Jaunas vēsmas vienna contemporary
Intervija ar viennacontemporary jauno māksliniecisko direktori Johannu Hromiku.
20/09/2019
No 26. līdz 29. septembrim Vīnē notiks starptautiskā laikmetīgās mākslas mese viennacontemporary, kas Eiropas mākslas tirgus kartē zīmīga ar izteikto Centrālās un Austrumeiropas fokusu. Vienlaikus, tā ir lielākā laikmetīgās mākslas mese Austrijā, kurā piedalās vairāk kā 100 galerijas no 25 valstīm (tostarp galerija Careva un galerija “Māksla XO” no Latvijas), ik gadu to apmeklējot vidēji 30 000 interesentu. Šī gada izlaidums pirmoreiz notiks viennacontemporary jaunās mākslinieciskās direktores Johannas Hromikas (Johanna Chromik) vadībā. Dzimusi Polijā, Hromika ir uzaugusi Vācijā, karjeru mākslas pasaulē sākot Galerie Eigen+Art (Leipciga/Berlīne), pēcāk vadījusi König Gallerie un KOW Berlīnē, strādājusi Pace Gallery ASV, kā arī darbojusies kā padomdevēja starptautiskiem kolekcionāriem.
Līdzās tradicionālajai tirgus sadaļai, būtiska vieta šī gada viennacontemporary atvēlēta arī nekomerciālajai programmai. Par šīm un citām pārmaiņām viennacontemporary – Arterritory.com Q&A ar meses māksliniecisko direktori Johannu Hromiku.
viennacontemporary. Ārpus Marksa halles. Foto: Niko Havraneks
Kāds ir grūtākais uzdevums, kas jums jārisina kā viennacontemporary jaunajai mākslinieciskajai direktorei?
Mūsu svarīgākie klienti ‒ vidējās un nelielās galerijas ‒ pēdējā laikā bijušas spiestas piedzīvot nemierīgus laikus, tāpēc mums kā mākslas mesei jādomā par to, kā pārvarēt viņu grūtības, jāizstrādā stratēģijas, kas ļautu risināt un pieveikt šīs problēmas. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, protams, ir nodrošināt šīm galerijām labāko iespējamo fonu, uz kura noslēgt darījumus un paplašināt kontaktu tīklu.
Paraugoties uz mūsu mājvietu, Vīni, mēs redzam skaistu un dzīvei lieliski piemērotu pilsētu ar aktīvu mākslas ainu ‒ gan institūciju, gan galeriju līmenī. Pilsētas politika teorētiski ir visai entuziastiska, taču prakse no teorijas tomēr atpaliek. Nākotnē būtiski panākt plašāku sadarbību un lielāku finansējumu.
Kas, pēc jūsu domām, viennacontemporary padara unikālu globālajā mākslas gadatirgu kartē, kur iezīmētas vairāk nekā 300 dažādas mākslas meses? Kāpēc būtu vērts tajā piedalīties vai apmeklēt to kā mākslas kolekcionāram, kuratoram vai muzeja direktoram?
Savā astotajā pastāvēšanas gadā viennacontemporary kļuvusi par reģiona vadošo mākslas mesi, pateicoties fokusam uz kvalitāti, sadarbību un īpašo uzmanību, kas tiek veltīta galerijām un māksliniekiem no Centrāleiropas un Austrumeiropas: tas vienmēr bijis viens no galvenajiem mūsu meses aspektiem un ļoti svarīgs pozicionēšanās elements.
Mese, kuras mājvieta ir Markshalle, kļuvusi par platformu mākslas kolekcionēšanai un apmaiņai, kontaktiem un pieredzei, kam pamatā stabils pamats. Pateicoties aptuveni 100 galeriju līdzdalībai un brīnišķīgajai atrašanās vietai pašā Vīnes sirdī, tā ir lieliska un ļoti patīkama vieta arī apmeklētājiem. viennacontemporary ir pazīstama ar savu izteikti individuālo pieeju dalībniekiem, kolekcionāriem un vienkārši skatītājiem.
