Laikmetīgas mākslas daudzveidība un vitalitāte
Fotoieskats Rotko muzeja rudens sezonas izstādēs
Rotko muzejā rudens izstāžu sezonā skatāmi seši izteiksmīgi projekti, kas apliecina laikmetīgo un radošo prakšu daudzveidību un vitalitāti šodienas mākslas ainā – starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstāde “Martinsona balva 2025”, lietuviešu mākslinieces Milenas Pirštelienes izstāde “Sērkociņš smiltīs”, Sanitas Ābelītes personālizstāde “Radījumi”, izstāde “Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika”, Sandras Strēles izstāde “Priekšvakars” un Uģa Auziņa izstāde “Ekspromts”.
Rotko muzeja rudens sezonas izstādes skatāmas līdz 23. novembrim, izņemot 5. Latvijas Keramikas biennāles starptautisko konkursa izstādi “Martinsona balva 2025” un lietuviešu mākslinieces Milenas Pirštelienes izstādi “Sērkociņš smiltīs”, kas būs atvērtas līdz 2026. gada 1. februārim.
Martinsona balva 2025
Rudens vērienīgākais notikums Rotko muzejā ir starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstāde “Martinsona balva” – nozīmīgākā norise piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā, kas šogad piedzīvojama kultūrvietās Daugavpilī, Cēsīs un Liepājā. Izvērtējot 941 saņemto pieteikumu, starptautiska ekspertu žūrija izstādei atlasīja astoņdesmit mākslas darbus no trīsdesmit valstīm, tostarp divdesmit trīs Latvijas autoru veikumu. Izstādes atklāšanas vakarā žūrija paziņos konkursa laureātus, kas savā starpā sadalīs divdesmit tūkstošus eiro lielo balvu fondu.
Kuratori Aivars Baranovskis un Valentīns Petjko uzteic izstādē skatāmo radošās izpausmes spektru – no niansēti izstrādātām, tehniski virtuozām un konceptuāli nobriedušām kompozīcijām līdz intuitīvām, eksperimentālām formām, kur māls pats diktē ritmu un raksturu, atsedzot gan cilvēka prasmju, gan materiāla dabas poētiku. Sekojot biennāles tēmai – “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem” –, izstāde atgādina par mūsu kopīgo izcelsmi kosmiskajos procesos un nemitīgo pārvērtību ceļu, pārliecinoši rādot, ka māls – viens no senākajiem cilvēces rīcībā esošajiem materiāliem – joprojām iedvesmo laikmetīgus radošos meklējumus.
Foto: Didzis Grodzs
Martinsona balvas starptautiskais goda raksts Egle Einikīte Narkevičiene (Lithuania), “Dualitāte starp dažādām pasaulēm”, akmensmasa, pigmenti, 2025
Martinsona balvas starptautiskā sudraba godalga Hjondžina Kima (Dienvidkoreja), “K Kümmel #14”, porcelāns, tērauda skaidas, 2025
Martinsona balvas starptautiskais goda raksts Kimi Ino (Brazīlija), “Izsmalcinātā druka. Toruss IV”, māls, pigments, 2025
Martinsona balvas nacionālais goda raksts un SIA Keramserviss balva Agate Kalcenaua (Latvija), “Tiekties un spēlēties”, akmensmasa, 2024
Martinsona balvas starptautiskais goda raksts Valds Kurklietis (Lietuva, Zviedrija), “No tumsas uz...”, akmensmasa, spogulis, 2025
Martinsona balvas starptautiskā sudraba godalga Hanna Mjadzvedzeva (Polija), “Karstais aukstais karš”, akmensmasa, glazūras, 2025
Martinsona balvas starptautiskā zelta godalga Darja Kovalevska (Polija), “Vardarbīga eksistence”, šamotēts māls, 2023
Martinsona balvas nacionālais goda raksts un rezidences balva Elīna Titāne (Latvija), “Sapņotāji”, māls, 2024
Martinsona balvas nacionālā zelta godalga Inese Brants (Latvija), “Veltījums neatkarīgās Latvijas pirmvalsts pūtēju orķestriem”, porcelāns, 2025
Martinsona balvas nacionālā zelta godalga Lilija Zeiļa (Latvija), “Izdegusī ainava”, māls, glazūras, angobas, terra sigillata, redukcija, 2025
Martinsona balvas starptautiskais goda raksts un rezidences balva Mihals Žeslavskis (Polija), “Saplūduši”, akmensmasa, 2025
Milena Piršteliene. Sērkociņš smiltīs
Lietuviešu māksliniece Milena Piršteliene, starptautiskās Zelta godalgas ieguvēja 2023. gada keramikas biennāles konkursā, piedāvā lirisku meditāciju par atmiņām, uzmanību un ikdienas detaļu poētiku, kas bieži paslīd garām nemanīta. Pievēršoties sīkajam un šķietami nenozīmīgajam – ēnai, ielas fragmentam, sērkociņam smiltīs –, māksliniece vaicā, vai mēs joprojām mēdzam apstāties un pakavēties pie “nebūtiskā”.
