Foto

Tavs trauks ir pilns (Iztukšo to)

Arterritory.com

03.03.2023

Arterritory galerija-klejotāja energART* iemājo Mežaparkā

11. un 12. martā Arterritory galerija klejotāja energART iemājos mākslas kolekcionāru un mecenātu, VV Foundation dibinātāju advokātes Vitas Libertes un arhitekta un uzņēmēja Viļņa Štrama mājā Mežaparkā, piedāvājot skatīt mākslinieku Evitas Vasiļjevas, Kamila Bazubē-Grivela, Katrīnas Ģelzes, Helēnas Heinrihsones, Sabīnes Šnē un Kristas Dzudzilo darbus, kā arī īpašu divu dienu programmu.

Interesenti var pieteikties izstādes apmeklējumam un to pavadošajiem notikumiem, rakstot uz e-pastu: energart@arterritory.com un saskaņojot apmeklējuma laiku.

***

Idejas ir trauslas. Tās rodas noteiktā un neparedzamā apstākļu kopumā, ko ir neiespējami atkārtot. “Mirklis, kad rodas ideja jeb atklāsme, ir jāsarga un pret to ir jāattiecas ar tādu pat pietāti kā pret īpaši apgleznotu Lieldienu olu,” saka sociālais psihologs, zemapziņas un radošuma pētnieks Džons Bārgs (John Bargh). Kā šai haotiski raibajā pasaulē spēt nolasīt sev atstātās zīmes, atrast virziena norādes? Kā nerotēt pa apli, atvērt sevi un ļauties jaunajam?

Senā budistu patiesība vēsta, ka trauks ir jāiztukšo, lai tajā kaut ko ielietu; ūdens no baseina jāizlaiž, lai to varētu piepildīt ar svaigu. Budistu Zen meistars svarīgajam vīram, kas taujāja pēc apgaismības, teica – tu esi pilns kā tējas tase, atgriezies, kad tavs prāts būs tukšs.

Kognitīvā neirozinātne pierādījusi, ka radošas atklāsmes zināmā mērā atkarīgas no jaunām esošu ideju, konceptu un uztveres kombinācijām, kas ilgstoši bijušas noglabātas smadzenēs. Citiem vārdiem, no maģiskas sintēzes, kad harmoniskā vienumā kopdarbojas atmiņa, diverģentā un konverģentā domāšana. To var dēvēt arī par plūsmas stāvokli jeb nonākšanu plūsmas zonā.

Tā ir telpa, kurā notiek nemitīga attīstība un kurā tukšais trauks atkal no jauna tiek piepildīts. Tā ir telpa, kurā darbojas mākslinieks – gleznotājs, dzejnieks, rakstnieks, mūziķis..., caur savu darbu ļaujot tajā ienākt arī skatītājam un klausītājam. Mijiedarbība ar mākslas darbu mums sniedz iespēju  vispārējā troksnī saklausīt konkrētas skaņas un vizuālā haosā nolasīt konkrētas zīmes un rakstus. Atminēt mīklu, kuras centrs esam mēs paši un mūsu šīs dzīves uzdevumi.

Grieķu mākslinieks Jannis Varels saka: “Tas nenozīmē pateikt – tas, ko tu redzi šajā gleznā, esi tu pats. Tas ir citādi; es mēģinu parādīt, ka šī situācija ir tevī, neatkarīgi no tā, kas ir tas cilvēks, kurš attēlots gleznā. Tas nozīmē, ka skatītājā būtībā jau ir šī situācija, kuru viņš redz savā priekšā. Tas ir kā mazs lodziņš uz to, kas ir tevī. Tas ir viens no mana darba mērķiem – nedaudz metafizisks, bet es domāju, ka arī fizisks, ja paraugāmies no psihoanalīzes viedokļa – ja atsaucamies uz tādiem cilvēkiem kā Karls Jungs, piemēram, un uz ideju par kultūru, kas ikvienā cilvēkā eksistē DNS līmenī.”

Šīs izstādes norises vieta arī fiziski ir tukšs trauks, kuru uz mirkli ir piepildījusi māksla, – materializējusies ideja par izstādi, tādējādi atverot jaunu sinerģiju, domu, krāsu, formu, sarunu, sajūtu un pieskārienu plūsmas telpu.

Evitas Vasiļjevas, Kamila Bazubē-Grivēla, Katrīnas Ģelzes, Helēnas Heinrihsones, Sabīnes Šnē, Kristas Dzudzilo darbi Vitas Libertes un Viļņa Štrama mājās Mežaparkā nokļūst intensīvā dialogā un pilnīgi jaunās, nebijušās un neprognozējamās attiecībās – gan savstarpēji, gan ar vidi, tās saimniekiem un skatītājiem.

PROGRAMMA

11. marts

12. marts

 

***

*energART ir galerija-klejotāja, kas piedāvā iespēju ne tikai iepazīt daudzveidīgu mākslu, bet arī nokļūt dažādās privātās esības telpās visdažādākajās vietās Latvijā, kuras parasti nav atvērtas svešiniekiem.

Saistītie raksti