Ņemot vērā to, ka publika tīko pēc arvien personalizētākiem pasākumiem, domāju, ka mūsu mese patlaban ir tik aktuāla kā vēl nekad agrāk.
Pēc viennacontemporary daudzsološā sākuma kā mākslas mesei ar pretenzijām uz Rietumeiropas un Austrumeiropas apvienošanu, daudzas reģiona galerijas ir nedaudz vīlušās par to, kā šis forums attīstījies pēdējos gados. No viņu viedokļa sākotnējās ambīcijas bija lielas, taču realitātē mese nav pietiekami starptautiska; stendu maksa aug, taču tajā pašā laikā kolekcionāru aprindas ir visai lokālas: ietekmīgākie starptautiskie kolekcionāri un kuratori ‒ ar dažiem izņēmumiem ‒ uz to vairs nebrauc. Un galerijas, kas piedalās viennacontemporary, lielākoties satiek kolekcionārus, ar kuriem jau ir pazīstamas, jo šis loks reģionā ir visai šaurs. Kā jūs komentētu šo situāciju, un kādu jūs redzat tālāko meses attīstības virzienu? Kā tā varētu nostiprināt savas pozīcijas, tādējādi piesaistot industrijas ietekmīgākās figūras?
Saviem galvenajiem klientiem, vidējām un jaunām galerijām, īpaši no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, mēs tiecamies radīt produktīvu vidi, lai tās varētu veiksmīgi izmantot mesi kā instrumentu un platformu. Tāpēc mums būtiski precīzāk iezīmēt savu profilu, būt potenciālam partnerim visu gadu, vēl ciešāk sadarboties ar citiem pasākumiem, kas norit mūsu pilsētā, lai padarītu Vīni septembrī vilinošāku viesiem no citām valstīm.
Lai mese kļūtu pieejamāka un pievilcīgāka, mēs nostiprināsim savas programmas bezpeļņas daļu ar lekcijām, īpašām gidu vadītām ekskursijām un citiem pasākumiem, kā arī papildināsim meses profilu ar tiražētu grafiku, lai pazeminātu finansiālo slieksni cilvēkiem, kuri vēl tikai gatavojas kļūt par kolekcionāriem. Tāpat mēs cenšamies pastiprināt savu klātbūtni sociālajos medijos un internetā, lai uzturētu kontaktu ar savu auditoriju ne tikai šīs četras dienas, bet arī visu pārējo gadu.
Cenas pēdējos gados un arī gaidāmajā mesē noturējušās stabilas. Vēl vairāk, mēs tagad diferencējam cenu par telpu kvadrātmetru ‒ jaunām galerijām, kas darbojas piecus gadus vai mazāk, tā ir samazināta.
Attiecībā uz starptautiskajiem viesiem – tas ir garš process, taču mēs konsekventi strādājam, lai nostiprinātu savu starptautisko reputāciju. Viena no mūsu jaunajām iniciatīvām, „Join the Conversation“, īpašs, kopā ar MA7, Wirtschaftsagentur un BKA izstrādāts projekts starptautiskiem kuratoriem un mākslas ekspertiem, piedāvā iespēju vienlaikus iepazīties ar mūsu mākslas mesi un Vīnes rosīgo mākslas dzīvi kopumā.
viennacontemporary. Skats uz ekspozīciju. Foto: Niko Havraneks
Centrāleiropas un Austrumeiropas māksla pagaidām nav īpaši labi pārstāvēta starptautiskā līmenī. Tā vēl joprojām mēģina iekarot uzmanību. Vienīgā joma, kurā šajā ziņā beidzot vērojamas kaut kādas pārmaiņas, ir avangards un jaunais avangards. Par 60. un 70. gadu mākslu no Centrāleiropas un Austrumeiropas pēdējos gados arvien vairāk ieinteresējas lielie muzeji un ietekmīgas starptautiskas galerijas ‒ piemēram, Metropoles mākslas muzejs, MoMA, Tate, Pompidū centrs, White Cube, Hauser & Wirth u.c. Kādu jūs redzat tālāko progresu un kādu lomu tajā varētu spēlēt mākslas meses, tādas kā viennacontemporary?
