Īssaruna ar Mētru Saberovu
Kristians Fukss
13/06/2019
No 14. jūnija izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā skatāma plaša spektra feminisma jautājumiem veltīta grupas izstāde Euro Femmes. Ar saviem stāstiem izstādē apvienojušās sešas mākslinieces: Elīna Brasliņa, Vivianna jeb Marija Staņislavska, Mētra Saberova, Darija Blūma (Daria Blum), Kērstina Bārnsa (Kirstin Barnes) un Kamila Gonzalesa Korea (Camila Gonzalez Corea). Mētra Saberova ir arī izstādes kuratore. 13. jūnijā izstāde tiks atklāta ar Darijas Blumas performanci It’s On Me, kam mākslinieces pati radījusi mūziku un tekstu.
Izstāde skatāma līdz 14. jūlijam.
Vairākas mākslinieces savos darbos risina feminisma tēmu ar humora palīdzību. Vai, jūsuprāt, tas ir visiedarbīgākais veids, kā nodot skatītājam vēstījumu?
Es nedomāju, ka tas ir visiedarbīgākais veids. Un tas nav arī vienīgais veids, taču man patīk humors, jo caur to var runāt par tabu lietām (lai arī man pašai tā var nešķist). Caur humoru tās var “atvieglināt”. Animatore Inga Prauliņa un daudzi citi pasniedzēji ir teikuši, ka, runājot par sarežģītu tēmu, labāk izmantot vieglāku pieeju. Īpaši, ja to izmanto kā pašizsmejošo humoru – pasmejoties par sevi, ievirzīt skatītāju. Humoram ir daudz labo bonusu.
Jūsu pašas animētais video taustās cauri komiski neskaidrām atšķirībām/līdzībām Rietumeiropas un Austrumeiropas feminisma attīstībā.
Jā, šis ir pirmais darbs kopš bakalaura laika, kur neesmu izmantojusi nekādu ķermenisko iesaistīšanu. Vispār ir jocīgi šobrīd veidot stāstus, kas nav balstīti fiziskajā pieredzē... Tas ir jautājums, par kuru jau gadu esmu domājusi, taču neesmu tālu tikusi. Esot prom Londonā, arvien izteiktāk apzinos savu latviskumu, savu atšķirību… Tad atbraucu uz šejieni, un te pēkšņi diskriminācija. Es neesmu pieradusi, ka diskriminācija var būt norma. Gribējās to izcelt, tomēr tas, ka es pati šo diskriminācijas jautājumu vēl neesmu atrisinājusi, manuprāt, ir svarīgākais punkts. Mērķis nav parādīt, ka Londonā nav problēmu un Latvijā viss ir slikti. Arī Londonā ir visādas draņķības…
Kā notika sadarbība ar ārzemju māksliniecēm?
Viena no viņām, Kamila Gonzalesa Korea, ir no Kostarikas, patiesībā jau tas Euro izstādes nosaukumā ir nosacīts. Viss sākās ar to, ka, studējot maģistrantūrā, es redzēju Darijas darbu; tolaik viņa ieguva bakalaura grādu. Tas kalpoja par iedvesmu pieteikties LNMM rīkotajam konkursam. Runājot par pārējām māksliniecēm, Kērstina Bārnsa bija mana kursabiedrene, un arī abas pārējās ārzemju mākslinieces ir no tās pašas augstskolas – Centrālās Sentmārtina koledžas. Un, protams, Elīna un Vivianna, kuras ir ģeniālas.
Vai esat novērojusi kādas krasas atšķirības latviešu un ārzemju mākslinieču pieejā, runājot par feminisma jautājumiem?
Mums, visām trim latviešu māksliniecēm, svarīgs ir stāsts, mēģinājums atklāt sabiedrībā notiekošos procesus no tāda skatpunkta kā: “Ārprāts, cik ir draņķīgi, vajag kaut ko darīt!” Savukārt viņām – māksliniecēm no ārzemēm – varbūt fokuss vairāk ir uz konkrētām patriarhāta izpausmēm.
Vai feminisma mākslas attīstība un sapratne Latvijā ir mainījusies salīdzinājumā ar laiku, kad rīkojāt savas pirmās izstādes?
Noteikti. Taču tas nenozīmē, ka problēmas būtu pazudušas. Domāju, tās vienmēr būs aktuālas. Sabiedrība jau nav mainījusies. Vienmēr būs dzimuma diskriminācija. Man žēl, ka šajā izstādē vairāk nepievērsos seksualitātes diskriminācijas tēmai, tādēļ ir lieliski, ka Elīnas darba uzmanības fokusā ir tieši dženderi jeb dzimumi un stereotipiskās sabiedrības bailes no atšķirīgā. Vivianna arī pieskaras šiem jautājumiem.
Kālab sabiedrība joprojām ir tik iesīkstējusi?
Patriarhāts (smejas). Sistēma ir iesīkstējusies daudzās vietās... lai to izprastu ir jārunā, piemēram, ar feminisma aktīvisti Leldi Vaivodi vai “Martas centru” (resursu centrs sievietēm – red.). Bērniem vajadzētu sākt mācīt šahu jau mazotnē, varbūt tad kaut kas mainītos. Taču paaudzes mainās. Tikko biju Baltijas praidā Viļņā – tur bija ļoti daudz jauniešu, viņu bija lielākā daļa. Es domāju – cik labi, ka viņi saprot to, ka ir jāiet un jācīnās!
Mētra izsaka pateicību Līnai Birzakai-Priekulei par doto atbalstu un palīdzību izstādes organizēšanā.
Izstādes “Euro Femmes” Kamilas Gonzalesas Korea (Camila Gonzalez Corea) darbs. Publicitātes foto
Daria Bluma (Daria Blum). Prelude: That Would Be Me. 2018. Publicitātes foto
Izstādes “Euro Femmes” Mētras Saberovas darbs. Publicitātes foto
Izstādes “Euro Femmes” Kirstinas Barnsas (Kirstin Barnes) darbs. Publicitātes foto
Izstādes “Euro Femmes” Viviannas Marijas Staņislavskas darbs. Publicitātes foto
Izstādes “Euro Femmes” Elīnas Brasliņas darbs. Publicitātes foto
