Rudens izstādes Rotko muzejā
Fotoieskats
Rotko muzejā Daugavpilī līdz 29. novembrim skatāma rudens izstāžu sezona, kurā satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no Francijas, Itālijas un Latvijas. Tēlniecības, glezniecības, keramikas, grafikas, tekstilmākslas un instalācijas valodā jaunā sezona vēsta par sastapšanos, saprašanos un gaismas meklējumiem laikā, kad ēnas kļūst arvien garākas.
Izstāde “Gaismas un ēnas.
Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla”
Izstādē “Gaismas un ēnas. Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla” piedāvā 20. gadsimta franču glezniecības meistara Īva Brajēra Vidusjūras gaismas pielietos darbus dialogā ar septiņu mūsdienu Francijas mākslinieku jaunradi, kas runā par kara un miera pieredzi, cilvēka ievainojamību, atmiņas nozīmi, brīvības trauslumu un gaismas lomu pasaulē, kurā joprojām netrūkst spriedzes un nenoteiktības. Piedalās: Žeraldina Gilbo, Entonijs Vaits, Marī Izāka, Marī Pola Benuā-Baseta, Džeņju Vu, Enriko Nagels un Paskāls Piņons Žafs.
Gaismas un ēnas. Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla. Foto: Santa Suhanova
Izstāde “Umberto Mastrojāni. Krāsu abstrakcija. 1934–1992”
Izstāde iepazīstina ar vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem itāļu tēlniekiem, kura jaunradi raksturoja nemitīga matērijas izpēte – no bronzas līdz papīram, no kartona līdz gobelēnam, eksperimentējot ar iegriezumiem, locījumiem, gravējumiem un krāsu. Īpaši Rotko muzejam veidotā izlase risina simbolisku dialogu starp Mastrojāni un Marku Rotko. Abus saista nevis tieša savstarpēja ietekme, bet kopīgi radoši centieni – pārvarēt figurāla attēlojuma robežas, lai atklātu mākslas darba emocionālo un garīgo potenciālu.
Umberto Mastrojāni. Krāsu abstrakcija. 1934–1992. Foto: Santa Suhanova
Ivetas Laures personālizstāde “Mīlestība un zīds”
Personālizstādē “Mīlestība un zīds” latviešu māksliniece Iveta Laure savieno dažādos laikos tapušus un īpaši Rotko muzejam radītus darbus, kuros runā par sievietes tiesībām un pašnoteikšanos, ģimeni un mantotajām lomām, ķermeniskumu, seksualitāti, vardarbību un brīvību. Radošo impulsu vidū ir Aspazijas nepiekāpīgais “NĒ” un sufražistu cīņa, Latvijas pirmās brīvvalsts lauku sadzīve un rokdarbu tradīcijas, karš un deportācijas, Latgales katoliskais kods, Austrumu kultūras priekšstati par sievieti un mīlestību, kā arī joprojām sastopamais ikdienas seksisms. Zīds šos atšķirīgos stāstus savij vienā vizuālā valodā. Apgleznots, izšūts, ielocīts telpiskos objektos un instalācijās, tas uzņem sevī gan dziļi intīmu pieredzi, gan kolektīvās vēstures nospiedumus.
Iveta Laure. Mīlestība un zīds. Foto: Santa Suhanova
Laimas Eglītes izstāde “Pirms vārdiem”
Izstādē “Pirms vārdiem” atklājas Laimas Eglītes radošais rokraksts, kura veidošanos savulaik spēcīgi ietekmējusi mākslinieces pieredze Rīgas pantomīmā. Pārejot no skatuves uz glezniecību, viņa paturēja pantomīmai raksturīgos domāšanas principus. Gleznās sastopamie tēli – mīmi, klauni, noslēpumainas figūras un elegantas dāmas – neveido stāstu tradicionālā izpratnē. Tie ir raksturi, kuros savijas cilvēcisks trauslums, pašironija un cieņa. Žests, galvas pagrieziens, roku ritms šeit pasaka vairāk nekā sižets. Eglītes pasaulē klusums ir nozīmes nesējs.
Laima Eglīte. Pirms vārdiem. Foto: Santa Suhanova
Ingūnas Liepas izstāde “Meklēt neredzamo”
Izstādē “Meklēt neredzamo” mākslinieces Ingūnas Liepas audeklos no krāsas slāņiem uz brīdi iznirst mīklainas, neskaidras formas, kas līdzinās te ainavām, te sapņojumiem, te ūdens šļakstiem, miglājiem vai lietus virmojumiem, lai jau nākamajā mirklī atkal izgaistu abstrakcijā. Darbu emocionālo reģistru nosaka krāsa – gaiši zilais, violetais, tirkīzs, pieklusināti rozā, siltais persiks un bāli zaļais saplūst atturīgās harmonijās, bet maigās toņu gradācijas un liegās pārejas starp dzidrumu un palsumu liek darbiem teju vai izstarot gaismu. Liepa ieved rāma apcerīguma telpā, kas nebeidz raisīties un vērties tik ilgi, cik vien tajā uzkavējas vērotāja skatiens
Ingūna Liepa. Meklēt Neredzamo. Foto: Santa Suhanova
Imanta Klīdzēja izstāde “Cieši pie vēja”
Izstādē “Cieši pie vēja” latviešu laikmetīgās keramikas vecmeistars Imants Klīdzējs risina dialogu starp materiālu, laiku un pieredzi. Autora monumentālās kompozīcijas veido simtiem un tūkstošiem elementu. Katrs ir patstāvīga vienība, bet kopā tie veido veselumu, kurā saskatāmas strukturālas paralēles ar cilvēka pieredzi. Jo dzīvi veido ne tikai lielie notikumi vien, bet neskaitāmas detaļas, kas uzkrājas un iegūst nozīmi līdzās citām.
Imants Klīdzējs. Cieši pie vēja. Foto: Santa Suhanova
Pētera Martinsona darbu izlase izstādē “Kečkemētas piezīmes”
Izstādē “Kečkemētas piezīmes” skatāma izcilā latviešu keramiķa Pētera Martinsona darbu izlase no Kečkemētas Starptautiskās keramikas studijas krājuma Ungārijā, demonstrējot mākslinieka oriģinālo tēlniecisko domāšanu, formas izjūtu un materiāla interpretāciju.
Pēteris Martinsons. Kečkemētas piezīmes. Foto: Santa Suhanova 