Kopumā tas ir process, kas prasa laiku, īpaši jau, runājot iespaidīgākos mērogos. Viennacontemporary šajā procesā neapšaubāmi ir sava misija, un galerijas un mākslinieki no Centrāleiropas un Austrumeiropas varētu izmantot mesi kā sadarbības partneri un instrumentu. Kā platforma mēs piedāvājam labu priekšstatu par pašreizējiem un pagātnes procesiem; viss apskatāms vienkopus un pieejams apmeklētājiem. Budapeštas, Varšavas, Prāgas un citu pilsētu rosīgajām mākslas ainām ir pašām sava vēsture; tās augušas un attīstījušās pilnīgi citādi nekā pašreizējie mākslas pasaules giganti, tādi kā Ņujorka vai Londona. Tīklošanās, kopīgi projekti un sadarbība ‒ tie ir galvenie aspekti, kas spēlē būtisku lomu informācijas izplatīšanā.
2019. gada viennacontemporary programmā ir zināmas izmaiņas. Teiksim, tradicionālā sadaļa Focus, kas iepriekšējos gados bijusi veltīta īpaši izvēlētām valstīm vai reģioniem (Ungārijai un Ziemeļvalstīm 2017. gadā, Armēnijai ‒ 2018. gadā), šogad meklēs atbildi uz jautājumu „Kā saprotama valsts, kuras pamatā ir nevis teritorija, bet gan laiks?“ Balstoties uz tādu fenomenu kā „NSK valsts laikā“, kurators Tevžs Logars analizēs priekšstatu, ka māksla pastāv nacionālas valsts ietvaros. Vai jums liekas, ka mūsdienās vispār iespējams runāt par nacionālu mākslu? Īpaši ņemot vērā, ka jaunākajai mākslinieku paaudzei no šī reģiona nākas rēķināties ar globālu konkurenci.
1992. gadā aizsāktais kustības Neue Slowenische Kunst jeb NSK sastāvā ietilpstošo mākslinieku grupu projekts „NSK State in Time“ bija reakcija uz vētrainajiem politiskajiem procesiem tā laika Dienvidslāvijā. Projekts ‒ valsts bez teritorijas ‒ savu darbību turpina un mūsdienās kļuvis par virtuālajām mājām vairāk nekā 15 000 pilsoņu visā pasaulē. Šajos laikos, kam raksturīga fašisma atdzimšana un ksenofobijas uzplūdi, es minēto projektu uzskatu par ārkārtīgi svarīgu. „NSK State in Time“ izvirzītais postnacionālisma jautājums šodien ir tikpat aktuāls kā tolaik, kad projekts aizsākās. Pateicoties Igora Zabela Kultūras un teorijas biedrības un fonda ERSTE atbalstam, mēs šo projektu varam parādīt savā mesē.
Lai piedāvātu zināmu kontekstu, kurā projekts veidojies, mēs ar četrām galerijām galvenajā zālē izceļam Slovēniju kā tā rašanās vietu.
