā, bet pirms tam izpelnījusies nominācijas kategorijās “Gada jaunais mākslinieks” 2014. gadā un “Par izcilu interpretāciju” 2020. gadā.
Geka saņēmusi arī prestižās Vācijas skaņu ierakstu balvas Opus Klassik nominācijas trīs kategorijās 2022. gadā, tostarp kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” par izdevniecības “Skani” izdoto Maijas Einfeldes vijolsonāšu albumu duetā ar pianisti Ivetu Cālīti. Kopš 2022. gada pavasara viņa ir izcilā franču kvarteta “Akilone” pirmā vijole, bet kopš 2024. gada janvāra – Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistare.
Kā orķestra mūziķe Magdalēna Geka spēlējusi Francijas Radio filharmoniskajā orķestrī, Parīzes orķestrī un citos Francijas orķestros, tāpat viņa regulāri uzstājas kā Kremerata Baltica, Orchestre national d’Auvergne, Orchestre Hexagone, Orchestre de Chambre Nouvelle Europe un Ensemble Appassionato koncertmeistare un atskaņojuma vadītāja. Īpaši nozīmīgi viņai ir spēlēt mūsdienu komponistu mūziku. Kopš 2020. gada rudens Geka spēlē izcilu Alesandro Galjano 1734. gadā darinātu instrumentu, ko viņai laipni aizdevis fonds Anima Musica Parīzē.
Mākslinieces un scenogrāfes Kristas Vindbergas-Auznieces praksē savienojas zīmējums, instalācija, video, skaņa un telpiski objekti. Viņas darbos laiks, atmiņa un ķermeniskā pieredze tiek aplūkoti kā mainīgas, materiālas struktūras.
Mākslinieces darbi bieži top lēnā un fiziski intensīvā procesā, izmantojot grafītu, ogli, betonu, gaismu un kustību. Viņu interesē spriedze starp klātbūtni un izzušanu, personisko un kolektīvo atmiņu, dzīvo un mākslīgo, kā arī veidi, kā telpa var kļūt par emocionālas un psiholoģiskas pieredzes nesēju.
Nozīmīga Vindbergas-Auznieces profesionālās darbības daļa saistīta ar skatuves mākslu. Viņa veidojusi scenogrāfiju un vizuālo dramaturģiju daudzām teātra un operas izrādēm, kā arī performancēm. Šī pieredze būtiski ietekmējusi arī mākslinieces praksi vizuālajā mākslā, kur skaņa, kustība, gaisma un skatītāja klātbūtne bieži tiek organizētas kā vienota telpiska dramaturģija. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Eiropas Parlamenta, BTA ART un citās publiskās un privātās kolekcijās.
***
Izstāde “KĀ TU ŠODIEN JŪTIES? Emociju pratība” Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē skatāma līdz 13. septembrim. Izstādes centrā ir sešas pamatemocijas – bailes, dusmas, prieks, skumjas, riebums un pārsteigums –, kuras caur 28 Latvijas mākslinieku darbiem aicina domāt par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, attiecībās, garīgajā un fiziskajā veselībā. Izstāde veltīta ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025).
