Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes
Foto: Santa Suhanova
Fotoieskats
Rotko muzejā līdz 24. maijam skatāmas sešas pavasara sezonas izstādes, kas izgaismo Itālijas, Somijas un Latvijas mākslinieku radošos meklējumus. No klusinātas un apcerīgas nefigurālas glezniecības un instalācijām līdz emocionāli nospriegotam fotogrāfiskam naratīvam par pieredzes nospiedumiem apziņā un ķermenī, izstādes pieskaras gaismas, klusuma, piederības un atmiņu motīviem.
Gregorio Bota. “Glezniecība ved mājup”
Gregorio Bota (Gregorio Botta, Itālija) ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Rotko muzejā Daugavpilī. Izstādes ģeogrāfija ir sevišķi zīmīga tādēļ, ka Rotko radošais mantojums ir ilgstoši ietekmējis Botas māksliniecisko meklējumu ievirzi. Izstādes kurators – itāļu mākslas vēsturnieks un kritiķis Bruno Kora (Bruno Corà) – uzsver: “Lai gan Bota izpaužas dažādos medijos, visbiežāk telpiskās instalācijās un skulptūrās, viņa jaunrade nepārprotami sakņojas gleznieciskā radošā žestā un turpina būt izteikti meditatīva. Viņš izmanto dabiskas izcelsmes materiālus – vasku, rīspapīru, ūdeni, stiklu, koku lapas un akmeņus –, lai radītu askētiskus darbus, kas lakoniski izsaka klusuma un tukšuma sajūtu.”
Izstādē skatāmi aptuveni trīsdesmit darbu, turklāt daļa ir radīta tieši izstādei Rotko muzejā.
Gregorio Bota. Vertigo eņģelis. Stikls, vasks, dzelzs. 180x50x36 cm. 2021
Gregorio Bota. Puksti. Vasks, pigments. 20x20 cm (katrs). 2023
Gregorio Bota. Ofēlija. Dabas materiāli, vasks, dzelzs. 40x171x 91 cm. 2022
Gregorio Bota. Jēkabs. Rīspapīrs, vasks, linaudekls. 150x40x5 cm. 2023
Gregorio Bota. Gaisīgais apvārsnis. Rīspapīrs, vasks, pigments, stikls. 50x200x30 cm. 2025
Gregorio Bota. Bez nosaukuma. Rīspapīrs, vasks, stikls. 180x100 cm. 2026
Rozmarija Torpo. “Savāda gaisma”
Somu mākslinieci Rozmariju Torpo (Rose-Mari Torpo) jaunradei iedvesmo trauslie mijkrēšļa brīži uz dienas un nakts sliekšņa. Viņas abstraktās kompozīcijas veido mainīgas, teju iluzoras telpas, kur gaisma, krāsa un kustība rada ievelkošu pieredzi. Māksliniece strādā eksperimentāli, kombinējot audeklu, papīru, poliesteru un atrastus redīmeida materiālus ar aerosola krāsu, akrilu un tinti un laužot paša glezniecības medija robežas – ļaujot gleznām izkāpt no rāmjiem un kļūt aktīvi telpiskām.
Izstādes kuratore Tatjana Černova vērš uzmanību uz mākslinieces izvēli izmantot irizējošus materiālus, kas lauž un atstaro gaismu, pastiprinot kompozīciju iekšējo dinamismu un smalkās krāsu vibrācijas: “Darbu virsmas brīžiem atgādina atmosfēras putekļus, citkārt – plūstošu masu vai blīvu, sastingstošu vielu. Darbu strukturālā nenoteiktība atbilst dziļi emocionālai glezniecībai, kuru māksliniece apzināti saglabā atvērtu un mainīgu, paliekot ārpus figurācijas.”
Rozmarija Torpo. Savāda gaisma
Rozmarija Torpo. Sapnis (zili violets). Poliesters, audekls, tinte, akrils, krāsas aerosols. 180x170 cm. 2023
Rozmarija Torpo. Prizma #3. Audekls, akrils, poliesters. 230x40 cm. 2025
Latgales mākslinieki. “Pierobeža”
Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā konkursizstāde Rotko muzejā šogad risina tēmu “Pierobeža”, pulcējot sešdesmit četrus dažādu paaudžu un mediju autorus, kuru dzīve un radošais ceļš tā vai citādi ievijas Latgales kultūrtelpā. Izstādes kurators Aivars Baranovskis norāda, ka izstāde atklāj pierobežu kā vietu, kur raisās tiklab praktiskas, kā mākslinieciskas izvēles un pārvērtības – starp palikšanu un aiziešanu, tradīciju un laikmetīgumu, vietējo un globālo: “Vienlaikus ar pierobežas ģeogrāfisko kontekstu izstāde pievēršas mākslai kā nodarbei, kas pati par sevi pastāv uz robežas – starp normālo un nenormālo, pieņemamo un nepieņemamo. Jo pati mākslas būtība ir robežu pārbaude un pārdefinēšana: tā marginālo padara redzamu, pārkāpj vispārpieņemtās normas un atklāj, cik plašas pieredzes un nozīmes vēl ir iespējams smelties no dzīves.”