Šajos laikos diskurss par „nacionālu mākslu“ (kā vērojams diskusijās par Venēcijas biennāli utt.) ir ārkārtīgi svarīgs. Neatkāpjoties no mūsu fokusa uz Centrāleiropu un Austrumeiropu, izceļot atsevišķas šī reģiona valstis, mēs varam piedāvāt kontekstu. Tas ir veids, kā iedziļināties un atklāt (no jauna), tāpat arī gūt zināmu priekšstatu par kontekstu ‒ cik nu tas mākslas meses ietvaros ir iespējams.
viennacontemporary. Skats uz ekspozīciju. Foto: Niko Havraneks
Viennacontemporary 2019. gadā klāt nācis jauns formāts ar nosaukumu Explorations; kurators ir mākslas vēsturnieks un Belvederes muzeja galvenais kurators Haralds Krejci. Kā teikts informācijā presei, „izstāde, kurā aplūkojama laikā no 1945. līdz 1980. gadam radītu darbu izlase, pievēršas māksliniekiem, kuri reaģējuši uz milzīgajām politiskajām un sociālajām pārmaiņām pēc Otrā pasaules kara un, patapinot metodes no psiholoģijas, zinātnes un lingvistikas, mēģinājuši ne tikai attēlot, bet arī „sajust“ savus iekšējos stāvokļus.“ Vai šādu spēcīgu uzsvaru, kas līdztekus tirgum likts arī uz izteikti intelektuālu saturu, varētu nosaukt par vienu no viennacontemporary šībrīža prioritātēm?
Ar savām kategorijām Explorations, ZONE1, Video un Focus mēs turpinām nostiprināt kvalitāti, skaidrāk iezīmējam meses profilu un zīmolu, radām zināmu priekšstatu par kontekstu un piedāvājam iespēju mūsu apmeklētājiem padziļināt savas zināšanas (cik nu tas vispār ir iespējams mākslas mesē).
Mēs esam cieši sadarbojušies ar katras sadaļas kuratoriem, šādi nodrošinot izteikti precīzu ekspozīcijas prezentāciju. No galeriju viedokļa tas dod iespēju skaidri noformulēt savu kredo, izstādot vienu vienīgu mākslinieku, kā sadaļā ZONE1 un arī lielākajā daļā šīgada Explorations. Protams, tas varbūt nozīmē lielāku risku, taču vienlaikus ļauj veltīt vairāk uzmanības un pamatīgāk iedziļināties viena atsevišķa mākslinieka darbā.
Explorations atspoguļo vienu noteiktu viennacontemporary aspektu (te mēs atgriežamies pie viena no jūsu iepriekšējiem jautājumiem par Centrāleiropas un Austrumeiropas mākslas redzamību), kas bijis pārstāvēts jau no paša sākuma, tikai ne šādā orķestrētā, kuratora plānotā un īpaši izceltā formā. Es esmu apmierināta ar iznākumu un šo kombināciju, ko jūs arī drīz redzēsiet. Tam ir liels potenciāls mudināt mūs vēl vairāk strādāt pie sava profila.
Kāds būtu jūsu ieteikums galerijām ‒ kādu mākslu ir vērts rādīt viennacontemporary?
Brauciet tādi, kādi jūs esat. Galvenais ‒ vienota koncepcija un kvalitāte.
Vai tādas mākslas meses kā viennacontemporary rada arī jaunus kolekcionārus? Vai tām ir šāda misija?
Absolūti. Viens no mūsu mērķiem ir piesaistīt jaunu auditoriju, pazemināt šo bēdīgi slaveno finansiālo slieksni, palīdzēt potenciāliem jauniem kolekcionāriem dibināt kontaktus ar galerijām un māksliniekiem, lai veicinātu jaunu sakaru tīklu veidošanos un mākslas pārdošanu.
Vai jūs varētu nosaukt trīs lietas, ko nekādā gadījumā nedrīkstētu palaist garām gaidāmajā viennacontemporary 2019?
Tas ir ļoti grūts jautājums. viennacontemporary man ir viens stiprs vienots veselums. Ja neskaita visas 110 izcilās mākslas galerijas, nevajadzētu palaist garām izstādi NSK State in Time sadaļā Focus, kā arī sadaļas ZONE1, Video un Explorations.
Johanna Hromika. Preses foto: Kristina Kulakova
