Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020
Notikumu izlase
Globālā pandēmija šopavasar izmainīja arī Rīgas Fotogrāfijas biennāles norisi. Lai arī tās pirmais notikums – Toma Harjo izstāde “Izredzes” tika atklāta jau maija beigās (skatāma vēl līdz 28. jūlijam) galerijā “Alma”, kur lielie skatlogi ļauj to aplūkot arī no ārpuses – tādējādi pilnībā sniedzot iespēju distancēties un izvairīties no drūzmēšanās, lielāko daļu biennāles pasākumu tās organizatoriem nācās pārcelt vairākas nedēļas un mēnešus uz priekšu. Rezultātā intensīvāka kultūras dzīve mūs Rīgā sagaida no jūlija beigām līdz pat novembra sākumam.
Turpinot sekot attēlu kultūras attīstībai, Rīgas Fotogrāfijas biennāle šogad ir izvēlējusies pievērsties realitātes arheoloģijai. Biennāles veidotāji, runājot par šī gada tēmu, min, ka attēls kā viens no informācijas nesējiem mūsdienās lielā mērā ir zaudējis savu dokumentāli reprezentējošo funkciju. Vienlaikus tas ir ieguvis bezgalīgu nozīmju un realitāšu radīšanas un imitēšanas brīvību. Straujā tehnoloģiju attīstība ir ne vien nodrošinājusi līdz šim nepieredzētu komforta līmeni, bet arī mainījusi mūsu apziņu un uztveri. Cenšoties orientēties tik daudzo līdzās pastāvošu realitāšu sistēmās, nākas apgūt jaunas vizuālās lasītprasmes.
Biennāles plašās programmas ietvaros iespējams aplūkot izstādes, apmeklēt simpozijus, klausīties lekcijas, piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī noskatīties trīs filmu programmu, aicinot uz šī gada biennālē aktualizētajām tēmām paraudzīties caur kino prizmu.
Arterritory.com sagatavojis Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumu izlasi, kurus noteikti iesakām apmeklēt. Būtiski piebilst, ka Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros norisināsies arī diskusijas, lekcijas un radošās darbnīcas.
Izstāde Wunderkammer
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
24. jūlijs–23. augusts
Flo Kasearu, “Piemineklis dzīvai māksliniecei”, 2013
Jau šonedēļ Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklāj starptautisku izstādi Wunderkammer. Galvenā uzmanība vērsta uz kolekcionēšanas fenomenu mūsdienu mākslinieku radošajā darbībā, atklājot, kā mākslinieki izmanto savas un citu kolekcijas, lai radītu jaunus mākslas darbus.
Izstādes ideja radusies, atsaucoties uz šī gada biennāles izvirzīto tēmu – realitātes arheoloģiju, kas, pētot dažādus pagātnes slāņus, aicina pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai –, kā arī iedvesmojoties no wunderkammer jeb ziņķārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā un bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa. Ziņkārības kabinetos uzglabāja retus vai savdabīgus priekšmetus, tos izstādot un izrādot viesiem.
Kolekcionēšana dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem un var izpausties pavisam ierastā veidā, piemēram, kā konkrētu priekšmetu uzkrāšana, tos vēlāk integrējot mākslas darbā vai no tiem radot individuālus, vizionārus un spilgtus darbus un stāstus. Arī pašu fotogrāfiju mēdz salīdzināt ar ziņkārības kabinetu, attēliem kalpojot par atmiņu liecībām, kas tiek uzkrātas un eksponētas pie sienām, ieliktas albumos, augšupielādētas sociālo tīklu vietnēs vai ieslēgtas digitālajās mapēs. Izstādes Wunderkammer mākslinieku kolekcijas ir izteikti dažādas – sākot no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem.
