Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas
Fotoieskats Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programmas ārtelpas projektā
Līdz 22. jūnijam Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās ierasto reklāmu vietā izvietoti attēli no Somijā dzīvojoša Honkongas mākslinieka Jao Šancjiņ (Sheung Yiu) pētījuma “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas”. Projekta kuratores ir Inga Brūvere un Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO).
Viena no vietām, kur cilvēki mēdz viens otru pamanīt, ir sabiedriskais transports. Gaidot iekāpšanu, nereti paiet ilgāks laika sprīdis, un neviļus sākam vērot tipāžus, kas iegadījušies blakus. Ielūkošanās sejā ir aizraujošs komunikatīvs process, kas gan aizvien biežāk notiek ar sociālo mediju pastarpinājumu, vienlaikus automātiski ziedojot savu seju kādai digitālai mākoņpakalpojumu kolekcijai. Neviens cilvēks nezina, kādu lomu mākslīgā intelekta režijā tuvākā vai tālākā nākotnē nospēlēs viņa foto atveids. Pagaidām mūsu sejas tikai krājas gigantiskā attēlu depozītā nenoskārstai vajadzībai un tiek izmantotas šauri racionāliem mērķiem – identitātes un drošības pārbaudēm, patērētāju uzvedības analīzēm un citur, kur noder seju meklēšanas programmas. Tomēr, gaidot autobusu, trolejbusu vai tramvaju, esam īstu ļaužu ielokā un varam mēģināt saprast un nepārprast cits citu, ieskatoties sejās.
Jao Šancjiņ seju lasīšanas tradīciju līkločus pēta kopš 2023. gada. Vizuālajā pētījumā Jao Šancjiņ izmanto savu seju, kuru pakļauj dažādiem procesiem, ar jauno tehnoloģiju rīkiem pārbaudot senas Austrumu un Rietumu sabiedrībās izstrādātas tradīcijas. Turklāt pētījums ietiecas antropoloģijas un lingvistikas laukos, modinot mašīnredzes paļāvīgo izmantotāju uzmanību: tieši tāpat un vēl straujāk nekā iepriekšējos gadsimtos ar vārdu palīdzību vairojas stereotipi un sociālie aizspriedumi.
Projektā “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas” mākslinieks salīdzina Austrumu un Rietumu kultūras pieredzi vēlmē spriest par cilvēka raksturu un likteni pēc viņa sejas vaibstiem. Austrumāzijas kultūrās sejas lasīšana ir gadsimtu gaitā izstrādāta ezotēriska prakse, saistīta ar nākotnes pareģojumiem, kas turklāt arī šodien nezaudē savu okultā spēka valdzinājumu, pat apzinoties tās atziņu nepierādāmību un iracionalitāti. Savukārt Rietumos 18. gadsimtā uzplaukusī kvazizinātne fiziognomija vairāk ir saistīta ar medicīnu, pēc sejas pazīmēm ļaujot noteikt personības temperamentu, rakstura iezīmes vai slimības diagnozi.
Jao Šancjiņ darbs, ieskatoties pagātnē un nojaucot robežu starp Austrumu un Rietumu sejas lasīšanas ieradumiem, vērš uzmanību mūsdienu sejas atpazīšanas algoritmu līdzībai ar fiziognomijas principiem, kas nemanot iekodē sociālos aizspriedumus mašīnredzē un padara tos mūžīgus. Viņš aicina kritiski raudzīties uz tiklab digitālajām, kā analogajām tehnoloģijām, algoritmiskajām un ezotēriskajām praksēm, kas rada aizspriedumus, konstatējot: “Seja nav tikai seja. Tā ir tas, ko mēs vai mūsu izmantotās sistēmas vēlamies tajā lasīt”.
Jao Šancjiņ (Sheung Yiu) “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas”, 2023–. Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2025. Foto: Ingus Bajārs
