Dainis Pundurs. Saulriets. Mazirbe
Kad Dainis Pundurs Mazirbes pludmalē pirmoreiz sinerģijā ar jūru un vēju radīja savus procesuālos objektus no slapjām smiltīm, bija 1995. gads un toreiz darbu tapšanas laikā posmā starp Mazirbi un Sīkragu viņam gadījies sastapt vien pāris cilvēkus.
Arterritory.com galerijas/klejotājas energART projekta “Ūdens ir avota medus” ietvaros Dainis ir atgriezies Mazirbē. Kopš saullēkta vakarrīt, 19. jūlijā, viņš ir teju saplūdis ar jūru, vēju un smiltīm, kas ir kļuvuši par viņa procesuālā darba “Saulriets” instrumentiem un līdzradītājiem vienlaikus. Pa nakti mazliet aprimusi, dienas vidū vēja māte plosās kā negudra. Sinerģiski līdzrada piekrastes reljefu saspēlē ar Daiņa gigantiskajām sfērām. Brīžiem tās līdzinās Marsa ainavai, smiltis griežas vērpetēm un pāris minūšu laikā izklīdina jebkuru lieku līniju/pēdu. Dainis par to ir priecīgs, jo vēja māte ir faktūru virtuoze. Cilvēks var tikai vērot, skatīties, piefiksēt un mēģināt atdarināt. Un kamēr viņš to dara, viņa jau atkal ir solīti priekšā. Tā viņi saspēlējas un sarunājas. Viens otrā ieskatoties un ieklausoties.
Kā atzīst pats Dainis – patiesībā jau viņš nerada neko no jauna, tas viss jau ir, viņš tikai sakārto smiltis. Padara esošo redzamu. Lielākais izaicinājums ir nekļūdīties formas izmērā, jo katra no sfērām top tikai no smiltīm, kas rodamas konkrētajā vietā. Lielāko dienas daļu viņš rok, un atzīst, ka šajā procesā ir kaut kas pārlaicīgs. Reiz netālu no savas darbnīcas Mangaļsalā viņš esot vērojis taksīti, kas arī visu dienu racis – zigzagotus rakstus, dziļumā, ka ārā vien astes gals. Pilnīgi saplūdis ar savu nodarbi un visu pārējo aizmirsis. Dainim šķiet, ka rakšanā ir kaut kas pirmatnējs. Tā ir savveida pamatelements – fizisks un arī mentāls. Meditācija, izziņa, attīrīšanās, pazušana, saplūšana.
Foto: Pauls Rietums
Daiņa Pundura radītais “Saulriets” ir tikpat izzūdošs kā mirklis, kad saule aizslīd aiz horizonta. Nav iespējams iepriekš paredzēt, kāds tas būs un cik ilgi jūrā un debesīs vēl būs jaušama tā atblāzma. Savā pilnībā Daiņa kopā ar Mazirbes vēja, ūdens un smilšu enerģiju veidotais vides mākslas objekts virs horizonta līnijas būs rīt – 21. jūlijā, un tad tas izzudīs – jūras mātei vien zināmā ātrumā.
Katru mirkli tas ir citāds, brīžiem – rīta un vakara gaismā, pilnīgi mistisks. Trīs pašpietiekamas un sinerģiskas planētas uz planētas Zeme. Sfēru virspuse ir tikai to redzamā daļa. Ik pa mirklim to patina atsedz kādas zīmes, smilšu rakstus un teju līdz perfektumam gludi pulētas virsmas. Tad atkal viss ir mainījies, ļoti tieši un nepārprotami atgādinot, ka ir tikai “šeit un tagad.” Un vērotājs, kas to visu pieredz, pamana un vērojot rada. Vai arī sfēras neredzamā daļa ir tikpat neperfekti perfekta? Dainis pasmaida, savu atklāto un vienlaikus noslēpumaino smaidu, kas ir pilnīgāks par jebkuriem vārdiem.
Iespējams, kāds no smilšu graudiem aizvien glabā viņa pirms 28 gadiem šai pat pludmalē radīto vides objektu tēlus un, iespējams, ir kļuvis par to instrumentālu turpinājumu, daļu no šī “Saulrieta”.
Daļu “Saulrieta” tapšanas mirkļu fotogrāfijā fiksējis mākslinieks un arhitekts Pauls Rietums.
21. un 22. jūlijā, izstādes “Ūdens ir avota medus” ietvaros, līdzās keramiķes Valdas Podkalnes trauslajiem porcelāna objektiem, Daiņa Pundura keramikas darbiem, Paula Rietuma risogrāfijām, kā arī reģiona pazīstamākās keramikas darbnīcas “Ciparnīca” (Talsi) veidotajiem priekšmetiem, tās apskatāmas Tīklu šķūnī Mazirbē.
Izstāde atvērta no 11:00 līdz 16:00, iepriekš saskaņojot apmeklējumu: energart@arterritory.com