Izstādē piedalās dalībnieki no Spānijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Somijas un Latvijas: Andress Galeano (Andrés Galeano), Flo Kasearu, Margita Lehmusa (Margit Lõhmus), Visvalds Morkevičs (Visvaldas Morkevičius), Jānuss Samma (Jaanus Samma), Joahims Šmits (Joachim Schmid), Īu Susiraja (Iiu Susiraja), Diāna Tamane, Rvīns Varde.
Izstādes kuratore: Šelda Puķīte
Izstāde “Ja tu mani aizmirstu”
Fotogrāfijas no Fotogrāfijas Arheoloģijas fonda arhīva
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
20. augusts–19. septembris
Vojcehs Zamecniks, Mondo Cane filmas plakātā izmantotā fotogrāfija. Attēlā redzama Halina Zamecnika, 1964 / ©Juliušs Zamecniks, Fotografijas arheoloģijas fonds 
Izstādes “Ja tu mani aizmirstu” pavadošajā tekstā minēts, ka fotogrāfiju nav nepieciešams ievietot kategorijās vai žanros, jo atsevišķam attēlam ar savu skaistumu, kompozīciju, kā arī vēstures klātbūtni piemīt spēks piesaistīt uzmanību un raisīt emocijas.
Lielāko daļu no fotogrāfijām izstādē uzņēmuši izcili poļu mākslinieki, savukārt pašas fotogrāfijas nav nemaz tik pazīstamas vai ir pat aizmirstas. Darbi ir atlasīti no apjomīgajiem Fotogrāfijas Arheoloģijas fonda krājumiem, tāpēc tiem ir neskaidrs statuss vai identitāte. Fotogrāfijām nav daudz kopīga ar mākslinieku personībām, tās neilustrē nekādus notikumus, taču tādā veidā pašas kļūst par notikumu. Izstādes kurators Adams Mazurs uzskata, ka tajā ir daudz poēzijas un daudz gaidu, ka bilde satiks jūtīga vērotāja skatienu, kurš ļausies interpretācijai un iekustinās asociāciju virkni.
Izstādē skatāmas Januša Bonkovska (Janusz Bąkowski), Zofjas Homentovskas (Zofia Chomętowska), Zbigņeva Dlubaka (Zbigniew Dłubak), Marjuša Hermanoviča (Mariusz Hermanowicz), Mareka Pjasecka (Marek Piasecki), Tadeuša Suminska (Tadeusz Sumiński), Vojceha Zamečnika (Wojciech Zamecznik) un Antonija Zdebjaka (Antoni Zdebiak) fotogrāfijas.
“(Ne)redzamās autores”
Mākslas intervences pilsētvidē
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās
7.–20. septembris
Marta Pļaviņa, Jauniete sēž pie spoguļa. 20.gs. 20.-30. gadi. No Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma
Projekts “(Ne)redzamās autores” ir mākslas intervences pilsētvidē, kas veltīts nezināmajam vai, precīzāk, neredzamajam Latvijas kultūras mantojumam un pievēršas sieviešu fotogrāfu darbam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē.
No muzejiem un privātkolekcijām atlasītā fotokolekcija kļūs pieejama jebkuram garāmgājējam. Eksponējot izvēlēto darbu lielformāta kopijas, tiek veidots apgrieztais reprezentācijas princips, reklāmas stendos ievietojot un izgaismojot nevis attēlus ar sievietēm, kas cenšas pārdot kādu jaunu preci vai pakalpojumu, bet gan sieviešu fotogrāfu radītos darbus.