Keramika mākslinieces rokās kļūst par klusuma un pārdomu mediju, bet darbi parāda, ka pat visniecīgākie priekšmeti var glabāt atmiņas, emocijas un negaidītu dziļumu.
Sanita Ābelīte. Radījumi
Latviešu māksliniece Sanita Ābelīte, nacionālās Zelta godalgas ieguvēja iepriekšējās biennāles konkursā, šoreiz nāk klajā ar personālizstādi “Radījumi” Rotko muzeja Martinsona mājā. Savā izkoptajā radošajā rokrakstā māksliniece uzbur maģisku pasauli, kuru apdzīvo brīnumainas būtnes no sirmām teiksmām – ne īsti dzīvnieki, ne cilvēki.
Īpaši izstādei radītais ansamblis veido vienotu veselumu – mežā, pļavā, ūdenī un gaisā un autores iztēlē aizgūtie tēli, ietērpti izteiksmīgās keramikas formās, atdzīvojas saskaņotā kompozīcijā, aicinot ienākt smalki veidotā, daudzslāņainā pasaulē, kur atklājas apbrīnojama tehniskā meistarība un niansēts radošais redzējums, bet katra forma atraisa iztēli un vedina pārdomu ceļos.
Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika
Izstāde “Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika” ir viesvalsts projekts piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā. Izstādes nosaukums ir aizgūts no poļu teiciena “brak słów”, kas vienlīdz labi raksturo gan rūgtas bezspēcības brīžus, kad rokas nolaižas izmisumā, gan spožus sajūsmas mirkļus, kas atstāj bez elpas, jo sajustais nav vārdos ietērpjams.
Pārstāvot divdesmit trīs Polijas laikmetīgos māksliniekus, keramikas medijs izstādē kļūst par nozīmes nesēju: tas runā faktūrās, formās un simbolos, ļaujot katram vērot, izjust un tulkot redzēto pašam.
Sandra Strēle. Priekšvakars
Latviešu māksliniece Sandra Strēle izstādē “Priekšvakars” piedāvā tvērumā plašu un vienlaikus intīmu vēstījumu par mātbūšanas pieredzi, mākslinieciskās izpētes fokusā izvirzot hidrofeministiskas pārdomas par plūstošajām un pārplūstošajām robežām, kas mūsu ķermeņus, idejas, izvēles un darbības atdala citu no citas.
“Priekšvakars” ūdeni interpretē kā telpu, kur vienlaikus kaut kas rodas, aizplūst, pārtop no vienas substances otrā, uzglabājas, iekapsulējas, dzīvo, izdzīvo, ienirst un uznirst, lai vēlreiz atklātu ko jaunu par cilvēka un dabas attiecībām. Plašais, monumentālais darbu cikls, radīts ar turpināšanās pieeju, ko māksliniece dēvē par serialitāti, aicina skatītāju sastapt pazīstamus tēlus jaunās variācijās, rodot arvien jaunas nozīmes un skaidrojumus.
Uģis Auziņš. Ekspromts
Latviešu gleznotājs Uģis Auziņš izstādē “Ekspromts” svin mirkļa skaistumu un dabas nemitīgo mainību. Gadalaiku ritums, dienasgaismas pārvērtības, debesu panorāmas, krāsu improvizācijas – viss ieplūst mākslinieka darbos, atainots ar smalku krāsu izjūtu un dziļu līdzpārdzīvojumu.
Būdams uzmanīgs dabas vērotājs un interprets, Auziņš rada emocionāli piepildītus darbus, kas ļauj izjust debesu plašumu, koku lapotņu šalkas, vēja pieskārienu un arī ieklausīties klusumā.
