Love Re-search
Annemarija Gulbe video sarunā par savu pirmo personālizstādi un cenzūru
Vēsturiski Latvijas kultūrtelpa bijusi gandrīz nepārtraukti pakļauta varas institūciju liegumam izplatīt materiālus, mākslas artefaktus utt., kurus šīs struktūras uzskata par amorāliem vai kā citādi nevēlamiem vai neatbilstošiem valdošās varas politiskajiem uzskatiem. Vārda brīvība 21. gadsimtā ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem, tomēr tās definīcijas skaidrojumu robežas ir izplūdušas, un arī likuma ietvaros tiek pieļautas interpretācijas iespējas. Par cenzoriem Senajā Romā dēvēja divas pie augstākajiem maģistrātiem piederošas amatpersonas, ko ievēlēja uz 18 mēnešiem. Viens no viņu galvenajiem pienākumiem bija sabiedrības tikumības uzraudzīšana. Arī 21. gadsimta Latvijas kultūrtelpā vēl joprojām varam vērot gan institucionāla līmeņa, gan pašpasludinātus cenzorus, kas darbojas “sabiedrības tikumības” vārdā. Pavisam svaigā atmiņā ir mēģinājumi cenzēt Katrīnas Neiburgas radīto “Leļļu operas” plakātu, kur bija redzams kails puisēns (toreiz mazais Katrīnas dēlēns), un Artūra Žmijevska izstādes “Neredzamā zona” reklāmas plakātu; savukārt pagājušā gada rudenī uzvirmoja jauno māmiņu sašutums par Miķeļa Fišera citplanētiešu darbošanos uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sienas “Staro Rīga” ietvaros. Tagad kārta pienākusi Annemarijas Gulbes izstādei Love Re-search ISSP galerijā, kur kādam no Berga Bazāra iemītniekiem mākslinieces bildes likušās “pornogrāfiskas” un “nepiemērotas bērniem”. Atnāca komisija, un māksliniecei nācās nevēlamos attēlus aizklāt ar maigi rozā aizkariņiem. Tomēr jautājumi, kas skar mākslinieka izteiksmes brīvības apspiešanu, dzēšanu, aizsegšanu, pamatojoties uz kādas konkrētas personas vai grupas subjektīvu pārliecību, pieprasa sabiedrisku diskusiju. Tādēļ aicinām 18. augustā plkst. 18.00 visus attālināti vai pietuvināti apmeklēt ISSP rīkoto diskusiju “Aizliegtā māksla: diskusija par cenzūru Latvijā”.
Pirms diskusijas piedāvājam noskatīties VV Foundation sarunu ar mākslinieci Annemariju Gulbi.Video: Toms Harjo
Par VV Foundation:
VV Foundation 2018. gadā dibinājuši mākslas entuziasti - advokāte un mecenāte Vita Liberte, arhitekts Vilnis Štrams un mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Fonda misija ir veicināt laikmetīgās mākslas pieejamību un izglītību Latvijā. Fonds regulāri atbalsta jauno mākslinieku aktivitātes Latvijas kultūrtelpā, to skaitā ISSP radošās aktivitātes, Kim? Laikmetīgās mākslas centra izstādes, Rīgas Starptautisko Laikmetīgās mākslas biennāli (RIBOCA), Daugavpils Marka Rotko mākslas centru un daudzus citus.