Projekta kuratore Šelda Puķīte aprakstā min, ka sievietes ir bijušas klātesošas fotogrāfijas attīstības pirmsākumos, tomēr daudzas no viņām vēl joprojām nav iekļautas kopējā pasaules mākslas vēsturē. Līdzīgi fotogrāfijai, kurai vairāk nekā pusotru gadsimtu nācās pierādīt savu statusu kā pilnvērtīgai mākslas nozarei, arī sieviešu emancipācijas ceļš nav bijis viegls. 20. gadsimta sākumā, kad pats foto medijs Latvijā vēl bija relatīvs jaunums un turklāt tika asociēts ar tehnoloģiju pasauli, tam vairāk pievērsās vīrieši. Sociālā nevienlīdzība un lomu strikta sadale starp dzimumiem vēl bija ļoti spēcīga. Arī mākslas pasaule pret sievietēm, kas centās ielauzties kultūras sfērā, izturējās skeptiski, ko pierāda gadsimta pirmās puses Latvijas mākslas kritiķu nesaudzīgie teksti par sieviešu lomu sabiedrībā un kultūrā.
Projekta ietvaros skatāmas Antonijas Heniņas (1897–1979), Minnas Kaktiņas (1876–1949), Lūcijas Alutis-Kreicbergas (1889–1985), Emīlijas Mergupes (1885–1972), Martas Pļaviņas (1896–1956) un Ērikas Zariņas (1897–1968) fotogrāfijas.
Mākslas intervencē izmantoto fotogrāfiju oriģinālkopijas glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā un Pētera Korsaka privātkolekcijā.
Vēsturiskā materiāla pētniece: Guna Ševkina
Kuratore: Šelda Puķīte
Andreja Strokina personālizstāde “Kosmiskās skumjas”
ISSP Galerijā
10. septembris–28. oktobris
Andrejs Strokins. No sērijas “Kosmiskās skumjas”, 2014 - 2019
Projekts “Kosmiskās skumjas” ir fotogrāfa Andreja Strokina vizuāla dienasgrāmata un eksperiments ar nolūku privātu pieredzi padarīt par publisku. Strokina fotogrāfiju sērija reflektē par mūsdienu digitālās paaudzes nostalģiju pēc analogā laikmeta. Projekta kuratore Evita Goze aprakstā min, ka šī foto sērija piedāvā jaunu pieeju ielu fotogrāfijai, kas iet rokrokā ar tehnoloģiju attīstību, nevis pieturas pie dokumentālās ielu fotogrāfijas tradīcijas. Šķietami amatieriskā mobilā tālruņa tehnoloģija fotogrāfu padara par neredzamu novērotāju. Uzņemta īstajā brīdī, īstajā vietā un īstajā leņķī, attēlos redzamā ikdiena padarīta dīvaina.
2016. gadā darbi no sērijas “Kosmiskās skumjas” bija apskatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles konkursa “Meklējam jauno fotogrāfijā!” laureātu izstādē. Nākamos trīs gadus Strokins turpināja attīstīt šo sēriju. Izstādē ISSP Galerijā būs apskatāmi vēl iepriekš Latvijā neredzēti darbi.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālais notikums
izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava”
“Rīgas mākslas telpā”
12. septembris–18. oktobris
Maren Dagny Juell, Elastīgs grafiks, VR instalācija, 2019
Turpinot 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu “Ekrāna ēra”, šogad Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālā izstāde pievēršas ainavai. Cikls balstās vēlmē izzināt, kā mainījusies digitālā, posthumānā laikmeta cilvēku attieksme pret apkārt notiekošo, citam pret citu un pret sevi.
Pirmā izstāde “Ekrāna ēra I: Pašportrets” pārskatīja cilvēku attiecības pašiem ar sevi. Izstādes ietvaros novērotais pilnībā apstiprināja aizdomas, ka pēdējo 20 gadu laikā, pateicoties tehnoloģisko atklājumu straujai ieplūšanai sadzīvē, sabiedrība ir ieguvusi jaunas ārējās iezīmes un krasi mainījusi paradumus, tomēr pati cilvēka būtība, vēlmes, alkas un citi darbības dzinuļi saglabājušies tādi paši, kā bijuši pirms daudziem gadsimtiem. Lai arī, pietuvināti skatoties, nevar nepamanīt gaužām pretrunīgas nianses šobrīd aktīvo paaudžu – tā dēvēto baby boomers, X paaudzes, milleniāļu un Z paaudzes – ambīcijās, priekšstatos par sevi un attieksmē pret apkārtējiem.
