Pašpastāvēšanas līdzās fenomens
Šodien – Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 atklāšana
No 16. aprīļa līdz 3. jūlijam ar plašu izstāžu un izglītības programmu norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 programma. Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) norisinājās 2016. gadā, un šogad tās programma iezīmē desmitgades ceļu, tematiski skatot pašpastāvēšanas līdzās fenomenu iespējami dažādos kontekstos, tostarp tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka būtību, cilvēka un dabas attiecības, kā arī mūsdienu attēla informatīvo kodu. RFB 2026 pasākumu norises vietās varēs iegādāties arī īpašu programmas izdevumu, kas vēl plašāk pievērsies izstādēs apskatītajiem jautājumiem.
Sabīne Šnē, “Paisuma asaru nogulsnes”, 2025. Video, objekti, digitālu zīmējumu izdrukas
Pasākumi izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
RFB 2026 centrālajā notikumā – izstādē “Zoom In: Ekoloģija” – kuratores Inga Brūvere (LV) un Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO) un starptautiska mākslinieku grupa: Astrīda Ardaga (Astrid Ardagh, NO), Nanna Dibuā Būla (Nanna Debois Buhl, DK), Henna-Rīka Halonena (Henna-Riikka Halonen, FI), Inka un Niklass (Inka & Niclas, SE), Kristina Olleka un Kerts Vīarts-Olleks (Kristina Õllek & Kert Viiart-Õllek, EE), Rasa Šmite un Raitis Šmits (LV), Sabīne Šnē (LV) un Ištvāns Virāgs (Istvan Virag, HU/NO) pievērsušies mūžsenajam jautājumam: kā izdzīvot? Tas ir jautājums, kas vienā mirklī no ikdienišķi prozaiskas, racionāli atrisināmas problēmas mēdz pārvērsties globālā mīklā, uz kuru neviens nezina atbildi. Varam nodoties ticamākiem vai šaubīgākiem minējumiem par sensenu iespaidīgu civilizāciju galu, kuru eksistences liecības mums ik pa laikam atklāj zeme un kultūras atmiņa. Tomēr atbildes nav, tāpat kā nav risinājuma šobrīd uzmilzušajai pretrunai starp cilvēka vēlmi kontrolēt un izmantot dabas sistēmas un viņa niecīgajām zināšanām par tām – neviens nevar pilnībā izskaidrot, kā darbojas ekosistēmas un kas nosaka bioloģisko daudzveidību uz Zemes. Izstādē eksponētas deviņas refleksijas par cilvēka saplūšanu ar digitālajām tehnoloģijām un/vai dabu, pētot, kā digitālās aktivitātes ietekmē ekosistēmas, dabas resursus un cilvēka dabu.
Izstāde apskatāma “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas” Lielajā zālē no 17. aprīļa līdz 14. jūnijam.
Prijagīta Dija (Priyageetha Dia), “Siets: Spektru sistēmas perlūdija”, Courtesy of the Diriyah Biennale Foundation. Foto: Marko Kapelleti (Marco Cappelletti)
Savukārt “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas” Mazajā zālē Prijagīta Dija (Priyageetha Dia, NL) personālizstādē “viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā” izjautā fotogrāfiju kā mediju – atmiņu glabātāju. Mākslinieces skatījums ir sakņots ģimenes vēsturē Dienvidaustrumāzijā, Malakas pussalā, kas savulaik tika uzskatīta par ienesīgāko Britu impērijas koloniju. Strādājot ar arhīviem un lauka pētījumos, Prijagīta Dija pa dažādiem ceļiem pietuvojas pagātnei un mēģina ieraudzīt un saklausīt tās neredzamās un nedzirdamās saiknes. Kuratore: Inga Brūvere.
Izstāde apskatāma no 17. aprīļa līdz 7. jūnijam.
Toms Lavleiss (Tom Lovelace), “Vītolu portrets”, no melnbaltas kontaktkopijas, 2025
Spocīgums mūsdienu dzīvē: grupas izstāde “Vārdnīca spokiem” galerijā “ASNI”
Pastāvēt vienmēr nozīmē būt līdzās citiem – cilvēkiem, sistēmām, atmiņām un klātbūtnēm, kas paliek daļēji neredzamas. Izstādes “Vārdnīca spokiem” kurators Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, LT) un dalībnieki Saskija Fišere (Saskia Fischer, DE), Toms Lavleiss (Tom Lovelace, UK) un Ona Barbora Šlapšinskaite (Ona Barbora Šlapšinskaitė, LT) uzskata, ka šī līdzāspastāvēšana nav tikai sociāls vai politisks stāvoklis, bet arī sadzīvošana ar spokiem: neredzamiem spēkiem, arhivētām un nearhivētām atmiņām un klusu klātbūtni, kas apdzīvo mūsu uzmanības perifēriju. Izstādē savienotas trīs mākslinieciskās prakses, katrai izgaismojot citu spocīguma pusi mūsdienu dzīvē.
Izstāde apskatāma galerijā “ASNI” no 18. aprīļa līdz 20. maijam.
