Pasaules kārtība
Fotoieskats Kaspara Zariņa izstādē Rotko muzejā / Izstāde skatāma līdz 18. augustam
Līdz 18. augustam Rotko muzejā skatāma Kaspara Zariņa personālizstāde “Pasaules kārtība”. Tā ir viņa pirmā personālizstāde Rotko muzejā. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
Personālizstādi “Pasaules kārtība” veido trīs sižetiski bloki – strūklakas, ziedi un figurālas grupas. Strūklakas iemieso spontanitāti un pārsteigumu, ziedu gleznojumi jeb “Puķu daba” – dabas ciklisko kārtību un mirkļa skaistumu, bet figurālās grupas jeb “Sapulces” – sociālos paradumus, kādos funkcionē cilvēku sabiedrība, izpaužot tikumus un netikumus. Visas tēmas var traktēt kā lielas un simboliskas, bet visās ir sava deva pārsteiguma par to, kā lietas notiek. Sevišķi strūklaku naratīvs izšļāc augstas klases blefu, kas to visvairāk sarado ar paša Kaspara Zariņa 90. gados radīto dīvaino Pedanta tēlu un kopumā ar laikmetīgiem kompromisiem starp atklātību un apslēptību, pateikto un noklusēto, starp naivu prieku un ironisku pozu. Sapulču stāsti, kas raisās pie galdiem un baseinos, ir provokatīvi, jo tā vien gribas tos traktēt kā birokrātiskus antivakarēdienus, kur uz vietas nekas īsti nenotiek, jo viss jau ir noticis aizkulisēs. Toties ziedos ir klasiska harmonija un tieksme pēc skaistuma, lai gan reizē ieskanas austrumnieciska nosacītība. Tādejādi “Pasaules kārtībā” izpaužas Kaspara Zariņa māksliniecisko kultūru sintētisms un viņa rokās un sirdī esošo profesionālo instrumentu simtgades, pat tūkstošgades.
“Netīra siena vai pleķaina grīda ir dzīves nejaušība, kas savā principā nav glezniecība, jo glezniecība ir apzināts akts,” teic Kaspars Zariņš. Visos darbos šķietami vienas krāsas lielie laukumi ir veidoti daudzslāņainās niansēs un nokrāsu autorsalikumos. Kaspars Zariņš lieto krāsu nianses kā jēgpilnu alfabētu un projicē krāsu stāstus uz sižetiskajiem. Piemēram, “Sapulces” fons ar pieciem sarkanajiem – elegantais Japanese Rouge, puscaurspīdīgais Naphthol Red Deep, siltais Deep French Red, rozīgais Bright Red un maigi pienainais persiešu sārtais. Seši zaļie “Puķu dabā” – dūmakaini zilganzaļais Viridian, gaišāk zilganzaļais Phthalo Viridian, dziļais Imperial Green, zāles zaļais Sap Green, “indīgais” Vert Moyen un pelēkzaļais Green Shade. Šajās niansēs Kaspars Zariņš gūst gleznotāja baudu un reizē ir vispārīgi aprakstošs.
Kaspara Zariņa mākslā ir kāda antīkai mākslai raksturīga kolektīva apziņa. Viņa stāsts ir “visu stāsts”. Reizē privāts un izstāstīts pārlaicīgā noskaņā, uzlādēts ar mūžības devu. Jautāts, kāpēc viņš savu mākslu iestata mūžības kontekstos, Kaspars Zariņš atbild ar sev raksturīgu tiešumu: “Tāpēc, ka mani neinteresē tik ļoti personisko traumu problēmas, ja tā varētu to apzīmēt. Mani interesē subjektivizēt objektīvo.”
Foto: Didzis Grodzs
Jums tur, lūdzu. Audekls, eļļa, 120×110 cm, 2023
Sapulce. Iespējams, pēdējās vakariņas. Audekls, eļļa,150×270 cm, 2024
Strūklaka. Ultramarīns. Audekls, eļļa, 200×100 cm, 2025
Strūklaka. Zili zaļa. Audekls, eļļa, 200×100 cm, 2025
Sapulce. Sarkanā līnija. Audekls, eļļa, 150×200 cm, 2025
Sapulce. Apaļais galds. Audekls, eļļa, 200×200 cm, 2025
Saruna pie acālijām. Audekls, eļļa, 120×110 cm, 2025. Rotko muzeja krājums
Strūklaka. Jūras zilā. Audekls, eļļa, 200×100 cm, 2025
Puķu daba. Kāršrozīte. Audekls, eļļa, 190×190 cm, 2025
Puķu daba. Ābeļzieds. Audekls, eļļa, 190×190 cm, 2025. Rotko muzeja krājums
Puķu daba. Tulpes. Audekls, eļļa,
190×190 cm, 2025
Titulbilde: Kaspars Zariņš. Sapulce. Kas nu? Audekls, eļļa, 150×280 cm, 2025. Foto: Didzis Grodzs