Izstādes kuratores Inga Brūvere un Marī Šēvolda (Marie Sjøvold) “Ekrāna ēras” otrajā daļā līdzīgā veidā iecerējušas diagnosticēt izmaiņas mūsdienu cilvēku attiecībās ar ainavu, ar to saprotot ne tikai mākslas vēsturē kopš 19. gadsimta ierasto hēgelisko, skaisto dabasskatu vai arī kopš 20. gadsimta otrā puses ne mazāk pazīstamo zemes mākslas darbu vidi. Izstādes aprakstā minēts, ka ainava ir kā spogulis, kurā redzamas tūkstošiem gadu laikā notikušas pārmaiņas, kuras veicinājuši dabas procesi un cilvēku darbība, tādēļ var apgalvot, ka ainava, kas ir 21. gadsimta pasaulē arvien iecienīts vizuālās mākslas žanrs, sevī ietver gan dabas un urbānās vides tēlojumus, gan neredzamas kultūrvēsturiskas struktūras ar vāji maskētiem nacionālās politikas un ekonomikas slēpņiem.
Izstādē piedalās: Rikards Aleksandešsons (Richard Alexandersson), Marena Dagnija Jūella (Maren Dagny Juell), Santa France, Sveins Fannars Juhanssons (Sveinn Fannar Jóhannsson), Kristina Olleka (Kristina Ollek) & Kerts Vīarts (Kert Viiart), Tuomo Rainio, Mārtiņš Ratniks, Eva Stenrama (Eva Stenram), Emilija Škarnulīte (Emilija Škarnulytė).
Izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
3. oktobris - 8. novembris
Ode de Korta. Darbs procesā, 2020
Izstādes kurators Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis) pavadošajā aprakstā min, ka izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm” pēta neizdošanos [kaut ko] notvert pilnībā. Tā rosina paraudzīties uz fotogrāfiskām būtnēm kā daudzdimensionālām, sarežģītām un nereti arī daudznozīmīgām. Mākslinieki, kas piedalās izstādē, īpašu uzmanību velta objekta-attēla attiecību dažādajām šķautnēm. Uz šīm attiecībām tradicionāli pieņemts raudzīties kā uz saikni starp objektu un attēlu, taču izstādē atklājas, ka tās ir sarežģītākas un āķīgākas, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā.
Visi trīs mākslinieki, kas piedalās izstādē, apšauba tradicionālo uzskatu, ka fotografēšana ir vienpusēja darbība, kurā objekts uzskatāms par pasīvu un nespējīgu pretoties. Britu mākslinieka Toma Lavleisa darbi mudina uz radošu dialogu starp attēliem un objektiem; tie iejaucas telpas ierastajā esamībā un to iztraucē. Beļģu māksliniece Ode de Korta šo dialogu papildina, rotaļīgi atklājot attēlošanai piemītošo sarežģītību. Viņa meklē veidus, kā sadarboties ar mākslas darbiem, tā uzrādot, ka uz objektu un tā radītāju var raudzīties kā uz sadarbības partneriem. Īvī Johova nāk no multikulturālas vides (Krievija, Igaunija un Lielbritānija) un ar (at)spoguļošanas idejas palīdzību iztirzā refleksijas, atdarināšanas un reproducēšanas aspektus fotogrāfijā. Šādu procesu apcerē viņa rosina paraudzīties uz šo fotogrāfijai tik raksturīgo funkciju no negaidīta rakursa. Visi mākslinieki mērķtiecīgi apspēlē konkrēto izstādes norises vietu (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva telpas), lūkojot problematizēt “fotogrāfisko tvērienu”.
Izstādē piedalās: Īvī Johova (Evy Jokhova), Ode de Korta (Ode de Kort), Toms Lavleiss (Tom Lovelace)
