Sinhronā Atmošanās
Foto atskats / Foto: Jānis Porietis / www.janisphoto.com
Tas bija 17. jūnija vakars, kurā katrs piedzīvoja pilnīgi ko citu. Vienā un tajā pašā laika nogrieznī, kura plūdums bija mainījies, un katram bija atšķirīgs, tādējādi tikai vēlreiz apliecinot laika kā konstrukta relativitāti. Vienīgais visus šajā pieredzējumā klātesošos īsteni vienojošais elements bija tā sākums un beigas. Sinhronitāte kādā Reiņa Zariņa rokas pirmoreiz pieskārās klavieru taustiņiem un Marilēnas Šiltkampas ota audeklam. Un tad tas viss beidzās. Vienā mirklī. Kā cilvēka dzīve.
Mūzika saplūda, pārklājās ar glezniecību, prāts dažbrīt mēģināja izsekot - te mūzikai, te otai, kustībai un krāsai, un tad padevās. Ļaujoties skaņu un līniju emocionalitātei, ķermeniski enerģētiskai pieredzei, kas aizved ārpus pasaules, kurā valda vārdi. Kur haoss bezgalīgā dejā tiecas pretim harmonijai, bet nespēj tajā ilgi pastāvēt, vien pieskarties, un tad tā atkal izšķīst dažādu vibrāciju okeānā.
Pārfrāzējot Gēti: “Mūzika ir likvīda arhitektūra; arhitektūra ir iesaldēta mūzika.”
Paldies Reinim Zartiņam un Marilēnai Šiltkampai par ļaušanos sinhronitāšu plūdumam, kas mūs visus negaidīti un bez iepriekšēja brīdinājuma saveda kopā, lai mirklī “šeit un tagad” īstenotos šis jūsu abu ilgi lolotais projekts - dzīvās mūzikas/glezniecības performance “Atmošanās”, kuras fundaments ir Igora Stravinska “Svētpavasaris”.
Milzīgs paldies visiem, kas atbalstīja šo Arterritory.com un abu mākslinieku iniciatīvu - Agitai un Andrim Putāniem, Leonam Zilberam, Ivetai un Harijam Briežiem, !Mooz un Rīgas domei.
