Vientulība ar mākslu. Video Nr 7
Žanete Skarule. Fabula, 2019
Laikā, kad pasaule apmetusi kūleni, un dzīve ir kļuvusi iekšupvērsta, Arterritory.com piedāvā ielūkoties Latvijas video mākslas daudzveidīgajā krājumā.
Kā septīto videodarbu sērijā “Vientulība ar mākslu” piedāvājam Žanete Skarules dzejas īsfilmu “Fabula”, kuras balsts ir Džeksona Hoberta (Jackson Hobert) tāda paša nosaukuma darbs. Kustīga attēla un dzejas satikšanās ir fonda Motionpoems (ASV) iniciatīva, tās mērķis ir veicināt kreatīvu sadarbību un plašākas publikas interesi par dzeju. Katru gadu tiek izvēlēti un projektā piedalīties aicināti aptuveni desmit režisori, kas veido filmas, atsaucoties uz pašizvēlētu dzejoli. Viena no aizvadītās sezonas dzejas īsfilmas autorēm ir Žanete Skarule. Viņa stāsta, ka uzdevums veidot dzejas filmu esot bijis intriģējošs, bet ne vienkāršs, jo svarīgi šķitis, apvienojot divas pastāvīgas jomas, nepazaudēt katras būtisko iezīmi.
“Man dzeja jau pati par sevi šķiet kā filma. Attēlu un skaņu savienojumi galvā dzimst paši no sevis, kamēr kustīgs attēls ietver poētismu. Saturiski šī īsfilma ir kā rotaļa - bez sākuma un beigām; netverama, mainīga, mirklīga - tajā spēlētājs vienlaicīgi ir pati spēle, “radītājs” ir arī tas, kurš tiek radīts, monētas puses nemitīgi mainās. Līdzīgā manierē sadarbojas arī formālie aspekti - attēls un dzejolis, it kā rotaļājoties dažbrīd satiekas un dažbrīd ieņem savu patstāvīgu virzienu. Man bija svarīgi, lai vizuālā interpretācija nav pretrunā autora vēstījumam, taču sapratām, ka jūtam līdzīgi. Laba sadarbība izveidojās arī ar komponistu Artūru Liepiņu (pazīstams arī kā Domenique Dumont), kura mūzika ir būtiska noskaņas radīšanā.”
Līdztekus šķietami bērnišķīgam dzejoļa vieglumam, tajā atrodamas būtiskas dzenbudisma idejas, kas liek aizdomāties par lietu mainīgumu, attiecībā pret mērogu, kādā tās tiek skatītas, un patiesās būtības ieraudzīšanu, šķietami visu pazaudējot.
Filmā galveno lomu atveido Emma Bobrova Lurī (Emma Bobrova Lourié), krievu izcelsmes amerikāņu aktrise, kuru uz 35mm lentes iemūžinājis operators Jānis Jurkovskis.
Filmas mākslinieks ir Mārtiņš Straupe, savukārt, dekorācijām izmantoti arhitektūras maketi no Latvijas arhitektu birojiem, kas kļuva par iespēju lielai daļai Latvijā netapušas arhitektūras piedzīvot cita veida realizāciju.
FABULA
Asnātes Vasiljevas atdzejojums latviešu valodā:
Mēs slēpāmies kokos.
Un kad nebij’ vairs koku,
slēpāmies mājās,
kas celtas no koka...
Un kad nebij’ vairs māju,
slēpāmies debesskrāpjos,
no dzelzs un betona slietos.
Un kad nebij’ vairs debesskrāpju,
pazemē patvērāmies.
Un kad nebij’ vairs debesskrāpju,
pazemē patvērāmies.
Un tad, tikai tad
mēs sākām pa īstam sapņot.
Par to, ko nav iespējams iztēloties.
Par īsto nākotni, īsto pagātni.
Īstiem debesskrāpjiem.
Īstām mājām.
Īstiem kokiem.
We hid in the trees and when we ran out of trees we hid in houses made out of trees and when we ran out of houses we hid in skyscrapers made out of steel and concrete and when we ran out of skyscrapers we hid underground and then, only then, did we begin to truly dream. Things you can’t imagine. The actual future, the actual past. Actual skyscrapers. Actual houses. Actual trees. (“Fable,” by Jackson Hobert. ©2017 Jackson Hobert. Used by permission)
“Fabula” līdz šim tikusi izrādīta kinoteātrī Anthology Film Archives Ņujorkā, Los Feliz teātrī Losandželosā, Arhitektūras, Dizaina un Mākslas filmu festivāla programmā Palmspringsā, Mineapolisas Mākslas Institūtā. Savukārt Latvijā filmas pirmizrāde notika 2019. gada rudenī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros.
