Acīm redzamais – ne/ticamais
Fotoieskats / Rīgas pilsētvidē līdz 23. jūnijam apskatāms Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024
ārtelpas projekts
Rīgas Fotogrāfijas biennāles ilggadējais sadarbības partneris Latvijas Fotogrāfijas muzejs aicina ielūkoties tematiskā krājuma atlasē “Acīm redzamais – ne/ticamais”, kas ievietota vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās līdz 23. jūnijam. Pieturvietu karte pieejama šeit.
Krājuma “Acīm redzamais – ne/ticamais” atlasīto autoru darbos pārstāvētas dažādas tehnikas – retuša, kolorēšana, montāža u. c. –, kā arī eksperimenti ar uzņemšanas skatu punktu jeb rakursu, kas rezultējies ar iluzoru, deformētu attēlojumu.
Pārstāvētie autori ir gan profesionāla aroda lietpratēji, gan amatieri: Alfrēds Polis (1894–1975), Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985), Eduards Gaiķis (1881–1961), Konstantīns Koks (1921–1943) un Strenču fotodarbnīcas fotogrāfi (1909–1983). Projekta kuratore ir Baiba Tetere.
Vizuālā uztvere ir sarežģīta sistēma, kur iesaistīta redze, prāts un atmiņas procesi. Līdz ar fotogrāfijas tehnoloģiju attīstību mainījusies arī redzēšanas kultūra, tomēr fotogrāfiska attēla ticamības jeb dokumentalitātes aura Photoshop, viedtālruņu un interneta laikmetā joprojām ir klātesoša. Jauno tehnoloģiju iespējas manipulēt ar attēliem un tos ģenerēt rosina pārskatīt un izvērtēt analogās fotogrāfijas mantojumu, jo pašreizējais samulsums par vizuālo viltojumu dominanci ir daļa no diskusijas, kas eksistē jau kopš fotogrāfiska attēla aizsākuma 19. gs. vidū. Piemēram, fotogrāfijas attēlam ir piedēvēta zinātniska objektivitāte, kas pamatota ar mehānisku metožu izmantošanu, lai iegūtu realitātes fiksāciju jeb “dabas kopiju”. Šāda retorika nav zudusi arī mūsdienās un pastāv līdzās sintētiskam attēlojumam (synthetic imagery), kas ģenerēts, izmantojot mākslīgā intelekta sistēmas.
Piedāvājam ieskatu dažās pieturvietās.
Alfrēds Polis. Helēna Pole, 20. gs. 50. gadi, kolorēta sudraba želatīna kopija, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Eduards Gaiķis. Kaktuss, 20. gs. 20. gadi, kolorēta sudraba želatīna kopija, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, fotogrāfs Dāvis Spunde. Saules aptumsums 1912. gada 4. aprīlī, Strenčos, fotokolāža, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Lūcija Alutis-Kreicberga. Inscenējums, 20. gs. 30. gadi, sudraba želatīna kopija, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija. Vingrotājs, 1930. gadi, skenējums no stikla plašu negatīva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Lūcija Alutis-Kreicberga. Portrets, 20. gs. 30. gadi, kolorēta sudraba želatīna kopija, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Konstantīns Koks. Pašportrets, 20. gs. 30. gadu beigas, fotomontāža, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Eduards Gaiķis. Ainava ar ūdensrozēm, 20. gs. 20. gadi, sudraba želatīna kopija (kombinēts uzņēmums no vairākiem stikla plates negatīviem, retuša), Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Eduards Gaiķis. Klusā daba ar vārpām, 20. gs. 10.–30. gadi, skenējums no stikla plašu negatīva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
Titulbilde: Eduards Gaiķis. “Priecīgus atmodas svētkus”, 20. gs. 10.–30. gadi, fotomontāža, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums. Foto: Ingus Bajārs