Māra Brašmane, no sērijas “Mani draugi”. Negatīvu skenēšana un attēlu apstrāde: Ligita Pīlādze
Māras Brašmanes pirmās fotogrāfijas personālizstādē “Mani draugi” galerijā “ALMA”
Māra Brašmane vēlējās dokumentēt dzīvi, kāda tā bija, Rīgu jauna cilvēka acīm, pretēji padomju ideoloģijas prasībām. Bieži biogrāfiskos aprakstos minēts, ka Māra Brašmane fotografē no 1969. gada, kad iestājusies fotoklubā “Rīga”. Tas tāpēc, ka fotogrāfijas no izstādes “Mani draugi” tika uzskatītas par studijām, pirmajiem mēģinājumiem ceļā pret pasaules iemūžināšanu laikā un autore šīs fotogrāfijas nebija paredzējusi izstādīšanai. Tur slēpjas šo darbu spēks – tie nav radīti ar obligātuma pieskaņu kādam konkrētam projektam un to tapšanas motivācija nav godkāre, mākslinieciskas ambīcijas vai institucionalizēts pasūtījums. Māra Brašmane vienkārši fotografējusi visu, kas viņai licies svarīgs un interesants, saglabājot to kā savu personīgo atmiņu arhīvu par tikai konkrētajā laikā un telpā iespējamu sajūtu un piedzīvojumu.
Izstāde apskatāma galerijā “ALMA” no 19. aprīļa līdz 31. maijam.
Roberts Kušmirovskis, “Pozitīvists Ādams Mickevičs”, 2023
Fotogrāfija un MI: Adama Mazura lekcija “Līdzāspastāvēšana: dabiskais/mākslīgais. Polijas fotogrāfija pēc MI”
Lekcija “Līdzāspastāvēšana: dabiskais/mākslīgais. Polijas fotogrāfija pēc MI” izvirza tēzi, ka būtisks vairs nav jautājums, vai attēls ir dabisks vai mākslīgs, bet gan kā šie lielumi saslēdzas laikmetīgās fotomākslas praksē. Lekcijas ievadā tiks skatītas mākslinieciskās pieejas, ko radījuši tādi laikmetīgās fotogrāfijas meistari kā Aneta Gžešikovska un Kobass Laksa, kā arī personības, kas mazāk cieši saistītas ar mākslas pasauli, piemēram, Andžejs Dragans, kas paredzēja uz MI orientētu darbību. Taču lielākā lekcijas daļa būs veltīta fotogrāfijas un MI attiecībām, kuras aizsākās pirms mazāk nekā pieciem gadiem. Mākslas kritiķis, vēsturnieks un kurators Adams Mazurs (Adam Mazur, PL) aicinās izzināt visvilinošākos veidus un iespējas, kā mākslinieciski izmantot fotogrāfiju savienojumā ar MI. Lekcija piedāvā sava veida atskaiti – sauso atlikumu no strauji mainīgā izmēģinājumu lauka, kā arī pirmos mēģinājumus to historizēt – uz brīdi apturēt un analizēt, kas ir tas, ko mēs redzam, fonā atbalsojoties jautājumam: “Vai tā vēl ir fotogrāfija?”
Lekcija notiks 30. aprīlī plkst. 18.00 izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”.
Nezināms fotogrāfs. Divi rīdzinieki, 1917
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 ārtelpas projekts
Šogad Rīga atzīmē 825 gadu jubileju. Kuratore Irēna Bužinska aicina ieskatīties pagājušā gadsimta Rīgas ainās caur fotogrāfiju kolekciju “Iekštelpa–ārtelpa. Rīdzinieki salona fotogrāfijā. 19. gadsimta beigas – 1940”. Pilsētas vide ir ļoti atšķirīga no dabiskajām ekosistēmām. Tai ir savs sarežģīts un nereti nelabvēlīgs mikroklimats, kurā iepriekš laukos dzīvojošam cilvēkam nākas saskarties ar diskomfortu, lai adaptētos sev iepriekš nezināmā urbānā atmosfērā. Rietumeiropā industralizācijas attīstības procesa ietekmē strauji veidojās megopoles, kur cilvēkam apkārt dabisku ainavu bija arvien mazāk. Jau 19. gs. otrajā pusē fotogrāfi pamanīja un fiksēja šo problēmu. Tas bija viens no iemesliem, kālab foto darbnīcās sāka izmantot gleznotu fonu. Darbnīcas iekštelpā, lai veicinātu jaunā pilsētnieka dabisku pozu un izturēšanos fotografēšanās laikā, parādījās “ārtelpa” – gleznota daba – birzes, atsevišķi koki, parka nostūris ar dīķīti, jūras krasts vai romantiskas drupas. 20. gs. sākumā un starpkaru periodā gleznoti foni bija plaši izplatīti arī Latvijas un Rīgas fotogrāfu darbnīcās.
Fotogrāfijas būs apskatāmas no 10. līdz 24. maijam Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās.
***
Rasa Šmite un Raitis Šmits, “Atmosfēriskais mežs”, 2020
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gs. turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Kā digitālo tehnoloģiju dēļ ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju un attēlu un kā tā sevi piesaka mākslas darba ietvaros? Biennāles veidotājiem šie ir būtiski jautājumi, ko analizēt un reprezentēt, piedāvājot Latvijas skatītājiem aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstinot ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju un publikāciju veidā izstāžu un performanču formātos. Plašāka informācija: www.rpbiennial.com.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 sadarbības partneri un atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, galerija “ALMA”, galerija “ASNI”, ISSP galerija, galerija “Istaba”, Čehova Teātra galerija, Talsu novada muzejs, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Igaunijas Republikas Vēstniecības Latvijā, Somijas Republikas vēstniecības Latvijā, “Rixwell Hotel”, “Hibnerstudio”, tipogrāfija “Adverts”, “Arttglass by Groglass”, “Rīgas Mākslas nedēļa”, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, NOBA.
Titulbilde: Henna-Rīka Halonena (Henna-Riikka Halonen), Crypto, 2025. 4K video, 12:12 min