Latgales mākslinieki. Pierobeža. Una Gura. Savienojums. Māls, porcelāns, angobas, pigmenti glazūra. 2023
Latgales mākslinieki. Pierobeža. Terēze Juškus. Dižais dižakmens (fragments). Sublimācijas druka uz auduma. 2024
Latgales mākslinieki. Pierobeža. Roberts Bāliņš. Mums visiem tas ir. Lodēts, metināts. 2025
Latgales mākslinieki. Pierobeža. Ksenija Šinkovska. Neatdod sevi! Filcējums, modelēšana. 2026
Latgales mākslinieki. Pierobeža. Anastasija Dubovska. Es esmu. Planšete, ogle, ģipsis, tekstils. 2025
Latgales mākslinieki. Pierobeža. Darja Smirnova. Acīmredzama robeža (fragments). Adījums, tamborējums. 20 x 250 cm. 2025
Raivja Zabja kolekcija. “Ieraudzīt”
Plašu Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas panorāmu Rotko muzeja pavasara sezonā zīmē izstāde “Ieraudzīt”, ietverot darbus no uzņēmēja un mākslas mecenāta Raivja Zabja (1973–2023) privātkolekcijas. Kā pasvītro izstādes kuratore Dace Dēliņa-Lipska, mākslas pasaulē Raivis Zabis darbojās intuitīvi un radoši – gandrīz kā mākslinieks. Kolekcionāra izvēļu pamatā bija iekšēja sajūta un personiska reakcija uz ieraudzīto. Turklāt jau sākotnēji viņš izvēlējās kolekcionēt laikmetīgo mākslu, jo tieši tajā saskatīja sava laika patieso noskaņu un domāšanu.
RZ kolekcija. Sigita Daugule. Perfekta diena. Pludmalē. Audekls, akrils, eļļa. 120 x 180 xm. 2022
RZ kolekcija. Klāvs Loris. Eiropas deja mūžīgā tumsā. Audekls, eļļa, tekstils, pigments, laka. 170x140 cm. 2022
RZ kolekcija. Ieraudzīt. Adoniss Muiņo Romero. Brokastis savvaļā jeb Diena bez Alises. Audekls, eļļa. 90x110 cm. 2020
Jūlija Verbicka-Vasiļjeva. “Habitus”
Jaunās mākslinieces Jūlijas Verbickas-Vasiļjevas fotosērija “Habitus” ir vizuāls un emocionāls pētījums par robežu starp redzamo un pieredzamo, starp cilvēka ārējo tēlu un iekšējo stāvokli. Apvienojot dokumentālu pieeju ar inscenējuma elementiem un režijas paņēmieniem, autore veido niansētu fotogrāfisku naratīvu par to, kā sociālā vide, audzināšana un personiskā pieredze pakāpeniski iesakņojas ķermeņa pozās, skatienā, klusēšanā un attieksmē pret sevi un citiem.
Izstādes kuratore Tatjana Černova pasvītro – Verbickas-Vasiļjevas praksē habitus ir ne tik daudz socioloģisks jēdziens, cik pieredzes nospiedums ķermenī, uzvedībā un emocionālajā atmiņā: “Izstādes centrā ir cilvēks kā process. Tā rosina apzināties, cik cieši savijas mūsu individuālie stāsti un kolektīvā pieredze, un vaicā, cik lielā mērā mēs paši kļūstam par savas vides atspulgu.”
Pēteris Martinsons. “Pārdomas”
2026. gadā Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko muzeju uzsāk izstāžu ciklu muzeja keramikas māksla izstāžu zālē “Martinsona māja”, veltot to izcilā latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) 95. dzimšanas dienai. Cikla mērķis ir parādīt skatītājiem darbus no Latvijas un ārvalstu muzeju krājumiem, ļaujot iepazīt iespējami plašu mākslinieka radošā mantojuma spektru. “Pārdomas” ir cikla pirmā izstāde, un tajā eksponēti Martinsona lielformāta keramikas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstādes kurators Valentīns Petjko izceļ ekspozīcijas centrālo diptihu – “Pārdomas”, raksturodams to kā agrīnu, taču jau pārliecinoši izteiksmīgu abstrakti figuratīvu kopu, kur cilvēka figūra reducēta ģeometriskā minimālismā un arhetipiskās zīmēs. Savukārt pārējie darbi, tapuši mākslinieka radošā brieduma gados, spilgti raksturo Martinsona radošo rokrakstu – sinerģiju starp formas risinājumā arhitektonisku domāšanu, plastisku eksperimentu un izteiktu pievēršanos grafiskam zīmējumam.
