Nauris Puntulis: «Tas ir ceļš uz nekurieni»
Par Daugavpils domes cenzētajiem Sandersa Raudsepa darbiem Marka Rotko mākslas centrā
Pēc Daugavpils domes vadības spiediena neformālā sarunā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs šobrīd izņēmis trīs darbus no 28. oktobrī atklātās igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē”. Darbi raisījuši asas diskusijas sociālajos tīklos, esot saņemtas arī sūdzības mākslas centrā un pilsētas domē.
Jāpiebilst, ka igauņu mākslinieks Sanders galvenokārt pazīstams ar savām smalki izstrādātajām keramikas skulptūrām. Katra no tām ir kā kadrs no pasakas vai smīkņājošs personāžs ar savu – nereti pagalam muļķīgu – stāstu. Starp saviem galvenajiem iedvesmas avotiem mākslinieks ierindo nepiedienīgus jokus, konspirācijas teorijas, psihodēliju, bērnības maldus, dzīvi un nāvi, reliģiju un nejaušas domas, kas ienāk prātā, mazgājoties dušā.
Izņemtie trīs no trīsdesmit mākslinieka Sandersa Raudsepa darbiem ir cikla “Your own alternative Jesus” jeb “Tavs alternatīvais Jēzus” darbi “Tauta ir aunu bars”, “Juzy” un “Dicksus”.
Foto: Didzis Grodzs
Kultūras ministrs Nauris Puntulis šodien ir ticies Daugavpils Marka Rotko muzeja vadītāju Māri Čačku un pēc tikšanās uzsvēris, ka mākslas politiska cenzūra demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama, tas ir ceļš uz nekurieni.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis Facebook vietnē publicējis savu nostāju šajā jautājumā: “Šodien satikos ar Marka Rotko muzeja vadītāju Māri Čačku, lai izrunātu situāciju ar igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa izstādi. Šobrīd, Ukrainas kara un citu ārējo krīžu kontekstā, sabiedrībā dominē melnbalta krāsu palete, kas neveicina konstruktīva dialoga klātbūtni visās dzīves nozarēs, diemžēl arī mākslā. Mākslas politiska cenzūra demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama, tas ir ceļš uz nekurieni – tur, kur Latvija bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē pirms dažiem gadu desmitiem, kur arī es pats kā mūziķis esmu ticis politiski cenzēts.
Jā, laikmetīgās mākslas izpausmes mēdz būt izaicinošas, provokatīvas, ne visiem pieņemamas, tādēļ Rotko centrs laikus ir veicis gan skaidrojošo darbu, gan, ievērojot labāko muzeju praksi, izveidojuši brīdinājumus, kas informē skatītājus par izstādes sensitīvo raksturu, atstājot izvēli - apmeklēt vai ne - pašu skatītāju ziņā. Ņemot vērā Satversmes 100. un 113. pantā teikto par zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, es kā Saeimas deputāts jau esmu rosinājis šo jautājumu skatīt arī tuvākajā Saeimas izglītības un kultūras komisijas sēdē. Savukārt, tuvākajā laikā aicināšu uz sarunu arī Daugavpils pašvaldības pārstāvjus.”
Latvijas Muzeju biedrība ar atklāto vēstuli pret šādu nepieņemamu mākslas cenzūru vērsusies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Tiesībsarga biroja, aicinot rīkoties ar visiem institūcijām pieejamiem likumīgajiem instrumentiem, lai novērstu cenzūras turpināšanos.
“Mēs stingri nosodām pret mūsu biedru – Daugavpils Marka Rotko mākslas centru – vērsto Daugavpils pašvaldības pārstāvju cenzūru, kuras rezultātā centrs bijis spiests noņemt mākslinieka, mākslas maģistra keramikā Sandera Raudsepa (Sander Raudsepp) trīs mākslas darbus, kas eksponēti izstādē “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē” (kurators Valentīns Petjko, “Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs”).
Vēršam uzmanību, ka bīstami mākslas darbu cenzūras precedenti saistāmi arī ar nacionālas laikmetīgās mākslas institūcijas – akreditēta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (turpmāk LLMM) – neesamību Latvijā. Tāpēc LMB aicina LR Kultūras ministriju nekavēties ar lēmuma pieņemšanu par LLMM būvniecību un institūcijas dibināšanu. Saskaņā ar Muzeju likumu LLMM nozīmīgs ieguldījums būtu daudzveidīgu laikmetīgās mākslas un mūsdienu vizuālās kultūras piemēru interpretācija, popularizēšana un eksponēšana sabiedrības izglītošanai visā Latvijā.
Latvijas Republikas Satversmē noteikta mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvība (113. pants), domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība (99. pants), kā arī cenzūras aizliegums (100. pants). LMB aicina Daugavpils pašvaldības pārstāvjus ievērot Latvijas Republikas Satversmi un nodrošināt trīs cenzēto mākslas darbu atgriešanos izstādē.”
Foto: Didzis Grodzs
Arterritory.com pievienojas iepriekš rakstītajam, ka laikmetīgās māksla un cenzūra nav savienojamas lietas. Mums visiem labi zināms ir Polijas piemērs, kur māksla jau ilgstoši ir pakļauta reliģisko organizāciju un politisko aprindu spiedienam. Mums zināms ir Pussy Riot liktenis, kad antiputiniska performance baznīcā beidzās ar cietumsodu. Par politiķu vēlmi ietekmēt laikmetīgo mākslu ir runājuši arī mākslas biennāļu organizatori – pavisam nesen, tiekoties Rīgā. Lai nekas tāds nebūtu iespējams, nepieciešama ļoti skaidra un nepārprotama mūsu visu reakcija – darbiem ir jāatgriežas savā vietā, izstāžu zālē. Un nākotnē, kā rakstīja režisore Krista Burāne, vēršoties pret šo cenzūras faktu, nebūtu slikti noorganizēt “kādu izglītojošu semināru pašvaldību deputātiem, mēriem un Kultūras pārvalžu vadītājiem par mākslu un demokrātiju”.
